Atpūta laukos
121-132 / 132
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Neliela un samērā grūti pieejama teritorija Būšnieku ezera rietumu krastā, kas veidota purvu biotopu un dažādu augu sugu aizsardzībai. Ziemeļos no lieguma atrodas laivu bāze, kur iespējams nomāt laivu. Pie bāzes ezerā izveidota laipa, no kurienes paveras labi skati uz aizaugušo Būšnieku ezera ziemeļdaļu. Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.
N/A

Liegums veidots Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraines ainaviskās daļas aizsardzībai, kurā ietilpst Zebrus un Svētes ezeri. Zebrus ezera ziemeļaustrumu krastā paceļas Ezerlūķu pilskalns. Savukārt, ezera austrumu krastā atrodas laivu bāze, skatu tornis, pieejama informācija par ezera izmantošanas iespējām. Teritorijā atrodas aizsargājami biotopi – avotu purvi, purvaini meži, aizsargājamas putnu un sikspārņu sugas.
N/A
Kaļķupes ieleja veidojusies, Pilsupei (veidojas satekot Kaļķupei un Mazupei) šķērsojot Šlīteres Zilo kalnu turpinājumu dienvidos no Vīdales un Kaļķiem. Tā rezultātā izveidojusies izteikta upes ieleja ar ļoti sazarotu gravu un sānu gravu tīklu, kur vietām redzami Devona perioda smilšakmens atsegumi. Viena no teritorijas izteiksmīgākajām reljefa formām ir Puiškalns (Kaļķupes un Mazupes satekas vietā) – pilskalns un sena svētvieta, kas pazīstams kā iecienīts Talsu rajona tūrisma objekts. Nogāžu meži, dažādi pļavu tipi un bagātīgais augu sugu klāsts ir vēl viena šejienes dabas vērtība. Dabas lieguma teritorija ietver arī no Pilsupes ziemeļos esošo Šlīteres Zilo kalnu nogāzi, Lorumupes gravu sistēmu u.c. gravas.
N/A
Dabas liegums veidots ezera, tā salu, ainavas, augu, putnu un sikspārņu aizsardzībai. Liegumu var apskatīt "no malas" - no ceļa, kas iet gar tā ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu.
N/A

Pie Lielauces muižas sākas laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Var nomāt laivu un makšķerēt, jo zivju krājumi tiek regulāri atjaunoti. Atrodas Vīķu purva dabas liegumā.
N/A

Teritorija veidota izteiktās Baltijas ledus ezera senkrasta kāples aizsardzībai, kuras izteiktākais posms stiepjas līdztekus Grobiņas – Ventspils šosejai vairāk nekā 10 kilometru garumā (ceļa austrumu pusē). Kaut arī no senkrasta augšpuses paveras plašs skats uz Piejūras zemienes ainavu, diemžēl, šobrīd nav izveidota neviena labiekārtota skatu vieta, kā arī atbilstoša informācija. Teritorijā sastopamas aizsargājamas augu sugas un biotopi.
N/A
Kaļķugravu, kas veidojusies Baltijas ledus ezera krasta nogāzē, šķērso spēcīgo Mežmuižas avotu izplūstošie ūdeņi, kas bagātīgi satur kalcija sāļus. Avotu ūdens ieplūst neparastas krāsas dzirnavu dīķī, kura krastā no šūnakmens celtajās dzirnavās dzīvojis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes u.c. labiekārtojums. Vēlams izmantot zinošo vietējo gidu sniegtos pakalpojumus!
N/A
No teikām un nostāstiem apvītā stāvā paugura (ap 66 m virs tuvākās apkārtnes) dienvidu nogāzes skatu stigas paveras skats uz Burtnieku līdzenumu. Tornis nav publiski pieejams.
N/A

Atrodas Sedas purvā (Sedas dabas takas malā) ar plašu skatu uz izstrādātajām kūdras platībām. Sedas taku ieteicams izstaigāt vietējā gida pavadībā T: + 371 2636162.
N/A

Purvs, kurā izplūst sērūdens avoti, izveidojies Abavas ielejas kreisā krasta nogāzes lejasdaļā. Tā ir vienīgā vieta, kur Latvijā savvaļā aug aizsargājama augu suga – krūmu čuža. Tās audzes aizņem aptuveni 1/5 daļu no lieguma teritorijas. Teritorijā ietilpst arī apkārtnes meži, dažādu tipu pļavas, Čužu sērūdeņu avoti, kā arī sēravots – „Velna acs”. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas izziņas taka. Dabas liegums atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā (sk. sadaļu "Dabas parki").
N/A
Dabas liegums nosacīti sastāv no trīs daļām. Tā pamatā ir daudzveidīgs meža masīvs, kuru šķērso Vidzemes šoseja un Rīgas – Lugažu dzelzceļa līnija. Šī ir lielākā Pasaulē izmirstošās putnu sugas – zaļās vārnas ligzdošanas vieta valstī, kur sastopama aptuveni 1/4 vai 1/5 daļa Latvijas minētās sugas populācijas. Arī viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām Latvijā. Ņemot vērā šo faktu, kā arī to, ka teritorija tūrisma ziņā nav labiekārtota, vajadzētu izvairīties no tās apmeklēšanas minēto sugu ligzdošanas laikā. Savukārt, rudeņos Garkalnes meži ir populāra sēņu un ogu lasīšanas vieta, bet ziemā - pierīgas apvidus slēpošanas vieta, ko interesantu padara aprimušo kāpu pauguri.
N/A
Liegums veidots augstā tipa purva, purvaino mežu un retu putnu sugu aizsardzībai. Niedrāju – Pilkas purvu var šķērsot ar sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, kas 3 - 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas uzbēruma austrumu pusē.