Atpūta laukos
101-120 / 132
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Pēc izmēriem neliela, ar mežiem klāta teritorija, kurā izplūst sēravoti. Populārākais no tiem – Ellītes sēravots satur mazmineralizētu sērūdeni, kam piedēvē dziedznieciskas īpašības. Sēravota apkārtne ir labiekārtota un to atrast palīdzēs taka un informācijas stends. Avotu uzskata par Iecavas izteku. Dabas liegums veidots ar sēravotiem saistīto biotopu un aizsargājamu augu sugu saglabāšanai.
N/A

Taka iepazīstina ar Rīgas teritorijā esošo dabas lieguma zonu, kas veidota jūras piekrastes biotopu (meži, pļavas, niedrāji, kāpas) un Daugavgrīvas pļavās dzīvojošo putnu aizsardzībai. Daugavgrīva labi pārskatāma no putnu vērošanas torņa, kas pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
N/A

Pededzes upes palieņu pļavās un to apkārtnē 200 ha platībā audzē ~ 350 staltbriežus, stirnas un mežacūkas. Briežu dārza teritorijā uzcelti torņi graciozo meža dzīvnieku vērošanai. Izrakti dīķi komercmakšķerēšanai. Ekskursijas savlaicīgi saskaņojamas!
N/A
Sekls, eitroficēts lagūnas tipa (senā Litorīnas jūras lagūna) ezers, kura aizaugums ir sasniedzis ~ 60 %. Dabas liegums veidots gan aizaugošā ezera, gan tās apkārtnes (mitras pļavas) biotopu un ligzdojošo putnu (ap 60 sugas) aizsardzībai. Ezera apskates nolūkos var izmantot dambju sistēmu tā dienvidu krastā. Populāra makšķerēšanas un putnu vērošanas vieta.
N/A
Ar dažāda lieluma laukakmeņiem klāts un nelieliem zemesragiem un līčiem izrobots Rīgas līča austrumu krasta posms, kā arī vienīgā vieta Latvijā, kur jūras krastā, posmā starp Tūju un Vitrupes ieteku un dienvidos no Tūrjas jūras viļņu abrazīvās darbības iespaidā izveidojušies līdz dažus metrus augsti smilšakmens atsegumi. Viens no izcilākajiem ir nepilnu puskilometru garās un līdz 4 m augstās Veczemu klintis. To apkārtne ir labiekārtota. Ļoti mainīgs un dinamisks jūras krasta posms, īpaši pēc lielām vētrām!
N/A
Kaļķupes ieleja veidojusies, Pilsupei (veidojas satekot Kaļķupei un Mazupei) šķērsojot Šlīteres Zilo kalnu turpinājumu dienvidos no Vīdales un Kaļķiem. Tā rezultātā izveidojusies izteikta upes ieleja ar ļoti sazarotu gravu un sānu gravu tīklu, kur vietām redzami Devona perioda smilšakmens atsegumi. Viena no teritorijas izteiksmīgākajām reljefa formām ir Puiškalns (Kaļķupes un Mazupes satekas vietā) – pilskalns un sena svētvieta, kas pazīstams kā iecienīts Talsu rajona tūrisma objekts. Nogāžu meži, dažādi pļavu tipi un bagātīgais augu sugu klāsts ir vēl viena šejienes dabas vērtība. Dabas lieguma teritorija ietver arī no Pilsupes ziemeļos esošo Šlīteres Zilo kalnu nogāzi, Lorumupes gravu sistēmu u.c. gravas.
N/A
Dabiskās palieņu pļavas, kas atrodas Lielupes krastos pirms un iepretim Jelgavai (liegumam divas daļas), ir daudzu nozīmīgu aizsargājamu augu sugu dzīves un putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pļavu apsaimniekošanas nolūkos tajās ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Nākotnē plānots arī putnu vērošanas tornis.
N/A
Dziļezers ar Riebezeru, kā arī pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (Ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos un nogāzēs aug dažādu tipu, t.sk. platlapju (piemēram, ošu) meži - aizsargājami biotopi. Pie Priedīšu mājām izveidotā un labiekārtotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Taka ejama vietējā gida pavadībā. Dziļezera ziemeļaustrumu krastā atrodas laivu bāze.
N/A

Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km.
N/A
Dabas liegums veidots ezera, tā salu, ainavas, augu, putnu un sikspārņu aizsardzībai. Liegumu var apskatīt "no malas" - no ceļa, kas iet gar tā ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu.
N/A
Ar niedrēm un meldriem klāts piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča austrumu krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas ("rand" - no igauņu valodas - krasts), kas ir ļoti nozīmīga ūdensputnu atpūtas un retu augu sugu (kopumā konstatētas ap 500 augu sugas) dzīves vieta. Pļavu iepazīšanai izveidots jauns putnu vērošanas tornis un dabas taka.
N/A

Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus.
N/A
Neliela un samērā grūti pieejama teritorija Būšnieku ezera rietumu krastā, kas veidota purvu biotopu un dažādu augu sugu aizsardzībai. Ziemeļos no lieguma atrodas laivu bāze, kur iespējams nomāt laivu. Pie bāzes ezerā izveidota laipa, no kurienes paveras labi skati uz aizaugušo Būšnieku ezera ziemeļdaļu. Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.
N/A
Pēc izmēriem, salīdzinoši ar Lielajiem Kangariem, - mazāks oss. Ap 10 km garie un līdz 16 m augstie Mazie Kangari izlokas gar Buļļu purvu. Dabas liegums veidots osa, Buļļu purva, dažādu mežu tipu un reto augu sugu aizsardzībai. Uz osa izveidota auto apstāšanās vieta.
N/A
Izteikts Vitrupes lejteces ielejas posms ar nelieliem smilšakmens atsegumiem un retām augu un gliemju sugām. Pie Ķirbižu Meža muzeja izveidota izziņas – botānikas taka, kas izvijas abpus upes krastiem un iepazīstina ar raksturīgākajiem Vitrupes ielejas floras pārstāvjiem un Vālodžu dižozolu.
N/A

Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā.
N/A

Gara un iztiepta teritorija ap 30 km garumā starp Baltijas jūru un Kolkas – Ventspils ceļu, kas sākas pie Irbes ietekas un beidzas pie Ovišraga. Dibināta g.k. piekrastes biotopu – sauso skujkoku mežu, kangaru un vigu kompleksa (t.sk. mitro starpkāpu ieplaku), pelēko kāpu, kā arī šeit mītošo sugu aizsardzībai. Kangaru – vigu ainava un pelēkās kāpas ir Eiropas mērogā nozīmīgi biotopi. Tūristus šeit piesaista ne tikai smilšainie liedagi un mazapdzīvotās pludmales, bet arī Miķeļbāka, Ovišu bāka (iespēja apskatīt bākas kompleksu un tajā izveidoto muzeju) un Miķeļtorņa luterāņu baznīca. Saglabājies padomju armijas militārais mantojums, kādreizējā šaursliežu dzelzceļa atliekas (uzbērums, staciju vietas, kuru vietā piemiņas akmeņi u.c.), kas šobrīd, diemžēl netiek izmantots kā tūrisma resurss.
N/A

Kaļķainais zāļu purvs izveidojies periodiski aplūstošā starpkāpu ieplakā, kas ir nozīmīga daudzu aizsargājamu augu sugu dzīvotne. Zāļu purvs ir dažviet pārskatāms no mežainajām kāpām, kas purvam pieguļ no dienvidaustrumu puses.
N/A

Dabas liegumā ietilpst divi aizauguši ezeri ar grūti pieejamiem krastiem - Lielais un Mazais Asūnes ezers, kas atrodas dienvidos no Asūnes ciema. Abus ezerus var vērot, atrodoties ārpus lieguma teritorijas - no blakus esošo pauguru augstākajām daļām, kas atrodas austrumos no abiem ezeriem. Ja līdzi būs paņemts tālskatis, iespējams, izdosies iztālēm novērot šeit esošās aizsargājamās putnu sugas, piemēram, melno zīriņu.
N/A
Biotopu un ainavu ziņā daudzveidīga teritorija, kas veidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai. Izstrādātajā purva daļa izveidota lielogu dzērveņu audzētava – viena no pirmajām mākslīgajām dzērveņu audzētavām Latvijā.