Atpūta laukos
3961-3980 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Padomju gados Ventspils tanku daļā atradies mācību pulks. Mūsdienās objekts ir degradēts un apsaimniekotas tiek tikai bijušās tanku daļas remonta un saimnieciskās ēkas. Pārējā teritorija netiek izmantota. Iespējams, saglabājušies bijušie tanku remontlaukumi.
N/A

Klusā lauku teritorijā un priežu jaunaudzes ielokā atrodas ģimenes uzņēmums ar videi draudzīgu saimniekošanas filozofiju - "LavenderVilla". Teritorijā ir izveidots lavandas lauks un lavandas labirints ar ~ 6000 lavandas stādiem. Saimniecības apmeklētājiem tiek piedāvāts iepazīties ar lavandas audzēšanu, ko izmanto dizaina priekšmetu, ēteriskās eļļas un tējas ražošanai. Papildus tiek piedāvāti naktsmītnes pakalpojumi lavandas un zāļu atpūtas namiņā, pasākumu organizēšana (joga līdzās lavandām, tematiskie pasākumi, kāzu ceremoniju vieta u.c.), pirtnieka pakalpojumi, fotografēšanās iespējas lavandas laukā un lavandas pārtikas produktu degustācijas. 
N/A

Viens no salīdzinoši nedaudzajiem Daugavas krastu pilskalniem, kas nav apaudzis ar kokiem un krūmiem, tādēļ apkaimes ainavā labi izceļas tā klasiskā pilskalna forma. Dignājas pilskalns bijis apdzīvots vairākos periodos, bet savu uzplaukumu sasniedza laikā no 5. līdz 9. gs., kad šajā vietā atradās nozīmīgs centrs. Atradumi liecina, ka Dignājas pilskalnā mājoja latgaļu ciltis. Pēc krustnešu invāzijas, pilskalnā uzcēla ordeņa pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Saglabājušies nostāsti, ka zem pilskalna bijusi pazemes eja. No pilskalna paveras skaista ainava uz Daugavas ieleju. Pilskalnā saglabājušies 1. pasaules kara laika ierakumi. Tā piekājē atradusies apmetne.
N/A

Salājs ir līčiem un salām bagāts ezers. Tam blakus esošajā Mazā Soloja krastā ir meklējams Milkas pilskalns un izveidota atpūtas bāze. Abu ezeru apkārtne ir ļoti ainaviska, tādēļ tā iekļauta dabas lieguma zonā.
N/A

Atrodas 50 m rietumos no Ludzas katoļu baznīcas. Kapela celta 1738. g. astoņskaldņu rotondas formā un kalpoja kā grāfu Karņicku atdusas vieta (velvēti pagrabi zem kapelas). Nelielai ēkai ir dēļu apšuvums, koka griesti un ķieģeļu grīda. Pie kapelas novietota Ludzas mākslinieka Leona Tomašicka 1934. g. darinātā Svētās Marijas - Māras zemes karalienes statuja.
N/A
Vieta, kur pēc pieejamās informācijas atradās militāriem mērķiem domātu aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija. Mūsdienās par to nekas vairs neliecina, jo tā ir industriāla un nepieejama teritorija.
N/A

Krimuldas muiža pirmoreiz rakstos ir minēta jau 15. gs. Tagad redzamā Krimuldas pils lepni slejas Gaujas senlejas labā pamatkrasta nogāzē iepretim Siguldas Gaisa tramvajam. Gan uz pili (no pretējā krasta un no Gaisa tramvaja), gan no pils paveras lielisks Gaujas senlejas skats. Krimuldas pili būvēja 19. gs. neoklasicisma stilā un tās īpašnieks bija firsts Līvens. 20. gs. 20 gados pēc pils atsavināšanas tā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta īpašumā, kas izveidoja bērnu sanatoriju. Mūsdienās muižas pilī atrodas rehabilitācijas slimnīca "Krimulda", bet no saimniecības ēkām ir saglabājušies muižas staļļi, kūts, kalpu, pārvaldnieka un t.s. Šveices māja. Krimuldas muižas apskates nolūkos tiek organizētas izglītojošas ekskursijas, piedāvā naktsmītnes.
N/A
Dabas liegums veidots ezera, tā salu, ainavas, augu, putnu un sikspārņu aizsardzībai. Liegumu var apskatīt "no malas" - no ceļa, kas iet gar tā ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu.
N/A

