Meklējama Bukupes (Saldus novads, Zirņu pagasts) Ziķos. Apskatāma Ziķu māju saimnieka – Andra Bušinska savāktā kino un foto lietu kolekcija ar senajām filmu rādīšanas iekārtām un priekšmetiem, kas demonstrē fotografēšanas un filmēšanas procesu. Ekspozīcija izvietota saimnieka celtajā bišu šūnas formas guļbūvē. Iepriekšēja pieteikšanās!

Dzejnieka Jona Mačuļa – Mairoņa (1862 – 1932) tēvzeme un dzimtene – Pasandravjo vēsturiskais liegums Pagojuku apkaimē, Pasandravjo un Bernotu ciemi, Raseinu novada vēstures muzeja filiāle. Liegums ir Dubisos reģionālā parka daļa.

Izvietots Doles muižas dzīvojamā ēkā, kas celta 1898. g. kā Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Muzeja krājums ataino Daugavu kā nozīmīgu un vēsturisku ūdensceļu, un tajā apskatāmi baltu cilšu un lībiešu apģērbi, sadzīves priekšmeti u.c. Doles muižas parkā novietoti nēģu tači un rekonstruēts lašu zvejas aizsprosts. Blakus muzejam atrodas 17. gs. Kurzemes hercogistes lielgabals (atrasts Misas upē), kas liets Baldones Dzelzāmurā. Mazliet tālāk apskatāmi 4 Krievijas cara armijas lielgabali, kurus 2007. g. atrada Salaspils būvlaukumā. Ietilpst Doles salas (lielākā Daugavas sala) dabas parka teritorijā.

„Airītes” atrodas vietā, kur 1919.gada 6.marta kaujas laikā krita jaunizveidoto Latvijas bruņoto spēku pulkvedis Oskars Kalpaks, Studentu rotas komandieris Nikolajs Grundmanis, Jātnieku nodaļas virsnieks Pēteris Krievs un leitnants Hanss Johans Šrinders. 1920. gadā par saziedotajiem līdzekļiem „Airītēs” uzsāka pieminekļa izveidi Oskaram Kalpakam, kuru atklāja 1922. g. 3. septembrī. 1935. gadā pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” iniciatīvas uzsāk muzeja saimiecības celtniecību, kurā plāno izveidot Kalpaka bataljona cīņām veltītu muzeju. To atklāj gadu vēlāk. Padomju laikā piemiņas ansambli iznīcina, bet ēkā izvieto pastu un iekārto dzīvokļus. Atmodas laikā (1988. – 1989.) piemiņas vietu atjauno, bet 1990. g. 11. novembrī no jauna atklāj O. Kalpaka muzeju. 2007. gadā remontdarbu laikā nodeg ēkas otrais stāvs. Muzeju un ekspozīciju atjauno 2013. gadā. Ekspozīcija atklāj O. Kalpaka dzīves gaitas I pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņas. Muzeja darbinieki regulāri organizē O. Kalpaka piemiņas pasākumus un Lāčplēša dienas svinības.

Vieta, kur 1. pasaules kara laikā 1916. g. notika t.s. Ziemassvētku kaujas starp Krievijas un Vācijas karaspēku, pēc kurām latviešu strēlnieku drosme un varonība aizskanēja tālu pāri valsts robežām. Ložmetējkalnā ir izveidota piemiņas vieta latviešu strēlniekiem un atjaunots skatu tornis. No tā labi redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā, iezīmējot purvā lielāku koku rindu. Kā iepazīt? Iespēja doties pārgājienos gan ar gidu, gan bez, apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeja "Mangaļu" māju, kuras apkaimē izveidots marķēts izziņas maršruts, piedalīties tematiski izglītojošos pasākumos un kauju imitācijās. Apskatāmi pieminekļi, karavīru kapi, ierakumi, fortifikācijas, zemnīcas u.c. Mangaļu mājās atrodas Latvijā lielākais kauju vietu makets. Apskatāmi Baltijas reģionam unikāli 1. pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām: autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas t.s. „Vācu valnis”.

Atrodas Preiļu dienvidrietumu daļā, Talsu ielā 21. Muzeja ekspozīcija veltīta keramiķa P. Čerņavska (1923. – 1997.) darbiem, kas izceļas ar savām gaišajām, dzeltenīgajām un spilgtajām glazūrām. Muzeja apmeklētāji var piedalīties māla izstrādājuma tapšanas (t.sk. cepļa izņemšana) procesā un iegādāties suvenīrus.

 Vēl nesen tas atradās bijušās Saukas vienības namā, kur bija izvietojusies Saukas arodskola. No 2010. g. ar kabinetu saistītā ekspozīcija ir pārcelta uz Saukas pagasta pārvaldes telpām Lonē. Mārtiņš Buclers (1866. - 1944.) bija Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, jo nodibināja valsī pirmo uzņēmumu, kas ražoja fotofilmas un fotopapīru. Muzeja eksponātus īpaši vērts ir iepazīt tagad - digitālajā fotolaikmetā! Pie Saukas vienības nama (tagad slēgts, apskate tikai no ārpuses) apskatāms M. Bucleram veltītais piemiņas akmens un piemineklis „Fotogrāfijai 150”.

Muzejs izveidots 1991.gadā. Stepona Dariaus dzimtajās tēva mājās atjaunots lidotāja vecāku dzīvojamais nams un klētis. Abos namos izveidotas ekspozīcijas. Vienā no tām apmeklētāji var iepazīties ar eksponātiem, kas atspoguļo Lietuvas aviācijas vēsturi un S.Dariaus dzīvi, savukārt otrajā ekspozīcijā atrodami seno žemaiču sadzīves priekšmeti. Muzeja tuvumā darbojas kempings, kur var atpūsties un apmesties uz ilgāku laiku.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs dibināts 1982.gadā un apsaimnieko trīs ēkas – Vecgulbenes muižas oranžēriju, klēti un Sarkano pili. Oranžērijas ēkā izvietotas izstāžu zāles un apskatāmas divas pastāvīgās ekspozīcijas „Gulbenes vēsture” un „Jūlijs Madernieks”. Regulāri tiek atklātas dažāda satura tematiskās izstādes. Vecgulbenes muižas klētī apskatāma ekspozīcija „Tautsaimniecība”, kur apmeklētāji var iesaistīties vairākās aktivitātēs (malt ar rokas dzirnavām, pārbaudīt smaržas un taustes iemaņas, noteikt kokus, graudus, vīt virves u.c.).

Meklējams Jaunpiebalgas dienviddaļā, Jaunpiebalgas vidusskolas teritorijā (no skolas uz dienvidiem). Tas atklāts 1977. g. senā lauku mājā, kuru klāj niedru jumts. Muzeja ekspozīcija stāsta par apkaimes ievērojamākajiem cilvēkiem, notikumiem, vēsturi un tradīcijām.