Atpūta laukos
61-80 / 132
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km.
N/A
Sekls, eitroficēts lagūnas tipa (senā Litorīnas jūras lagūna) ezers, kura aizaugums ir sasniedzis ~ 60 %. Dabas liegums veidots gan aizaugošā ezera, gan tās apkārtnes (mitras pļavas) biotopu un ligzdojošo putnu (ap 60 sugas) aizsardzībai. Ezera apskates nolūkos var izmantot dambju sistēmu tā dienvidu krastā. Populāra makšķerēšanas un putnu vērošanas vieta.
N/A
Vienīgā šāda veida skatu platforma Latvijā, kas ir pieejama cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. No platformas otrā stāva ir pārskatāma lielākā daļa lieguma teritorijas – plaši niedrāji, nelielas lāmas, priekškāpa un Daugavas grīva. Piemērota vieta putnu vērošanai.
N/A
Dabas liegums veidots ar mežiem apaugušā lielpaugura – Nesaules kalna un tā apkārtnē esošo boreālo un mitro mežu aizsardzībai. Teritorija ir salīdzinoši grūti pieejama un nav labiekārtota apskates nolūkam.
N/A
Dabas lieguma teritorija veidota Raķupes upes vidustecē, kuras krastos sastopami daudzveidīgi pļavu un mežu biotopi, kā arī lielu dimensiju ozoli un dižozoli, kas aug senajās viensētu vietās, kas, diemžēl, mūsdienās vairs nav apdzīvotas. Nozīmīga retu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Šobrīd teritorija nav labiekārtota tūristu apmeklējumiem, tādēļ piemērotākais veids to apmeklēt ir zinoša vietējā gida pavadībā, cilvēkiem, kuru interese ir saistīta ar vides izziņu. Raķupe nav piemērota arī ūdenstūrismam, jo ir ļoti daudz koku sagāzumu un bebru dambju.
N/A
No daudzajām Rušona ezeru salām 10 piešķirts dabas lieguma statuss. Tā mērķis – uz salām augošo platlapju mežu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzība. Uz Upursalas atrodas sena kulta vieta – Rušona Upurakmens.
N/A

Cenas tīreļa purva taka izveidota, lai apmeklētājus iepazīstināu ar vienu no skaistākajām Latvijas dabas dzīvotnēm - sūnu jeb augsto purvu. Laipa vijas gan gar skaistiem purva ezeriem, tajā mītošajiem augiem un dzīvniekiem, gan pa purva degradēto daļu. Laipas sākumā un vidū ir pa vienam skatu tornim.
N/A

Tornis atrodas Vasenieku purva rietumdaļā, kuras apskates nolūkā izveidota interesanta un ar informatīviem stendiem un laipām labiekārtota dabas taka. No torņa vērojamas ļoti savdabīgas purva ainavas (pārskatāms viss purvs). Mitrā laikā noderēs piemēroti apavi!
N/A
Dabiskās palieņu pļavas, kas atrodas Lielupes krastos pirms un iepretim Jelgavai (liegumam divas daļas), ir daudzu nozīmīgu aizsargājamu augu sugu dzīves un putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pļavu apsaimniekošanas nolūkos tajās ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Nākotnē plānots arī putnu vērošanas tornis.
N/A
Izteikts Vitrupes lejteces ielejas posms ar nelieliem smilšakmens atsegumiem un retām augu un gliemju sugām. Pie Ķirbižu Meža muzeja izveidota izziņas – botānikas taka, kas izvijas abpus upes krastiem un iepazīstina ar raksturīgākajiem Vitrupes ielejas floras pārstāvjiem un Vālodžu dižozolu.
N/A

Plieņciema Baltā kāpa ir dabas lieguma „Plieņciema kāpa” sastāvdaļa, kas aizņem 150-250 m platu un 3,5 km garu krasta kāpu vaļņa daļu. Lieguma platība ir 60,6 ha. Kāpa aizsargā Plieņciemu no jūras vējiem. Pateicoties kāpām, Plieņciemu par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos. Dabas liegums “Plieņciema kāpa” atrodas Tukuma rajona Engures pagastā. Valsts nozīmes dabas liegums ir dibināts 1987. gadā, kopš 2005. gada tas ir iekļauts arī Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā – NATURA 2000. Liegums izveidots izteikta, vienlaidus piekrastes kāpu vaļņa aizsardzībai. Kāpu valnis klāts ar vecu priežu mežu, raksturīgas sausieņu un smiltāju augu sabiedrības, teritorijai ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Liegumā vērojamas izteiktas dinamiskam jūras krastam raksturīgās reljefa formas, savdabīga augu un dzīvnieku valsts un ekosistēmas.
N/A

