Profesionālie jaunumi
Jūlijā vairākās lielākajās Japānas pilsētās - Osakā, Nagoijā un Tokijā notiks prezentācijas pasākumu sērija - ”Baltic Road Show 2018", kurā Baltijas tūrisma nozares profesionāļi iepazīstinās Japānas tūrisma nozares pārstāvjus (~150 profesionāļi) ar Baltiju, kā vienotu tūrisma galamērķi un mūsu kopīgi veidoto tūrisma piedāvājumu laukos ārpus tradicionālajiem tūrisma galamērķiem, kā arī ceļošanas iespējām gan grupās, gan individuāli. Šo pasākumu organizē 3 Baltijas valstu tūrisma organizācijas, un tajā mēs - "Lauku ceļotājs" piedalāmies ar savu lauku tūrisma piedāvājumu. Pasākuma mērķis ir aicināt Japānas tūroperatoru un mediju pārstāvjus piedalīties iepazīšanās braucienos un iekļaut Baltijas piedāvājumu savās ceļojumu programmās. Tikšanās ļauj labāk izprast Japānas tūrisma tirgus vēlmes un vajadzības, sagatavot atbildes uz jautājumiem. ” Baltic Road Show” pasākumu apmeklētāji saņems mūsu jaunos mārketinga izdevumus, kas veidoti speciāli Japānas tirgum - lauku tūrisma produktu rokasgrāmatu "Go rural 2018" un brošūru par Latvijas, Igaunijas un Dienvidsomijas iecienītākajiem ēdieniem "GoRural Food and Drinks", gan nelielas dāvanas, ko gatavojuši mūsu amatu meistari un pārtikas mājražotāji speciāli šai vizītei.
Mārketinga izdevumi un pasākumi sagatavoti, kopīgā projektā apvienojoties Latvijas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām un Dienvidsomijas reģionālajam tūrisma birojam, kā arī vairākām universitātēm, izveidojot sadarbību arī ar Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru (LIAA) un Igaunijas un Somijas tūrisma valsts mārketinga birojiem.
Izdevums iepazīstina ar raksturīgiem Somijas, Igaunijas un Latvijas ēdieniem, kuri vienlaikus ir gan tradicionāli, gan bieži tiek celti galdā mūsdienās un atrodami kafejnīcu un restorānu ēdienkartēs. Mūsu valstu virtuvēs ir daudz kopīga gan ēdienu receptēs, gan produktu izmantošanā. Cieņā ir svaigi, sezonāli vietējie produkti, taču katrā valstī ir savi īpaši ēdieni, to gatavošanas un pasniegšanas tradīcijas. Ar ”GoRural Food and Drinks” brošūru Japānas viesi jutīsies iedrošināti iepazīt mūsu tradicionālos ēdienus un ēšanas paradumus. Par katru no brošūrā ietvertajiem ēdieniem ir apraksts, kas raksturo izmantotos produktus un gatavošanas veidu, foto attēls. Apraksti sagrupēti nodaļās: Siers, Zaļumi un salāti, Zupas, Zivis, Gaļa, Sēnes, Maize, Saldie ēdieni, Pankūkas, Dzērieni.
Brošūra izveidotā arī angļu valodā, bet izdota japāņu valodās. Elektroniskā versija: http://www.celotajs.lv/en/p/view/GoRural_FoodAndDrinks
Šogad 3.-5. oktobrī Druskininkos, Lietuvā notiks Eiropas 6. lauku tūrisma kongress ar devīzi “Lauku tūrisma internacionalizācija”. Kongresa tēma ir daudzsološās perspektīvas tālo tirgu piesaistei Eiropas laukiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta diviem tālajiem tirgiem – Āzijai (īpaši Ķīnai un Indijai) un Amerikai.
