Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Lielā Baltezera sešas salas – Auzu, Priežu, Mazā, Liepu, Ropažu un Meldru sala izceļas ar lielu augu sugu un platlapju, melnalkšņu, priežu mežu daudzveidību. Teritorija labi pārskatāma no Ādažu luterāņu baznīcas puses, vai arī braucot ar laivu pa ezeru. Lielais Baltezers ir iecienīta makšķerēšanas (ziemā – zemledus) vieta.
|
||
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
|
||
Kafejnīca "Ieviņa" atrodas Tukuma vēsturiskajā centrā. Piedāvā latviskus gardumus – bulciņas, plātsmaizes un pīrāgus. |
||
Atrodas skvērā pie Skrundas Kultūras nama. Uzstādīts 2005. g., godinot pulkveža Oskara Kalpaka un viņa bataljona uzvaru pār lieliniekiem Skrundas kaujā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. 29. janvārī Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas deva iedvesmu turpmākajās Brīvības cīņās. |
||
Viena no retajām amatniecēm, kas darba procesā neizmanto podnieka virpu, bet strādā „gliemeža” vai „desiņas” tehnikā (līdzīgi kā to darīja bronzas laikmetā), veidojot darbus, kas izceļas ne tikai ar formu daudzveidību, bet ar savu funkcionalitāti. Visi interesenti var darboties meistarklasēs. Ekskursija, cepļa atvēršana un svēpētās keramikas darbu iegāde. |
||
Šis ceļojums jums ļaus atklāt Kurzemes reģionu un tā tradicionālos ēdienus. Maršruta sākums ir Rīga, tālāk dodoties ārpus tās, pa brīnišķīgām pastaigām dabā, kas pēcāk palielinās jūsu ēstgribu. Jums būs iespēja izgaršot tradicionāli kūpinātās zivis zvejnieku saimniecībā "Dieniņas", piedalīties burkānu pīrāga - sklandrauša - gatavošanas meistarklasē, iepazīt zivsaimniecības un ciematus Slīteres Nacionālajā parkā, kā arī baudīt izsmalcinātas maltītes Ventspils pilsētas krodziņos. Dodoties mazajā ceļojumā, ir jāizbauda ikkatrs mirklis, tostarp, jāpiestāj ievērojamākajās apskates vietās. Viena no tām - Kuldīgas vecpilsēta, arī Jūrkalnes stāvkrasti. 19. gadsimtā būvētajās ūdensdzirnavās, kas mūsdienās funkcionē kā bioloģiskā saimniecība, jūs laipni uzņems un dos iespēju piedalītes ēdiena gatavošanas meistarklasē, tās pamatā - tradicionālie ēdieni, sastāvdaļas kā foreles, dārzeņi, augļi un medījumu gaļa iegūtas turpat, saimniecībā. Pēdējā pieturvieta pirms došanās atpakaļ uz Rīgu - Pūres Šokolādes muzejs. |
||
Uzcelts apkaimes augstākajā vietā – Ančupānu meža kalnā, kuru vietējie dēvē par „Bāku”. No 26 m augstā torņa redzama ļoti plaša panorāma ar Rēzeknes pilsētas namiem, baznīcu torņiem un apkaimes mežu masīviem, kas mijas ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Blakus tornim – atpūtas vieta. |
||
Sens pilskalns Abavas kreisā senkrasta nogāzē. Pēc sena nostāsta zviedru karavīri ar savām cepurēm to sabēruši virs sava ģenerāļa kapa. Tagad Zviedru cepures apkārtnē ziemā var braukt pa kalnu slēpošanas trasēm, bet vasarā – ar rodeļiem.
|
||
Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Te apskātami mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos. |
||
Rumbulas lidlauks veidots kā militārs lidlauks pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur Daugavas krastos atradās daudzas viensētas. Pēc tam, kad beidza funkcionēt Spilves lidlauks, uz Rumbulu pārcēla civilās aviācijas lidaparātus, bet kara aviācijas tehniku - uz Rīgas lidostu. Mūsdienās vārds „Rumbula” visbiežāk saistās ar Rumbulas autotirgu, kura daļa ir izvietojusies bijušajā lidlauka teritorijā. Kā sava veida „mantojums” ir palicis piesārņojums no kādreizējām lidostas degvielas tvertnēm, kur glabāja petroleju. Lidlauka teritorijā notiek lidojumi ar paraplāniem.
