Нo | Название | Описание |
---|---|---|
В хозяйстве выпускают мясо крупного рогатого скота. В предложение входит экскурсия, во время которой происходит знакомство с нетрадиционными пряными растениями и экзотическими чайными растениями, дегустация и приобретение. |
||
Saimniecība, kuras pamatnozare ir graudkopība, 2006. g. uzsāka darbību piena lopkopības jomā, bet 2008. g. – pievērsās biezpiena un siera ražošanai. Šobrīd saimniecībā ir vairāk nekā 200 slaucamu govju, no kuru dotā piena ražo svaigpienu, jogurtu, sieru un saldējumu. |
||
Baznīca atrodas pilsētas centrā - Svētā Ludviga laukumā. Dievnams, ko uzskata par spilgtāko Latgales baroka pieminekli, būvēts laikā no 1755. līdz 1767. g. pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Ticīgo pasaulē šī ir ļoti svarīga vieta, jo 1775. g. no Romas atveda Krāslavas patrona Svētā Donāta relikvijas, kuras 1818. g. novietoja šim nolūkam speciāli celtā kapličā. Kopš 1790. gada līdz pat mūsdienām pirmajā svētdienā pēc Svētā Pētera dienas tiek svinēti Svētā Donāta svētki. Dievnamā ir 13 altāri. Centrālā altāra freskas „Svētais Ludvigs dodas krusta karā” autors ir itāļu mākslinieks F. Kastaldi. Vēlāk centrālo altāri papildināja ar tāda paša nosaukuma poļu mākslinieka J. Mateiko altārgleznu. Baznīcas pagrabos (atjaunoti) ir apskatāmas grāfu Plāteru kapenes, kas izveidotas 1775. gadā. Tās ir patiesi iespaidīgas, tādēļ dievnamu vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Dievkalpojumi notiek katru dienu, tādēļ baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
Celta ~ 1560. g. vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Dievnamā apskatāms > 170 gadus vecs kuģa modelis. Vietējie ticēja, kas tas aizsargā jūrniekus un bojāejas. Šāda tradīcija Latvijā ir novērojama tikai dažās baznīcās. Baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
19. gadsimta otrajā pusē Igaunijā sākās nopietna piensaimniecības attīstība.Lai saglabātu atmiņas par šo laiku un nodotu tās tālāk nākamajām paaudzēm, 1976. gadā tika nodibināts Igaunijas Piensaimniecības muzejs. Muzeja izstādījumi iedalās divās daļās – pastāvīgā ekspozīcijā un izstādēs. Populāras ir muzeja programmas. Grupas var pasūtīt arī gida pakalpojumu. |
||
Mākoņkalna pagasta "Itkaču mājās" ir iespēja ieturēt maltīti- plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu pankūkas, dārzeņu sautējumu. Iespēja apciemot trušus, pabarot tos ,paglāstīt un paturēt sev klēpī. Pieejami saimnieku veidoti suvenīri. |
||
Kā lielāka apdzīvota vieta Saulkrasti sāka veidoties 19. gs. beigās, kad mazie zvejniekciemi - Neibāde, Pēterupe un Katrīnbāde - kļuva par Rīgas iedzīvotāju populāru atpūtas un peldvietu. Tas strauji sekmēja vasarnīcu būvniecību. Kūrorta attīstību veicināja arī 1905. g. atklātā kuģu satiksme starp Rīgu un Saulkrastiem. Tika būvētas jaunas kūrmājas, restorāni un attīstīta cita ar kūrortu saistītā infrastruktūra. Vasaras laikā apmeklētājus izklaidēja dažādi pasākumi, balles un koncerti ar Rīgas orķestru piedalīšanos. Nākamais kūrorta attīstības veicinātājs bija 20. gs. 30. gados uzbūvētais autoceļš un dzelzceļa līnija starp Rīgu un Saulkrastiem. Padomju laiki iezīmējās ar atpūtas namiem, sanatorijām un jauniem vasaras namiņiem. Saulkrasti iegūst pilsētas statusu. Mūsdienās Saulkrasti pievilina ne tikai ar balto smilšu pludmali, bet arī ar dažādiem ikgadējiem publiskiem pasākumiem, Saulrieta taku un Balto kāpu, unikālo Saulkrastu velosipēdu muzeju, Jūras parku un peldvietu „Centrs”, Saules laukumu u.c. objektiem. |
||
Rikavas muiža – valsts nozīmes vēstures piemineklis, sākotnēji
piederēja muižnieku Janovsku dzimtai. 18. gs. 2. pusē to nopirka poļu
muižnieks Mihals Riks. Muižas kungu māja celta no 1870. līdz 1875. gadam
neogotikas stilā no sarkaniem ķieģeļiem, kas iegūti Rikavā. Kopš
1926. gada tajā atrodas skola. Iekštelpās saglabājušās greznas koka
kāpnes un sākotnējo interjeru apdares fragmenti. Muižas pārvaldnieka
mājā iekārtota skolas darbnīca.