2017. gadā lauku tūrisms Eiropā nodrošina 6 miljardus gultas vietu 500 000 uzņēmumos, kas ir aptuveni 15% no kopējā naktsmītņu piedāvājuma Eiropā. Kopā ar papildu pakalpojumiem lauku tūrisma klienti tērē vairāk kā 100 000 000 EUR gadā, un lielākā daļa no šīs naudas nonāk vietējā ekonomikā. Daudzviet lauku tūrisms ir kritiski svarīgs elements lauku dzīvotspējai. Joprojām lauku tūrismā pieaug pieprasījums pēc īstas, autentiskas pieredzes. Pieredzējušus ceļotājus interesē tradicionālā kultūra un dzīvesveids, daba, virtuve, veselīga vide – visi šie elementi ir lauku tūrisma pamatā. Lai gan šobrīd lauku tūrisms Eiropā pārsvarā orientējas uz vietējo klientu, ir liels potenciāls iegūt arī nozīmīgu ārvalstu tirgus daļu.
Vasara – labākais laiks lauku tūrismam, kad atpūsties no pilsētas steigas un izbaudīt Latvijas dabas skaistumu. Rāma lauku idille, putnu vērošana, dabas velšu baudīšana un dažādu seno arodu izmēģināšana amatnieku radošās darbnīcās – tās ir tikai dažas no aktivitātēm, kādas steidz baudīt ārvalstu viesi, kas starp vairākiem citiem tūrisma galamērķiem izvēlējušies apmeklēt Centrālā Baltijas jūras reģiona valstis – Latviju, Igauniju, Somiju.
>>> Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2018-2023 (pdf, 18.2 MB)
LIAA kopā ar mārketinga ekspertiem un tūrisma industriju ir izstrādājusi jaunu mārketinga stratēģiju tūrismam - t.sk. ārvalstu tirgus analīze un paredzamās aktivitātes katrā, jauns logo, tā stāsts un pielietojums u.c. Aicinām iesaistīties!
Dažādu augļu un dārzeņu konservu ražošana mājas apstākļos vēsturiski Latvijā ir tradicionāla, taču konservu ražošana savam patēriņam atšķiras no to ražošanas izplatīšanai tirdzniecībā. Ēdot pašu pagatavotos konservus, atbildam tikai ar savu veselību, bet, ražojot un izplatot tos tirdzniecībā, – ar plaša patērētāju loka veselību. Tāpēc, tiklīdz ražotājs vēlas konservus realizēt patērētājam, jāievēro visas pārtikas aprites normatīvo aktu prasības. Turpinājumā – par jaunajām vadlīnijām.
Vadlīniju mērķis ir veicināt augļu un dārzeņu konservu ražotāju izpratni par savas uzņēmējdarbības atbilstību pārtikas aprites normatīvo aktu prasībām, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību, kas ražotu daudzveidīgus, kvalitatīvus un mikrobioloģiski nekaitīgus augļu un dārzeņu konservus bez lieliem ieguldījumiem tehnoloģiju izstrādē un speciālu iekārtu iegādē.
AUGĻU UN DĀRZEŅU KONSERVU RAŽOŠANA. KONSERVĒŠANAS ALTERNATĪVĀS METODES
>>> Skaidrojums par gallus gallus sugas putnu olu apriti nelielā apjomā.
ZM aicina izskatīt un saskaņot “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 235 “Prasības olu apritei nelielā apjomā””
Jūsu komentārus un viedokļus gaidīsim līdz 12.06.2018. uz e-pastu lauku@celotajs.lv.
Zemkopības monistrija: Skaidrojums par gallus gallus sugas putnu olu apriti nelielā apjomā.
Noteikumi Nr. 235 “Prasības olu apritei nelielā apjomā” ir noteikumi, kuros nosaka atkāpes.
Noteikumos nenosaka prasības, kuras jau noteiktas regulās.
R 1308/2013 VI daļa nosaka, ka dalībvalstis var atbrīvot no šajā daļā esošajām prasībām ražotāju, kas olas piegādā tieši galapatērētājam, šīs atkāpes tad arī ir noteiktas 235.noteikumos:
- Olas, ko iegūst no gallus gallus ganāmpulka līdz 50 vistām var nemarķēt
- Olas, ko iegūst no gallus gallus ganāmpulka virs 50 vistām, ir jāmarķē.
