Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas.

Salīdzinoši liela izmēra purvs austrumos no Zaļās kāpas. Tāpat kā Zaļais purvs – nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta. Purvu divās daļās sadala 3,5 km garais Ķemeru – Antiņciema ceļš, no kura paveras interesanta purva ainava. Minētais ceļš nav piemērots braukšanai ar automašīnu! Raganu purva austrumu daļā atrodas grūti pieejamais Putnezers. Savukārt Melnezera krastā, kas atrodas Ķemeru - Jaunķemeru ceļa malā, izveidots neliels auto stāvlaukums un uzstādīts informācijas stends. No šejienes līdz jūras krastam var nokļūt pa vēsturisko un nu jau aizaugošo Veco Ķemeru ceļu.

Maršrutā ir apskatāmi vienreizēji un Latvijā līdz šim neredzēti skati! Iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepdamies turpat divu desmitu kilometru garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir redzamas Strantes – Ulmales posmā. Maršruts visā garumā ved pa kādreizējā „Dzelzs priekškara” rietumu robežu, jo Baltijas jūras krasts padomju laikā bija militarizēta un cilvēkiem „no malas” – nepieejama teritorija. Arī mūsdienās vēl redzamas bijušo armijas objektu atliekas un vecie tanku ceļi krasta kāpās. Ventspils un Užavas apkārtnē vairāku kilometru garumā stiepjas Baltijas valstīs lielākie pelēko kāpu biotopi. Šīs ir neparastas ainavas, kādas citur Eiropā redzēt var tikai retumis.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​

Maršruts iepazīstina ar Kurzemes mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Tukumā, - vietā, kas pazīstama ar dažādu interesantu ēdienu un dzērienu piedāvājumu. Tālāk tas šķērso Abavas senleju – vienu no skaistākajām Latvijas upju ielejām, ved gar Sabiles Vīna kalnu, līdz atduras Talsos – „Deviņu pakalnu pilsētā”. Tālākā maršruta gaita ved uz Dundagas pusi, kas pazīstama ar teikām apvīto Dundagas pili, pa lieliem un vientuļiem meža masīviem aizlokas līdz Ventspilij un tālāk gar Baltijas jūras piekrasti – līdz Medzei. No Medzes atkal dodamies Kurzemes vidienē, izbraucam cauri Aizputei un Kazdangai, kas ievērojama ar savu pili, apmeklējam pirmo Latvijas šitakē sēņu audzētavu Garīkās, Piena muižu ar Piena muzeju. Tālāk caur Saldu, kas pazīstama ar saviem gardumiem dodamies Džūkstes virzienā, noslēdzot loku starta vietā – Tukumā. 

Sens kursenieku zvejniekciems, kas vēstures avotos ir minēts 1429. g. Pirms 2. pasaules kara Jodkrante bija Eiropas mērogā iecienīts kūrorts, kas savas tradīcijas nav zaudējis arī mūsdienās. Par to liecina sakoptā vide un izcilā ainava (Kuršu kāpu ciemi Baltijas mērogā unikāli ar savu arhitektonisko vidi!) ar savdabīgajiem mazstāvu koka namiem, kuros izveidoti nelieli viesu un atpūtas nami. Jodkrantē var apmeklēt vairākus interesantus objektus – lielisku promenādi Kuršu jomas krastā, kas stiepjas visa ciema garumā ar akmens skulptūru brīvdabas ekspozīciju „Zeme un ūdens" (tapusi 1995. g.), Lietuvas mākslas muzeja izstāžu zāli, luterāņu baznīcu (1885. g.), vēja rādītāju galeriju un Raganu kalnu.

Vēl viena vieta Kuldīgā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielas pārvērtības, jo īstenots bijušās pils parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts: izveidotas koka laipas, tiltiņi, informācijas stendi, uzcelta lapene un strūklaka. Parkā izvietotas skulptūras un to grupas (22 skulptūras, autore Līvija Razevska), kā arī redzams izteikts uzkalniņš – pils pagraba velve, kurā pēc iepriekšējas pieteikšanās var degustēt vietējā ražojuma vīnus. Šajā vietā 1242. g. vācu ordenis uzbūvēja mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti un minētā velve. Vēlākos laikos šeit atradusies Kurzemes hercoga pils, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā (1701. g.). Vasarās pilsētas dārzā demonstrē brīvdabas kino.

Lūznavas muižas apbūve sākusies 1905. – 1911.g. romantiskajā jūgendstilā. Lūznavas muižas īpašnieks bija Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, pēc tautības polis, Staņislavs Kerbedzs (1810.-1899.), kurš pēc profesijas bija dzelzceļu inženieris. S.Kerbedzs bija pirmais Krievijas inženieris, kurš izstrādāja tiltu arhitektoniskā risinājuma principus, pēc kuriem vadījās 19. gs. otrajā pusē. Viņa vadībā cēla Blagoveščenskas tiltu pāri Ņevai Sanktpēterburgā. S.Kerbedza meita Jevgenija bija pazīstama kā mākslas mīļotāja, kura no Itālijas vedusi dažādus mākslas priekšmetus. Tādejādi Lūznavas muiža vasarās kļuva par iecienītu mākslinieku atpūtas vietu. Te viesojies slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists M.K.Čurļonis. Mūsdienās Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 7 dīķu sistēmu. Netālu no muižas –  parkā atrodas Madonnas skulptūra. Īstais skulptūras autors īsti nav zināms, viena no versijām, ka skulptūra ir gatava atvesta no Itālijas un uzstādīta, otra versija, ka skulptūras autore varēja būt poļu tēlniece Jūlija Stabrovska, kura vasarās ir ciemojusies Lūznavas muižā. 20.gs. 50.gados skulptūra tika nogāzta no pjedestāla un iegrūsta dīķī. 1991.gadā tika uzstādīta un iesvētīta jaunā skulptūra. Muiža un parks ir apskatāma gan individuāli, gan gida pavadībā.

Atrodas Riekstusalas pussalas galā. No tā labi pārskatāma aizaugušā Kaņiera ezera ziemeļu un austrumu daļa. Izcila putnu vērošanas vieta. Pie torņa atrodas viena no retajām Latvijas kadiķu audzēm. Turpat meklējams Kaņiera ezera niedru laipas (uz pontoniem) sākums.

Pärnamäe saimniecība Kihnu salā ir četras reizes ieguvusi skaistākās mājas titulu. Saimniece gatavo mājas ēdienus, tradicionālo Kihnu maizi un kūpinātās zivis, ko var arī iegādāties Kihnu ostas tirgū. Naktsmītnes izvietotas trīs ērtās vasaras mājiņās. Ziemā šeit auž unikālos Kihnu paklājus.

Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lielogu dzērveņu audzēšanu un pārstrādi. Piedāvā ogas, dzērveņu sulu, sīrupu. Piektdienās Dundagas tirgū no plkst. 7:00 - 11:00 arī iespējams iegādāties produkciju.