Pirmās ziņas par Tirzas svētavotu atrodamas 18. gs. vidū, taču avots izmantots jau daudz agrāk. Pēc apmazgāšanās vai ūdens ņemšanas, cilvēki esot avotam ziedojuši. 19. gs. pirmajā pusē Tirzas barons un baznīca uzsāka cīņu pret pagānisko tradīciju, kas nebija visai sekmīga. Mūsdienās pāri avotam uzbūvēta nojume, un pēc avota ūdens cilvēki brauc joprojām.
 
N/A
Labraga krasta robežapsardzības punkta vietā mūsdienās ir saglabājušās divu prožektoru ēku paliekas. Tās atrodas stāvā Baltijas jūras stāvkrasta malā - daudz tuvāk jūrai, nekā padomju laikos. No tā izriet, ka pārredzamā nākontē tās tiks noskalotas. Objekts atrodas privātīpašumā.
N/A
~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.
N/A
5 dienas

Vēsturisko ceļu no Rīgas uz Liepāju cauri Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai var izsekot jau no seniem laikiem, pat sākot no 13.gs. Par ļoti seniem laikiem liecina arī skandināvu apmetnes paliekas Grobiņas tuvumā. 
Šī maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām. Tīreļpurvā latvju strēlnieki ar savu cīņassparu un varonību Ziemassvētku kaujās apliecina, ka Jauna valsts ir dzimusi. Tīreļpurva takas var tagad izstaigāt ikviens un ielūkoties vēsturiskajā Mangaļu māju ekspozīcijā. Rīgu šajā ceļā nepārprotami iezīmē tagadējais Nacionālais teātris, kurā tiek pasludināta Latvijas Republika. Vēlāk arī jaunajai valstij naidīgais bermontiešu uzbrukums tiek apturēts Daugavas krastos un spēkā pārākais ienaidnieks tiek padzīts no Rīgas un arī Latvijas.
Pulkveža O. Kalpaka muzejā "Airītēs" izveidota ekspozīcija par te notikušo kauju un O. Kalpaka dalību Brīvības cīņās un I Pasaules karā. Kaujas notika arī pie Skrundas un Saldus, savukārt Liepājā vācu ģenerālis fon der Golcs organizēja apvērsumu, un Latvijas Pagaidu valdībai nācās patverties uz kuģa Saratov, ar kuru tā ieradās Rīgā pēc tās atbrīvošanas. Liepāja kā osta nozīmīga bijusi visos laikos, ne velti kādreiz tai bijusi pasažieru satiksme pat ar Ņujorku.
N/A
Bijušā Spilves lidlauka dienvidrietumu daļā vēl joprojām atrodas betonēti laukumi, kur padomju laikā bāzējās militārie helikopteri.
N/A

Ar skujkoku mežiem klāta pussala – piemērota vieta kājāmiešanai un braucieniem ar divriteni. Te izveidots velomaršruts, kas no Kesmu ciema (Käsmu küla) aizved līdz Kesmu ezeram (Käsmu järv) un tālāk gar pussalas rietumu uz ziemeļu piekrasti aizlokas atpakaļ līdz minētajam ciemam. Tas gan nav domāts iesācējiem, jo vietām ceļi ir smilšaini, bet krasta ceļš var būt aizgāzts ar kritušiem kokiem. Kesmu pussalas ziemeļu daļā atrodas izcilais Kesmu akmeņu lauks (Käsmu kivikülv). Lielākais no akmeņiem ir Matsikivi akmens (tilpums -132,9 m3). Ziemeļos no Kesmu ciema jūras krastā uzmeklējams iespaidīgu akmeņu „bariņš” Iespaidīgākais no tiem ir Vecā Jura akmens (Vana Jüri kivi), kura augstums ir 5,5 m, bet tilpums - 102,9 m3. Piemērotos laika apstākļos (g.k. vasarās) pa akmeņainu strēli var aiziet vai aizbrist līdz ~ puskilometru attālajai Sārtnēmes (Saartneem) saliņai. Atpakaļceļā uz ciemu var atstāt savu akmeni „Laimes akmeņu kaudzē”. Kesmu ziemeļdaļas apskatei izveidots 4,5 km garš kājnieku tūrisma maršruts. Kesmu kapteiņu ciemā (Käsmu kapteniküla) 1804. g. nodibināja pirmo Igaunijas jūrskolu un laikā no 1798. – 1920. g. uzbūvēja > 40 kuģus. Atrodamas ziņas, ka no nedaudz vairāk par 100 no šeit kādreiz dzīvojošajām ģimenēm ir nākuši 62 kapteiņi. Bijušā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Netālu apskatāma Kesmu kapela.
N/A

