We strart the tour from Riga by bus and proceed along the Baltic Sea coast, passing through many different landscapes - white sandy beaches, coastal meadows, dunes with pine forests and steep banks. Many beaches are wild and completely deserted. Access to these territories were highly restricted during Soviet times. The route leads through ethnographic fishermen villages at Nida, passing Pape nature reserve where wild horses graze. The bustling city of Liepaja impreses with its lively promanade and music scene. The city also has a long military history which can cleary be seen walking among the naval fortifications and visiting the former millitary town. Well-maintained Ventspils has a pleasant market, castle and numerous parks. A restored narrow-gauge railway with working steam engine is well worth a visit as well as the Craft House - ideal for local handmade souvenirs. On the way back the tour goes through the pretty provincial town of Kuldiga with well- preserved wooden architecture. The tour includes two of the most interesting national parks: Slitere which holds the geological history of former ages and Kemeri with its great heath trail and sulphur springs.

Saimnieki ir parūpējušies, lai ikviens varētu iegādāties vietējo ražotāju svaigus un apstrādātus zvejas produktus. Vasaras periodā uz terases ir iespēja ieklausīties Mazupītes ūdens čalošanā, nesteidzīgi baudot svaigi grillētas zivis, kā arī izbaudīt īpaši gardas kūciņas, kafiju un saldējumu.

Kretoņu (Kretuonas) ezera dienvidu krastā (ezeru gan neredz aizauguma dēļ) meklējams Kretoņu ciems. Šķiet, ka šī vieta ir „aizķērusies" pagātnē. Cauri ciemam iet viena iela, kurai abās pusēs izvietojušās 19. – 20. gs. mijā (dažas pat mazliet agrāk – 19. gs. vidū) celtās saimniecības. Te redzamas gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas, kuras rada etnogrāfiska brīvdabas muzeja sajūtu. Dažas no tām gan ir „padevušās" laika zobam. Lai vai kā, šis ir viens no neparastākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem, kuru pa „galveno ielu" vērts izstaigāt visā garumā. Šim, tāpat kā pārējiem etnogrāfiskajiem ciemiem ir piešķirts kultūras mantojuma objekta statuss.

Atrodas Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā, Filozofu ielā 6. Ar šo vietu var uzsākt Sēlijas novada kultūrvēstures padziļinātu izziņu. Muzeja izveide uzsākta 1952. g. un te apskatāma 19. gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sēta, kurā ir dzīvojamā ēka ar apvalkdūmeni, divas klētis, rija, pirts, vējdzirnavas un kalve, kā arī tvaika lokomobīle un kuļammašīna. Tūristu grupām te piedāvā tematiskus pasākumus: „Amatnieku darbi Sēļu sētā”, „Kad medus kūst uz mēles” un „Precības sēļu sētā”.

Neliela apdzīvota vieta nacionālā parka ziemeļrietumu daļā, kur kādreiz atradusies Rebases muiža. Mūsdienās no tās saglabājušās klēts atliekas, pie kurām apskatāms interesants vēstures liecinieks – sens akmens, ko izmantoja kulšanas procesā (Peksukivi).

Dabiska koka formu apstrādes meistars savās mēbelēs un interjera elementu  dizaina izstrādē  izmanto koku no saknes līdz galotnei. Katrā darbā tiek akcentēta koka forma, tekstūra un faktūra. Meistardarbnīcā piedāvā neparastu redzējumu par koku un cilvēku. Organizē izglītojošus pasākumus, izgatavo dāvanas un suvenīrus.

Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks.

Izvietojusies Emajõgi upes kreisajā krastā, Doma kalna piekājē. Klasicisma stilā celtās vecpilsētas centrālā vieta ir Rātslaukums ar Rātsnamu un strūklaku „Studentu skūpsts” (pilsētas simbols).

Šajā saimniecībā nodarbojas ar kazu audzēšanu un dažādu kazas piena produktu ieguvi, no svaigām izejvielām ražojot kazas sieru un citus produktus. Saimniecības tīrumos audzē arī kartupeļus, sulīgas zemenes un citus produktus. Vasaras nojumē pie galda var sasēsties un omulīgi parunāties 15–20 cilvēku. Tiek piedāvāta viegla maltīte, kas gatavota no 100% saimniecības produktiem.