Biedrība “Latvijas Zemnieku federācija” aicina interesentus uz ikgadējo semināru mājražotājiem š.g. 11. jūnijā plkst. 11.00 Doles tautas namā, Rīgas ielā 26, Ķekavā.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji semināra dalībniekus iepazīstinās ar noteikumu projektu par aizliegtajiem un ierobežoti lietotajiem augiem un to daļām, noteikumiem dzeramā ūdens kvalitātes prasību kontrolei un kūpinājumu regulas projektu. Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji stāstīs par pārbaudēs biežāk konstatētajiem trūkumiem gan izbraukuma tirdzniecībā, gan ražotnēs.
Ikdienas uzturā lietojot dažādas tējas, kuras iegādātas tirdziņos vai saņemtas dāvanās, cilvēki dažkārt neaizdomāmas par augu salikumiem tajās, tāpēc, lai veicinātu apgūt prasmes pareizi kombinēt dažādus augus, seminārā uzstāsies arī Dr.pharm. Vija Eniņa, kura pastāstīs par Latvijas tradicionālo ārstniecības augu izmantošanu.
Vēl būs iespēja gūt plašāku informāciju par dalību divos pasākumos septembrī. Par iespēju piedalīties “Rīga Food” Novadu garšu stendā stāstīs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, bet par dalību pasākuma “Lauki ienāk pilsētā ” tirdziņā- nodibinājuma “Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” pārstāvji.
Izdotā rokasgrāmata ir paredzēta plašam lietotāju klāstam: tūrisma uzņēmējiem, pašvaldībām un tiem tūrisma speciālistiem, nevalstiskajām organizācijām un ikvienam, kas plāno attīstīt uzņēmējdarbību vai citas iniciatīvas kājāmgājēju tūrismā.
Rokasgrāmata ietver tādas tēmas kā:
• Garo distanču pārgājienu mērķauditorija;
• Kājāmgājēju vajadzības;
• Informāciju par jaunu garās distances kājāmgājēju produkta veidošanu;
• Organizētu kājāmgājēju ceļojumu veidošana;
• Informāciju par “Jūrtaku” – garāko (~1200 km) pārgājienu maršrutu Baltijas valstīs;
• Informāciju par atbildīgu ceļošanu piekrastē.
Rokasgrāmatas saturs balstīts “Jūrtakas” izveides procesa pieredzē, rokasgrāmatas autoru līdzšinējā profesionālajā pieredzē, kā arī to valstu informācijas avotos, kurās kājāmgājēju tūrismam ir senas tradīcijas.
Lejupielādei rokasgrāmata pieejama šeit.
Kopš 1971. gada Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs katru gadu rīko amatnieku Gadatirgu, kas tradicionāli notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē. Četrdesmit septiņu gadu pastāvēšanas laikā Gadatirgus ir kļuvis par valsts nozīmes notikumu – par Rīgas un Latvijas amatniecības simbolu, par svētkiem dalībniekiem un ikvienam apmeklētājam.
Gadatirgus ir tikšanās un profesionālās pieredzes apmaiņas vieta dažādu paaudžu un arodu tautas lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem un ārzemēm. Vienlaikus Gadatirgus ir amatniecības gada sasniegumu skate un iespēja meistariem izstādīt un pārdot savus labākos izstrādājumus.
Gadatirgus Brīvdabas muzejā ir gan plaša izstāde, gan gada vērienīgākais un apmeklētākais sarīkojums. Tā kuplināšanā piedalās ne vien amatnieki, bet arī folkloras kopas, deju grupas, dziedātāju ansambļi, kapelas, seno spēļu un rotaļu pratēji, ierasto nacionālo ēdienu darītāji un citi dalībnieki. Viņi ir tie, kas kopj, radoši pārveido un iepazīstina mūsdienu sabiedrību ar latviešu tautas tradicionālo kultūru.
Uz tikšanos gadatirgū!