Vienīgajā Cieceres ezera salā izveidojies cilvēka mazietekmēts mežs, kurā dominējošās koku sugas ir ozols, liepa un oši. Daži no ozoliem ir sasnieguši dižkoku izmērus. Nozīmīga dzeņveidīgo sugu dzīves vieta. Nelabiekārtota, tādēļ vislabāk to apskatīt, neizkāpjot no laivas.
N/A
Raunas Staburags pēc Daugavas Staburaga appludināšanas šobrīd ir Latvijā raksturīgākais un izteiktākais šūnakmens veidojums, kas ir ~ 8000 gadus vecs un turpina veidoties arī mūsdienās - uz sūnām u.c. augiem izgulsnējoties avotkaļķiem. Raunas Staburags minēts kā vienīgā Alpu kreimules atradnes vieta, taču pēdējo 15 gadu laikā minētā suga nav konstatēta. Domājams, ka iemesls tam ir Staburaga apmeklētāju intensīvais nomīdījums. Avoti, kas veido avotkaļķus ir ES nozīmes prioritāras aizsardzības biotops. Tā kā Raunas Staburags šobrīd ir tā apmeklētāju nobrādāšanas un citu nedraudzīgu rīcību ziņā viens no visvairāk postītiem un apdraudētākajiem Latvijas dabas objektiem, skatīsimies to tikai no pretējā krasta un izbaudīsim "ar acīm" un fotoaparāta palīdzību!
N/A

Tornis atrodas Niedrāju – Pilkas purvā, līdz kura „sirdij” var nokļūt pa bijušo – 1912. g. celto Ainažu – Valmieras – Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līniju un pēcāk pa dabas takas laipām (ap km garas). Pārskatāms augstā tipa purvs ar nelieliem ezeriņiem torņa piekājē. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Salīdzinoši liela un cilvēka mazskarta teritorija ziemeļos no Lubāna ezera, kas izceļas ar lielu purvu un mitro mežu, kā arī tajā dzīvojošo organismu daudzveidību. Cauri teritorijas austrumu daļai tek Aiviekste. Dabas liegums ir grūti pieejams, tajā nav izveidota ar tūrismu saistīta infrastruktūra, tādēl vislabākais veids ir to aplūkot no Lubānas - Gaigalavas ceļa, kā arī putnu vērošanas torņa pie Gomeļa ezera (Gūmelis), kurš gan 2007. g. rudenī bija cietis no apmeklētāju vandālisma. Teritorija ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā.
N/A
Dabas liegums veidots Alūksnes augstienes augstākā lielpaugura – Dēliņkalna un tā nogāzēs esošo biotopu (nogāžu meži u.c.), kā arī apkārtējās ainavas aizsardzībai. Paugura nogāzēs izveidota kalnu slēpošanas trases un no tā dienviddaļas paveras izcila ainava. Dabas liegums atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
N/A
Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi. Ukru gārša – dabas liegums
N/A

 Vieta, kur var nodoties īsākām un garākām pastaigām. Te izveidota 1,6 km garā Sprīdīša taka (ar Annas Brigaderes pasaku varoņu koka skulptūrām), 3,8 km garā Meža ainavu mācību taka un 8 km (vienā virzienā) garā Augšzemes ainavu taka. Takas atrodas ledāja veidotā subglaciālā iegultnē, kur viens aiz otra izvietojušies vairāki ar caurtekām savienoti ezeriņi un purvi. Ainavas un citu vērtību aizsardzības nolūkā izveidots dabas liegums. Taku sākumā (netālu no Pilskalnes) ir apskatāms ap 30 m augstais Melnaiskalns (Rāmavas pilskalns).

 
N/A

Pededzes upes palieņu pļavās un to apkārtnē 200 ha platībā audzē ~ 350 staltbriežus, stirnas un mežacūkas. Briežu dārza teritorijā uzcelti torņi graciozo meža dzīvnieku vērošanai. Izrakti dīķi komercmakšķerēšanai. Ekskursijas savlaicīgi saskaņojamas!
N/A
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.