Naktsmītņu, ceļojumu un profesionālie jaunumi

Sidra darīšana ir jauna nozare Latvijā, tomēr jau tagad Latvijas dabīgais sidrs starptautiskos konkursos līdzvērtīgi konkurē ar Eiropas, Ziemeļvalstu un pasaules sidriem no valstīm un reģioniem, kur ir senas sidra darīšanas tradīcijas. Iesaistoties NICA konkursa rīkošanā Rīgā, gribam apliecināt, ka Latvijas sidra nozare ir pelnījusi valstisku atzinību un novērtējumu, līdzīgi kā tas ir Ziemeļvalstīs. Lai sidrs, kā kvalitatīvs un nacionāls dzēriens Latvijā, realizētu savu potenciālu aizstāt ārvalstu dzirkstošos dzērienus kā valsts pieņemšanās, tā draugu viesībās, un kā laba dāvana ciemakukulī, jo ir ražots tepat no mūsu aromātiskajiem Latvijas āboliem.

Turpinot darbu pie dabas tūrisma produkta izstrādes, 10. un 11. maijā uz saulainās Prangli salas Igaunijā tikāmies ne vien projekta partneri, bet arī Latvijas un Igaunijas uzņēmēji, kas sniedz dabas tūrisma produktus, projekta vadības grupa un Apvienotās Karalistes dabas tūrisma eksperti. Esam uz pareizā ceļa un mums ir plāns kā aizsniegt UK tirgu. Projekta partneru tikšanos papildināja iespēja iepazīties ar Prangli salas dabas tūrisma piedāvājumu - braucieni ar jūras kajakiem, velo maršruti iepazīšana, pārgājienu takas, u.c.

Pieaugot pārgājienu tūrisma popularitātei, uzņēmēji steidz piedāvāt gājējiem pielāgotus pakalpojumus. Gājējiem draudzīgu viesmīlību šobrīd ir iespējams izbaudīt jau 267 „Gājējam draudzīgs” uzņēmumos visā Latvijā.

Kas ir zīme „Gājējam draudzīgs”
Ieraugot naktsmītnes, kafejnīcas, veikala, tūrisma informācijas centra vai cita uzņēmuma durvīs zīmi „Gājējam draudzīgs”, pārgājienu ceļotāji var būt droši, ka šeit viņi ir gaidīti un viņu vajadzības tiks saprastas. Te piedāvā kājāmgājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, naktsmītnē ir iespēja izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus un citu ekipējumu. „Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” zīme darbojas visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Aicinām lauku tūrisma uzņēmējus pieteikties vides kvalitātes zīmei "Zaļais sertifikāts", vai arī pieteikt sev zināmos iespējamos kandidātus līdz 2023. gada 1. jūnijam, rakstot uz juris@celotajs.lv.
Zaļo sertifikātu var saņemt viesu nami, brīvdienu mājas, apskates saimniecības, ēdināšanas uzņēmumi un kempingi, kur ievēro „zaļas” saimniekošanas principus, saudzējot resursus un sniedzot videi un vietējai kopienai draudzīgu tūrisma piedāvājumu.
Sertifikāta kritēriji un informācija kā saņemt vides kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts".

"Zaļā sertifikāta" vērtēšana un piešķiršana ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Zemkopības ministrija ir aktualizējusi jautājumu par lielveikalu slēgšanu svētdienās. Kamēr notiek diskusijas un tiek veikti aprēķini, lai pamatotu lēmumu “par” vai “pret”, lauku tūrisma uzņēmēji pauž savu redzējumu par ieguvumiem sabiedrībai no lielveikalu slēgšanas svētdienās un piedāvā alternatīvas.

Nenoliedzami, lielveikalu slēgšana svētdienās lielai daļa sabiedrības liktu mainīt ieradumus, raisītu izmaiņas ekonomikā, un prasītu alternatīvas. Paļaujoties, ka lēmuma pieņemšanā tiks uzklausītas visu pušu intereses, Latvijas lauku tūrisma asociācija vēlas publiski paust lauku tūrisma uzņēmēju viedokli.

23. martā, Tukuma novada "Valguma Pasaulē" aicinām uz "Lauku ceļotāja" pavasara semināru, kas šogad būs veltīts dabas tūrismam.

>>> Semināra programma.
>>> Pieteikšanās anketa. Priekšroka dalībai "Lauku ceļotāja" biedriem.

Salīdzinot Latviju ar citām Eiropas un Skandināvijas valstīm, lepojamies ar mūsu dabas skaistumu un daudzveidību. To varam saglabāt, ne vien uzliekot ierobežojumus tūrismam un citai saimnieciskajai darbībai, bet arī veidojot profesionālu un dabai draudzīgu tūrisma piedāvājumu. Šāda piedāvājuma pamatā ir trīs stūrakmeņi: izpratne un cieņa pret dabas vērtībām, pilnvērtīgs dabas pieredzējums tūristiem, ieguvums tūrisma uzņēmējiem. Seminārā diskutēsim par to, kādi dabas tūrisma veidi ir pieprasīti, kādas ir tūristu un tūroperatoru vajadzības, un kā tūrisma uzņēmējiem izveidot veiksmīgu dabas tūrisma piedāvājumu, kas nav pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām.

Šajā gadā esam uzsākuši jaunu Baltijas dabas tūrisma projektu ar mērķi izstrādāt kopīgu Latvijas un Igaunijas dabas tūrisma produktu, kas pielāgots Apvienotās Karalistes tūristu interesei, pozicionēt to tirgū, izmantojot īpašu mārketinga kampaņu, un palielinot pārdošanas apjomus.

Lūdzam atsaukties tos pakalpojumu sniedzējus, kuri piedāvā dabas tūrisma pakalpojumus un vēlas iesastīties šajā dabas tūrisma tīmekļa platformā, kas paredzēta Apvienotās Karalistes tirgus interesēm.
Lai iesaistītos, lūdzu, aizpildiet pieteikuma anketu (angļu valodā), kurā jānorāda jūsu sniegtie dabas tūrisma pakalpojumi: https://forms.gle/zrEXFrH5PBjvQocB9.
Pieteikumus gaidīsim līdz 1. martam.

Nozīmīga un biedējoša Pirmā un Otrā pasaules kara “mantojuma” daļa  - ĶĪMISKIE IEROČI ir nogremdēta Baltijas jūras dzelmē. To varētu nosaukt par sava veida bumbu ar laika degli. Tālāk tikai daži fakti, kas aprakstīti zinātniskajās publikācijās.

Projekta “Lauku tūre: apmācību programma ilgtspējīgam lauku tūrismam” komanda no 13.-15. decembrim tikās tikās sestajā vadības komitejas sēdē. To koordinēja Trabzonas Ortahisaras pašvaldība, un tā notika klātienē Trabzonā, Turcijā. Dažādu iemeslu dēļ partneri no Īrijas piedalījās tikai tiešsaistē Zoom platformā.

Apkopojot Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas uzņēmumu praktisko pieredzi, tapusi zaļās prakses rokasgrāmata mazajiem un mikro uzņēmējiem – pārtikas un dzērienu ražotājiem, kuri mārketinga nolūkā iesaistās tūrismā. Rokasgrāmatu papildina tiešsaistes apmācību kurss.