Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Kopgalis atrodas Kuršu kāpu ziemeļdaļā iepretim Klaipēdas ostai. Te meklējami vairāki nozīmīgi un populāri Lietuvas un pat Baltijas mēroga tūrisma objekti. Kopgalis kopš seniem laikiem ir bijusi militāri un stratēģiski svarīga vieta, tādēļ 1866. g. prūšu militāristi šeit uzsāka vērienīga cietokšņa būvi, kura uzdevums bija Klaipēdas ostas aizsardzība. 2. pasaules kara laikā cietoksni uzspridzināja, bet 1979. g. uzsāka tā restaurāciju, izveidojot Baltijas valstīs vienīgo Jūras muzeju. Muzeja iespaidīgajā akvārijā ir apskatāmas Baltijas u.c. pasaules jūru un okeānu zivis, bet gar tā malām ir izvietota ekspozīcija. Apmeklētājus īpaši priecē graciozie dažādu sugu pingvīni un roņi to barošanas laikā. Vecajos Kopgaļa cietokšņa pulvera pagrabos ir izvietota Lietuvas kuģniecības tēmai veltīta ekspozīcija, bet uz bastioniem – seno ieroču kolekcija. Turpat atrodas Baltijas valstīs vienīgais Delfinārijs (no 1994. g.), kurš ir pazīstams ar delfīnu priekšnesumiem un reiterapijas kursiem. No Delfinārija gar Kuršu jomas krastu (lieliski Klaipēdas ostas skati!) var doties līdz Kuršu kāpu ziemeļu galam, kur atrodas mols – iecienīta makšķerēšanas vieta. Pretējā krastā ir redzama 1945. g. celtā 44 m augstā (pēc rekonstrukcijas 1953. g.) Klaipēdas bāka. Dienvidos no Jūras muzeja atrodas Kuršu kāpu nacionālā parka administrācija (Smiltynės gatve 11) un nacionālā parka apmeklētāju centrs, kurā apskatāms neliels Dabas muzejs. 100 m dienvidos no tā bijušā zvejniekciema vietā slejas etnogrāfiska zvejnieku sēta ar dzīvojamo un saimniecības ēkām, kā arī četrām oriģinālām zvejnieku laivām – no mazas zvejas laivas līdz pat lielajam kurēnam (burulaiva). Mazliet tālāk uz milzu podestiem ir novietoti trīs oriģinālie kuģi, ar kādiem jūrā zvejoja Padomju laikā. No Jūras muzeja ~ kilometru gara krasta promenāde aizved līdz Smiltīnei, kur kājāmgājēji un riteņbraucēji ar prāmi var pārcelties uz Klaipēdu. Autobraucējiem ir jādodas uz otru prāmi, kas atrodas 2 km dienvidos no Smiltīnes. |
||
"Pūpoli" atrodas Rīgas līča krastā, 50 m attālumā no jūras, īsi pirms iebraukšanas Kolkā, netālu no šosejas. Šeit ir pieejama atpūtas vieta, kā arī vieta sporta spēlēm, volejbolam. Apmeklētājiem ir iespējams redzēt kā tiek sagatavotas un kūpinātas butes, vimbas, brekši un asari un citas zivis, iegādāties tās un degustēt. Uz vietas iespējams uzvārīt arī zivju zupu. |
||
Neparastas formas priede, kuru pēc nostāstiem stādījis zviedru karalis Ziemeļu kara laikā.
|
||
Viens no iespaidīgākajiem un varenākajiem Gaujas Devona perioda smilšakmens atsegumiem. Garums ~500 m, augstums - 43 m. Iepretim atrodas Ķūķu krāces. |
||
Maršruts "Murjāņi - Līgatne" ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem. Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis. Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstu alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gauja ir nozīmīga arī kā Latvijas lielākā lašupe. Maršruts ir daļēji marķēts un papildināts ar norādēm un informācijas stendiem. |
||
Latgales augstienes Rāznavas pauguraines augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (289,3 m v.j.l.). Lielpaugura relatīvais augstums ir 86 m! Skatu torņa platforma ir šobrīd augstākais Latvijas punkts (323 m.v.j.l.), kas sasniedzams ar paša kājām! Liepu kalna apkārtne ir labiekārtota. |
||
"Saulrietos" (3 km no Vecpiebalgas centra), kas atrodas ainaviskā vietā - Incēnu kalnā, ir izveidots leģendārās latviešu pasakas "Kaķīša dzirnavas" autora Kārļa Skalbes (1879 - 1945) memoriālais muzejs. Tas atrodas 1926. g. celtajā dzejnieka un prozaiķa vasaras namā (pavadīja vasaras laikā no 1926. - 1944.g.) un darbojas kopš 1987. g. Blakus esošā Vaktskalna rietumu nogāzē (skaists skats uz Alaukstu) 1992. g. pārabedīja urnu ar Zviedrijā mirušā Kārļa Skalbes un viņa dzīvesbiedres - Lizetes Skalbes pelniem, kur izveidots savdabīgs piemineklis akmens laivas formā. |
||
1991. gada 14. jūnijā Pēterupes draudzes baznīcas dārzā atklāta tēlnieka Zezostra Ķēdis piemiņas zīme represētajiem 1941. un 1949. gadā. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
Latgales lauku sētas „Mežmalas” saimnieki izveidojuši interesantu
19. un 20. gs. sadzīves lietu, darbarīku un iekārtu kolekciju,
piedāvā tūristiem pašiem izmēģināt roku skalu grozu pīšanā. Skalu
grozu, zāļu tēju iegāde. Enerģētiska meža taka pa priežu mežu.