|
||
Zemnieku saimniecība "Indrāni" ir bioloģiska lauksaimniecība - ražotne. Vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo bioloģiski sertificētas želejas konfektes, turklāt ar interesantām garšām, kā, piemēram, rupjmaizes, sarkanā āboliņa, kumelīšu, liepziedu, alus u.c. Tāpat iespējams nobaudīt arī citus saimniecībā saražotus lauku labumus un našķus, piemēram, sīrupus, ievārījumus un tējas. Nakšņošanai tiek piedāvāta brīvdienu māja ar pirti un telšu vietas. Blakus mājai atrodas dīķis ar peldvietu un laipām. Iespēja makšķerēt un vizināties ar laivu. Netālu ir Amatas upe. Saimnieki uzņem tūristu grupas ekskursijām, tāpat apskatāma senlietu kolekcija. |
||
Vienkoču parks atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Līgatnes novadā pie Līgatnes upes, un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu. Šī parka izveides pamats balstās uz iespējami maksimālu dabas materiālu pielietošanu. Vienkoču parkā ir izveidotas vairākas zonas: muzeja teritorija, ainaviskā vide, neskartā daba, klasiskais dārzs, modernais dārzs, saimniecības zona. Staigājot pa takām, var aplūkot dažādas koka skulptūras. Tie ir gan dažādi dzīvnieki, gan pasaku un teiku tēli vai arī pēc vēstures avotiem veidoti objekti. Parkā ir iespēja vērot ne tikai mākslīgi veidotus objektus, bet arī pašu dabu. Ja parka apmeklējuma laikā būsiet gana klusi un vērīgi, tad varēsiet novērot dažādus savvaļas dzīvniekus. |
||
Višķi kā apdzīvota vieta izveidojās uz Višķu muižas zemes. 19. gs. tie ieguva miestu statusu. 1921. g. Višķos atklāja lauksaimniecības ziemas skolu, bet 1926. - viengadīgo mājturības skolu. Otrā pasaules kara laikā - 1943. g. nodibināja Višķu dārzkopības un biškopības skolu, bet pēc kara - Višķu dārzkopības (vēlāk - lauksaimniecības) tehnikumu. Ar izglītbu saistītās aktivitātes bija arī iemesls, kādēļ Višķu centrs nelīdzinās “tipiskam” lauku ciematam. Šeit plašā teritorijā ir apskatāmi ainaviski kopti stādījumi, dendroloģiskais parks (no 1936. g.), ābeļdārzi, kas tiek kopti joprojām. Iespējams sarunāt vietējo gidu, kas lieliski pārzina parku. Višķus var izstaigāt arī individuāli. |
||
Pirmo reizi vēstures avotos 1253. g. šī vieta ir minēta kā kuršu apdzīvota apmetne. Laikā no 1637. – 1639. g. te uzcēla pirmās 19 kapelas – t.s. „Krusta ceļa stacijas", kas atgādināja Jeruzalemes Krusta ceļu. Kopš tā laika Žemaišu Kalvarija ir pazīstama kā nozīmīgs svētceļnieku galamērķis. Dažas no Krusta ceļa kapelām ir veidotas 17. – 18 gs., bet citas – 19. gs. Jāatceras, ka vēl pavisam nesen – Padomju laikos svētceļniekus nežēlīgi vajāja un represēja. Mūsdienās pilsētā ir izveidots 21 svētceļnieku „pieturas punkts". Te ik gadu (parasti no 2. – 12. jūlijam) notiek Žemaišu Kalvarijas katoļu draudzes svētki, kas pulcina daudz ļaužu no dažādām Eiropas valstīm. Iespaidīgā katoļu bazilika ir slavena ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Katoļu Ģimeņu Karalienes gleznu, kas 17. gs. atvesta no Romas. Tai piedēvē brīnumdarītājas spējas. Interesants ir pilsētas ielu tīklojums, kas atgādina 9. – 13. gs. apdzīvotas vietas ielu plānojumu. Noteikti apskatāms iespaidīgais Žemaišu Kalvarijas pilskalns, kas slejas mazās Varduvas (Varduva) upītes krastā. |
||
Skaisti un iespaidīgi skati, īpaši – agrās rīta stundās uz Alūksnes vēsturiskajām vietām paveras no Tempļa kalna, Aleksandra paviljona, obeliska H. Fon Fītinghofa piemiņai un pieminekļa 7. Siguldas pulka karavīru piemiņai apkārtnes. Tempļa kalns, pilsdrupas, muiža un paviljons - kultūras pieminekļi.
