Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Lieguma, kas izveidots Ķīšezera ziemeļu un austrumu piekrastē, galvenās vērtības ir biotopi - ezera palieņu un sausieņu pļavas, kāpas, Ķīšezera akvatorija, piekraste, meži (ozolu, melnalkšņu, skujkoku u.c.) un daudzie dižozoli liegumā un ārpus tā. Liepusalas pussalas dienviddaļā paceļas Bulduru pilskalns - Rīgas izteiktākais senču pilskalns. Pie lieguma robežas atrodas Vārnas – Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle.
N/A
Ledāja veidotā reljefa forma – osu grēda, t.s. Grebļa kalns ir gara (5 km, relatīvais augstums 15 – 30 m) augstu pauguru (līdz 30 m) virkne ar stāvām nogāzēm, kuras izteiktākā daļa atrodas starp Pintu un Šešku ezeriem. Uz tās augošie priežu meži ar vairākām retām augu sugām ir aizsargājams biotops. Grebļa (arī Āža un Kausu kalns) kalna apskatei ir izveidota taka, kuru vēlams iziet gida pavadībā. Par šejienes bioloģisko daudzveidību liecina, piemēram, fakts, ka lieguma teritorijā ir konstatētas > 500 tauriņu sugas.
N/A
Dabas liegums veidots eitrofā Istras ezera un tam pieguļošo biotopu – dažādu mežu tipu un pļavu aizsardzībai. Izcili ainaviska Latgales novada teritorija. Dabas liegumu var lieliski apskatīt, arī "no malas", braucot pa ceļiem, kas ieskauj Istras ezeru no ziemeļu un austrumu pusēm. Vietām atrodami labi ainaviski skatu punkti arī uz pārējiem apkārtnes ezeriem - Dziļezeru un Audzeļu ezeru, kas neietilpst lieguma teritorijā, kā arī Vecslabadu, kas atrodas ziemeļos no lieguma.
N/A
Teritorija veidota g.k. parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai. Kā interesants ir jāmin fakts, ka parastā purvmirte jeb balzamkārkls ietilpst Rīgas melnā balzama garšas buķetē. Brienamais purvs ir grūti atrodama un pieejama teritorija un kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots.
N/A
Dabas liegums veidots ainaviskā Kāla ezera trīs salu (Tolkas, Lielā Vestienas un Vistu sala) un to mežu biotopu aizsardzībai. Diemžēl, salu apmeklētāji (makšķernieki?) aiz sevis ir atstājuši ne tikai nelabiekārtotas apmetņu un ugunskuru vietas, bet arī atkritumus. Tā kā salu vērtību spēs novērtēt tikai zinošs speciālists, ieteicams dabas liegumu vērot no skaistajiem un pauguriem klātajiem Kāla ezera ziemeļu un austrumu krastiem. Teritorija atrodas Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
N/A
Vidzemes augstienes ziemeļdaļas – Mežoles pauguraines daļa, kas ir nozīmīga boreālo (ziemeļu) un purvaino mežu, kā arī dažāda tipa purvu izplatības vieta un aizsargājamu bezmugurkaulnieku sugu dzīves vieta.
N/A
Dabas liegums atrodas dienvidos no bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa un ietver Užavas upi (t.sk. vecupes un veco meliorācijas sistēmu) ieskaujošās pļavas aptuveni 6 kilometru garumā, kas padomju laikā tika izmantotas kā kolhoza lauki (dažādas lauksaimniecības kultūras, siens), bet tagad pamazām aizaug ar krūmāju (nepieciešama regulāra pļaušana). Aizsargājamās vērtības – retas putnu sugas, t.sk. griezes, dažādi pļavu biotopi un augu sugas. Teritorija nav piemērota tūrisma aktivitātēm. Pietiekami labs priekšstats par Užavas augšteci rodas arī to vērojot „no malas” – no Alsungas - Bērzkalnu ceļa, kura malā pie Užavas upes izveidots informācijas stends. No tā pārskatāma lieguma ziemeļu daļa.
N/A
Kūdrā neizstrādā purva daļa, kurā atrodas sūnu purvs, ir nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas un zosveidīgo putnu atpūtas vieta migrāciju laikā. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei.
N/A

Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss.  

N/A
Palieņu un mitrās pļavas abos Dubnas upes krastos, kuras nelielā posmā var vērot no Rožupes - Vārkavas ceļa. Piemērotā laikā šeit dzirdēsiet griezes balsi, kas ir Eiropā izzūdoša putnu suga.
N/A

 Atrodas Cenas tīreļa dabas takas sākumā. No tā labi pārskatāma kūdrā izstrādātā Cenas tīreļa neliela daļa.

N/A
Teritorija veidota augstā purva un tajā mītošo sugu aizsardzībai. Tas nav piemērots apmeklējumiem. Rietumos no purva stiepjas Nevejas – Lapmežciema ceļš, no kura bezlapu periodā nedaudz redzama purva ziemeļrietumu daļa. Tālāk – Cirstes virzienā aplūkojams viens no Latvijas iespaidīgākajiem dižozoliem – Rīgzemju ozols.
N/A
Biotopu un ainavu ziņā daudzveidīga teritorija, kas veidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai. Izstrādātajā purva daļa izveidota lielogu dzērveņu audzētava – viena no pirmajām mākslīgajām dzērveņu audzētavām Latvijā.
N/A

Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus.

N/A
Vasenieku purva taka izveidota, lai apmeklētājus iepazīstināu ar vienu no skaistākajām Latvijas dabas dzīvotnēm - sūnu jeb augsto purvu. Taka atrodas Stiklu purvu dabas liegumā. Laipa vijas gan gar skaistiem purva ezeriem, tajā mītošajiem augiem un dzīvniekiem, gan pa purva degradēto daļu. Laipas vidū iespējams uzkāpt putnu vērošanas tornī.
N/A

Pavasaros Lielupes palos regulāri aplūstoša teritorija – palieņu pļavas un putniem nozīmīga vieta. Teritorija labi pārskatāma no Rīgas – Liepājas šosejas un blakus pieguļošā Kalnciema ceļa. Teritorijā izveidota atpūtas vieta un izvietoti informācijas stendi.

N/A

Dabas liegumā "Lielie Kangari" atrodas 33 metrus augsts skatu tornis, kura virsotnē atrodas platforma, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta arī nepilnu divu kilometru gara pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera.  Takas sākumā izvietotais veselības maršruts ikvienu apmeklētāju aicina kārtīgi izvingroties un izkustēties. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti arī informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno varenu stāstu un teiku kopumu par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām dažādās apkārtnes vietās. 

N/A

Latvijas lielākā ezeru sala, kas atrodas Usmas ezera vidusdaļā. Teritorija veidota uz salas augošo veco priežu audžu, augu un putnu aizsardzībai. Vislabākais veids - salu apskatīt no laivas, braucot pa Usmas ezeru.

N/A

Atrodas Zebrus ezera austrumu krastā pie Latvijas Valsts mežu laivu bāzes. No torņa labi pārskatāms Zebrus ezers, ziemeļu virzienā – Ezerlūķu pilskalns. Laivu bāzē – atpūtas vietas.