Darba laiks: pēc pieteikuma |
||
Saimniecībā audzē ābolus, zemenes, upenes, jāņogas u.c. ogas un augļus, ir plašs klāsts ar pārstrādes produktiem - dabīgas sulas, nektāri un sīrupi. Piedāvā ābeļu, zemeņu, jāņogu, ērkšķogu, smiltsērkšķu un aroniju stādus, konsultē par komercdārzu ierīkošanu un kopšanu. Ekskursijas pa komercstādījumiem. |
||
Udmurdu un citu somugru nacionālo ēdienu meistarklašu rīkošana, citu tautu kultūras apgūšana caur ēdienu. |
||
Atrodas ~ 0,4 km no Latvijas – Lietuvas robežas, Sventājas ielejas labā krasta nogāzē. Atrodama informācija, ka avotu tīrot, atklājusies 5 x 5 m ozolkoka „grīda”. Avots ir labiekārtots – virs tā slejas lapene ar niedru jumtu. Vēl pavisam nesen pie tā auga Latvijas dižākā ieva (nolūza), kuras vietā tagad kuplo biezs atvašu pulks. |
||
Saglabājusies tikai neliela daļa no varenajiem zariem, no kuriem resnākie ir atbalstīti ar stutēm, bet ozola dobo vidu no lietus un sniega ūdeņiem aizsargā jumtiņš. Latvijas un Baltijas resnākais parastais ozols (Quercus robur) un resnākais Baltijas koks. Viens no Ziemeļeiropas resnākajiem ozoliem. Ainavisks. Netālu no ozola atrodas autostāvlaukums, informācijas stends.
|
||
Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves. |
||
Neliela apdzīvota un ainaviska vieta plašajā Skrobļa (Skroblus) strauta ielejā. Ciema austrumu pusē atrodas Lietuvas mērogā unikāls objekts – klēts - rija, kur no 1929. g. vietējie cilvēki uzveda un skatījās lauku teātra izrādes. Netālu no tās (uz abiem objektiem ir norādes) atrodas Skrobļa avoti (Skroblaus versmės), kas iztek no dziļas starppauguru ieplakas. Avotu gan ir appludinājis bebru uzceltais dambis. Dienvidos no ciema atrodas vecs grants karjers, kas ir viena no retajām vietām Baltijā, kur dabā ir atrodami krama ieža gabali, kas atnesti ar ledāju. |
||
Bioloģiskā lopkopība. Saimniecībā audzē dažādus dzīvniekus – Galoveju šķirnes liellopus, Merino aitas, kazas, muflonus, dažādus mājputnus un sliekas, kur katram dzīvniekam ir sava svarīga loma. Piedāvā dzīvnieku apskati un ieskatu bioloģiskajā saimniekošanā, atpūtu pie dabas. |
||
Zemnieku saimniecībā "Sautlāči" ir iespējams uzzināt visu par šinšillu izcelsmi, aplūkot un samīļot zvēriņus, iespējams apskatīt arī paipalas, kā arī iegādāties paipalu olas. |
||
"Usmas garša" piedāvā Usmas ezera zivju ēdienu degustāciju. Ir iespēja nogaršot zušu zupu, žāvētas zivis, foreļmaizes. Iespējams pašam noķert foreli un to pagatavot. Piedāvā iespēju nodarboties ar veikbordu, vindsērfingu, izbraukt ar ūdensslēpēm vai vizināties piepūšamajā kamerā. Pieejami sporta laukumi, telts vietas, kā arī mājiņas, kur pārnakšņot. |
||
SIA „Madonas patērētāju biedrība” ražotne „Madonas maiznieks” ir uzņēmums ar senām tradīcijām - tajā jau vairāk kā 75 gadus tiek cepta maize. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir maizes un maizes izstrādājumu ražošana - tiek piedāvāti vairāk kā 50 dažāda veida maizes izstrādājumi, kā, piemēram, rudzu, kviešu, kviešu - rudzu, rupjā rudzu maluma maizes, saldskābmaizes, vairāki saldās maizes veidi, dažādas graudu maizes. Produktu tapšanā tiek izmantoti Latvijā ražoti milti, kvalitatīvas izejvielas un netiek izmantotas ķīmiskās pārtikas piedevas un uzlabotāji. Īpaši iecienītas ir rudzu maizes, kuru ražošanā tiek izmantots dabīgais ieraugs. Uzņēmums saņēmis arī pārtikas kvalitātes zīmes - Zaļo un Bordo karotīti. Iespējama ekskursija pa uzņēmumu un degustācija, kā arī ir iespēja piedalīties maizes cepšanā un ņemt līdzi izcepto kukulīti.
|
||
Setomaa has been inhabited for about 8,400 years, which makes it one of the oldest human settlements in Estonia. It is located on the border of Eastern and Western civilisations, bordering Russia, Latvia and Estonia. Setomaa is famous for its well-preserved traditions and culture. For centuries the local handicraft skills have been passed down within families. Seto polyphonic singing (Seto leelo) is inscribed on the UNESCO List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity. Setos have distinctive national costumes, rich in detail and unique to each family. Perhaps most impressive is the distinctive array of Seto jewellery. These visually striking pieces not only reflect the social standing of the wearer but are also worn as a safeguard from misfortune. To this day, the Seto lifestyle remains closely tied to nature. It is common practice for the Seto not only to enjoy the natural beauty of the forest but to also use its gifts. Berries and mushrooms are picked freely in their seasons. It is best to start the tour from Võru and finish in Tartu. |