|
||
Saimniecība atrodas Kokneses novada Bilstiņos. SIA "Rīta putni" nodarbojas ar paipalu olu un gaļas delikatešu ražošanu. Reģistrēti divi zīmoli "Olalā" - paipalu olas un to produkti un "Bučers"- paipalu gaļas produkti. Saimniecībā ir veikals "BĀRS un BODE", kurā iegādāties svaigākos produktus un pavadīt mirkli ar saimniekiem un laiku ar draugiem, kā arī nogaršot paipalu olu omleti vai grilētu paipalu gaļu. Saimnieki rīko dažādas interesantas degustācijas. Ir arī dārzs ar eksotiskiem augiem un stikla siltumnīcu. Siltumnīca ir pieejama rezervācija nelielām svinībām, fotosesijai vai meistarklasēm. |
||
Šis astoņu dienu ceļojums no Rīgas uz Tallinu apvieno dabas, kultūras un kulināro mantojumu, kā arī ietver brīnišķīgas ainavas un 15 daudzveidīgas dabas takas, kas šķērso purvus, pļavas un mežus gar Baltijas jūras krastiem. Maršruts ved uz vietām, kur tieši tiek ražoti vietējie ēdieni, lai jūs varētu baudīt tos tik tikko pagatavotus un autentiskus. Jūs redzēsiet, kā tiek pagatavoti nēģi uz grila, un izbaudīsiet dažādus ēdienus, piemēram, mājās gatavotus saldējumus - to ražošanā tiek izmantotas olas no saimniecībā dzīvojošām laimīgām vistām. Vai arī - kūpinātu gaļu no vietējām saimniecībām, kā arī daudzus citus produktus. Šajā ekskursijā jūs kļūsiet par īstu tradicionālās un modernās, kā latviešu, tā arī igauņu virtuves ekspertu. Tā kā saimniecības, kas ražo pārtikas un citus kulināros produktus, bieži atrodas skaistās dabas teritorijās, šajā ekskursijā jūs papildināsiet savas kulinārijas un dabas piedzīvojumu pieredzi. Maršruta posmā ir vairākas dabas takas, kas aprīkotas ar skatu torņiem putnu un dabas vērošanai. Piemēram, Randu pļavās, netālu no Ainažiem, ir sastopama viena trešdaļa no visām Latvijas valsts augu sugām! Gājēju celiņš caur niedrēm ved uz skatu platformu, no kuras paveras skats uz pļavu un jūru. Savukārt, Saaremaa salā ir ļoti daudz dažādu dabas objektu, kas būtiski atšķiras no tiem, kas atrodas iekšzemes Igaunijā. Ainavas variē sākot no dolomīta klintīm, kadiķu audzēm, ir aplūkojams pat meteorīta ezers, kā arī akmeņainais jūras krasts. Maršruts ved caur lauku saimniecībām un tradicionālajiem ciematiem, kas raksturīgi piekrastes zonām. Hiiumaa sala saglabā īpašo un unikālo dabu, piemēram, zīmīgo putnu aizsardzības rezervātu Käinas līcī, neparasto Sääre Tirp, kā arī vairākas mazas saliņas Dienvidaustrumu krastā. |
||
Krustceļu vecticībnieku draudzes dievnams celts 1939. gadā
|
||
Apskatāmi poniji, ēzeļi, punduraitas, pundurkazas, pundurtruši, pundurcūkas, lama, vistas un citi mājputni. Bērniem iespējama vizināšanās ar poniju vai ēzeli, kā arī zivju barošanu. Iekārtots rotaļu laukums un piknika vieta „Pundurīšu paradīzē”. |
||
Savos darbos iemieso tradicionālās podniecības tradīcijas. Taisa svečturus un divžuburu gaismas turētājus. Darbu tapšanas laikā izmanto arī pienu! Piedāvā ekskursiju, darbu iegādi, aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
Piedāvā makšķerēšanu Usmas ezerā. Saimniece no noķertā loma vāra garšīgas zušu zupas un kūpina zivis. Laivu noma, piedalīšanās zvejā, tīklu vilkšana (arī ziemā), izbraucieni ar kuteri pa ezeru. No kūpinātajiem brekšiem taisītu konservu degustācija. Zirgu izjādes. |
||
Pirts Muzejs ir privāts brīvdabas muzejs, kas dibināts 2008. gadā. Tas atrodas 40 km no Rīgas pie Murjāņu - Saulkrastu ceļa. Pirts Muzeja ekspozīcija sastāv no sešām vēsturiskām un vienas jaunuzceltas pirts. Tās visas darbojas, taču saimnieki īpaši iesaka izbaudīt melno pirti. |