Celta 1933. g. vietējai brāļu draudzei. Baznīcā atrodas glezna “Kristus” (1850. g.) un Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša 1920. g. darinātās ērģeles. Mūsdienās dievnamu izmanto Bārtas draudze. Pie baznīcas novietots akmens apkaimes represētajiem iedzīvotājiem.
N/A

Darbnīcā top saimniecībā noderīgas lietas – terīnes, gurķu skābējamie podi, cukura un sāls trauki, bļodas u.c. Apmeklētājus iepazīstina ar podniecības tradīcijām un aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A

Nakšņošanas vieta,pirts pie Gaujas "Caunītes" atrodas tieši pie Gaujas upes tās labajā krastā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Piemērota savrupas atpūtas cienītājiem, nakšņošanas vieta laivotāju grupām, apmešanās vieta aktīvas atpūtas cienītājiem.  "Caunītes" atrodas, vienas dienas brauciena ar laivu attālumā no Valmieras ( 21 km ).

Viesiem tiek piedāvātas telpas nakšņošanai dzīvojamā mājā 4 cilvēkiem ar papildvietām uz guļamgrīdas un saimniecības ēkā 2 telpās līdz 35 cilvēkiem.

Viesu rīcībā pirts ar atpūtas telpu, plaša nojume ar nelielu virtuvi, ugunskura vieta, telts vietas, malka, duša ar silto ūdeni, WC. Klientu rīcībā laiva makšķerēšanai un īsiem izbraucieniem pa Gauju.

Iezīmēts velotūristu maršruts Valmiera - Cēsis un kājinieku takas uz Līču Lanģu klintīm un Sietiņiezi.

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta.
N/A

Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā nenovērtējami nozīmīgas bija tieši Cēsu kaujas 1919.gada jūnijā.Atpūtas vieta-kempings "Amatas upe" ir lieciniece tieši šo un vairāku citu kara notikumu norisei - par to liecina vēsturiskie avoti muzeju arhīvos, kā arī mūsdienās redzamās aprises dabā.

Par to, kur un kā sākās varoņstāsts, kas noslēdzās ar abu kaimiņtautu: igauņu un latviešu brīvību, ir iespējams uzzināt arī dažādu veidu programmās - stāstījumā par Cēsu kauju noslēpumiem un dažādu veidu pārgājienos vai izbraucienos pa galvenajām Cēsu kauju vietām, vai arī Cēsu kauju aizraujošā "izspēlēšanā". Atpūtas daļā - apmeklētājiem ir iespēja nobaudīt spēcinošu "kara zupu". Ekskursijas pa Cēsu kauju vietām-dažāda ilguma, izstrādāsim tieši jums piemērotu variantu!
N/A
Iepazīstama pagasta, skolas un zvejniecības attīstības vēsture, kā arī materiāli par somu jēgeru cīņām Klapkalnciema apkārtnē. Muzejā tiek organizētas tematiskas izstādes. Blakus piemiņas akmens politiski represētajiem.
N/A

Vasaras terases kafejnīca, kas atrodas Preiļu parka pludmales teritorijā, piedāvā 100% dabīgu mājas saldējumu ar ogām. Uz vietas cep svaigas "pampūkas". Darbojas tikai sezonas laikā no Mātes dienas (8. maija) līdz Tēva dienai (11. septembrim). Tūristu grupām piedāvā ekskursijas un siera saldējuma degustāciju.