|
||
Atrodas skaistā vietā – Talsu vēsturiskajā centrā. Krēslainajā ēkas pagrabstāvā iekārtots mājīgs koka interjers. Dienas piedāvājums. Latviešu ēdieni. Sestdienās – mūzikas vakari. |
||
Tradicionālo amatu centrs, turpinot keramikas amata tradīcijas, ik gadu organizē radošās bērnu nometnes, rīko keramikas darbu izstādes, organizē izglītojošas programmas par tradicionālajiem svētkiem. |
||
Ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums upes labā krasta asā līkumā. Tam iepretim otrā krastā (500m) Līgatnes dabas takas.
|
||
Sudrabkalni – bijusī aptieka, līdz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu
beigām – ambulance, vēlāk – pamatskola, tagad – privātmāja.
|
||
Atrodas 0,9 km ziemeļrietumos no Dzērbenes centra. Tagadējais muižas komplekss veidojies 14. gs. celtās un 1577. g. nopostītās mūra pils vietā. Muižas pils (18. gs. beigas, klasicisma stils) savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vairākkārtīgu nopostīšanu (1905. g., Pirmajā pasaules karā) un tai sekojošu atjaunotni. 19. gs. beigās tai tapa piebūve – iespaidīgs četrstūru neogotikas stila tornis. Laikā no 1927. - 1975. g. pilī darbojās lauksaimniecības skola, tagad - Dzērbenes pagasta pārvalde, Tautas nams un mūzikas skola. Pili ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga saglabājušies vien pils vārtu stabi. Dažādā stāvoklī (arī avārijas) atrodas citas muižas ēkas. 2010. gadā tika veikta pils iekštelpu un ārējās fasādes restaurācija. Iepriekš piesakoties, tiek piedāvāta gida vadīta ekskursija un piedzīvojums muižā iekārtotajā spoku kambarī. |
||
Pirmās ziņas par muižu ir datētas ar 1422. gadu. Vēlākos laikos muižā ir apmetušies karavīri, šeit ir bijis zirgu nomāšanas punkts, traktoru stacija un veikals. Pašlaik muižā atrodas keramikas ceplis, turpat var iegādāties gatavos ražojumus. Keramikas darbnīcā ir pieejams māls mīcīšanai un veidošanai, pēc savas gaumes varat apgleznot / glazēt jēlizstrādājumus. Muižas galdnieku darbnīcās varat iepazīties ar kokapstrādes procesiem. |
||
Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu! |
||
Jegevas apriņķis ir cieši saistīts ar nostāstiem par igauņu tautas eposa varoni Kalevipoegu.Par viņa „darbiem” šodien „stāsta” zobens Kēpas upē, viņa atpūtas vietas, akmeņi, avoti, purvi, arkla dzītās vagas, zirga pēdu nospiedumi utt.Kalevipoega muzejā atrodas 12 tematiskās istabas, kurās var iepazīties ar dažādiem materiāliem par Kalevipoegu un Igaunijas kultūras mantojumu.Muzeja ēkas priekšā ir izveidots sendārzs ar eposa 17 varoņu koka skulptūrām. |
||
19. gs. te
atradās koka vannu ēka, bet 1924. g. šeit
uzbūvēja dūņu dziedniecības ēkas kompleksu
klasicisma stilā. Pēc 2. Pasaules kara uz tā
bāzes izveidoja kūrorta poliklīniku ‘’Ķemeri”.
Tā rietumu pusē novietots izcilajam krievu
ārstam fiziologam Ivanam Pavlovam veltītais
piemineklis, kas arī nav laika un cilvēka rokas
taupīts.
|
||
„Rankas piens” dibināts 1996. gadā. Uzņēmumā ražo ~ 80 dažādus piena pārstrādes produktus – sieru, biezpienu, krējumu, raudzētos piena produktus, desertus u.c. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. Produkciju var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā „Rīmaļnieks”. |