Viesu māja „Zvilnis” Pāvilostā piedāvā 5 viesu istabas atpūtai pie jūras.  Katrā istabā duša, wc, ledusskapis. Kopumā var uzņemt 16 nakšņotājus. Viesu ērtībām piedāvā izmantot viesu virtuvi. Iespēja piedalīties zivju kūpināšanas procesā.

Apskatāmas aitas, kazas, Ķīnas lielās cūkas, truši, dažādi eksotiskie dzīvnieki un putni. Bērniem īpašu prieku sagādā saskarsme ar mājdzīvniekiem un Japānas makaka – pērtiķa Nilsona izdarības. Saimniecība ieguvusi ģimenei draudzīgas vietas nomināciju.

Pirtnieki Latgalē, kuriem pirtošanās ir sirdslieta kopš bērnības, sniedz neaizmirstamas izjūtas pirtiņā, burvīga priežu meža ielokā. Labsajūtas gūšanai tiek izmantoti tikai apkārtnē augošo koku un augu valsts produkti. Pirts rituālos tiek pielietotas Seno Baltu zīmju sistēmas enerģijas.

Piedāvājumā arī apmācības, naktsmītne, brokastis un vakariņas.

Viesnīca atrodas Ķīpsalā, Daugavas kreisajā krastā, pretī Vecrīgai. 1-vietīgas un 2-vietīgas Skandināvu stila istabas. Pieejamas nesmēķētāju un anti-alerģiskas istabas, arī istabas viesiem ar īpašām vajadzībām. TV, minibārs, telefons, interneta pieslēgums, gaisa kondicionētājs, regulējama siltuma padeve. 2 restorāni ar panorāmas skatu uz vecpilsētu, 6 konferenču zāles ar prezentāciju tehniku, boulinga centrs, SPA, pirts komplekss, trenažieru zāle, apsargājama autostāvvieta.

Viesnīca Haapsalu pilsētā, pašā jūras krastā. Visas istabas ar ērtībām, balkonu un skatu uz jūru. Ir baseins, sauna, džakuzi, konferenču zāle.

„Rakšu” brīvdabas ZOO var redzēt vairāk kā 100 dzīvniekus – kamieļus, lamas, alpakas, Valē melnkakla kazas, Valē melndeguna aitas, Poitou ēzeļus un trusīšu ģimenes. Piedāvā veselīgo kamieļu piena pankūku degustāciju, pārgājienus ar lamām, izjādi ar kamieli, braucienu ēzeļa pajūgā, kā arī citas aktīvas izklaides. Maziem bērniem ir elektroauto parks, lielākiem - velokarti, ir arī spilvenbatuts un piknika vietas. Darbojas kafejnīca un suvenīru veikaliņš. 

Rakšos ir arī konceptviesnīca ar 12 dažādiem numuriņiem. Daļa no tiem iekārtoti marokāņu stilā, jo Maroka ir kamieļu dzimtene, savukārt daļa ir iekārtoti peruāņu stilā, jo Peru ir lamu un alpaku dzimtene. Katra numura interjers ir atšķirīgs. Viesnīca ir paredzēta tiem, kas vēlas pārnakšņot dabiskā  vidē un baudīt sajūtas, ko sniedz dabas un dzīvnieku klātbūtne. 

Skaisto celtni (1797. - 1802. g.) uzskata par Latvijas spilgtāko klasicisma stila pieminekli. Šīs, tāpat kā Elejas pils metu veidoja Krievijas galma arhitekts Džakomo Kvarengi, bet projektēja Johans Georgs Ādams Berlics. Bagātīgie pils interjeri izcēlās ar tiem laikiem Kurzemē vēl neredzētu modernismu. Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes pili uzdāvināja Šarlotei fon Līvenai (1742. – 1828.) par viņas nopelniem, kad tā laikā no 1783. g. strādāja par ķeizarienes mazbērnu guvernanti. No 1921. - 1941. g. pilī darbojās lauksaimniecības skola, bet 2. pasaules kara laikā to stipri izpostīja un pēcāk izlaupīja. Pils restaurācijas darbus atsāka vēlāk, kad pilī atradās Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija. Tagad skaisto ēku (iekārtota viesnīca) var aplūkot arī no iekšpuses. Ap pili Lielupes krastos plešas viens no skaistākajiem Latvijas angļu stila parkiem, kas ir laba pastaigu vieta.

Pēc Livonijas valsts izveides, pāvests veltīja šo zemi Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Tā radās Terra Mariana jeb Māras zeme. Ceļš Ludza – Rēzekne – Daugavpils ir sena tirdzniecības ceļa posms, kurš agrāk savienoja šodienas Viļņu un Kauņu ar Pleskavu, bet vēlākos laikos Sankt – Pēterburgu ar Varšavu.
Ļoti skaista un poētiski gleznaina – upes un ezeri, kas aizpilda latviski kalnainu, mežiem piepildītu apkārtni ar virsotnēm, no kurām atklājas tāli saredzams apvārsnis – tāda ir Māras zeme, kuru saucam arī par Zilo ezeru zemi. Te viļņojas Rāznas ezers, kas ir otrs lielākais Latvijā. Skaidrā laikā Rāznā spoguļojas Mākoņkalns jeb Padebešu kalns, tā virsotnē senāko nocietinājumu paliekas Latgalē, vēl no Livonijas laikiem.
Rēzekni saucam par Latgales sirdi, jo tā visos laikos bijusi Latgales kultūras un izglītības centrs. Tieši šeit par tautas saziedotiem līdzekļiem 1939. gadā tiek atklāts piemineklis Latgales Mārai, tas veltīts Brīvības cīņās kritušajiem un Latgales atbrīvošanai. Tas iezīmē arī Latgales katolisko identitāti. Pieminekli atjauno 1992. gada 13. augustā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā. Katoliskie Aglonas svētki, Latgales Māras piemineklis – tie ir neatņemami šīs puses simboli. Mūsdienas spilgti iezīmē jaunā Rēzeknes koncertzāle Gors un skolēnu interešu izglītības centrs Zeimuļs.
Daugavpils ir otrā lielākā valsts pilsēta, nozīmīgs rūpniecības, kultūras, izglītības un sporta centrs. Daugavpils skrošu rūpnīca ir unikāla, saglabājies vecākais skrošu liešanas tornis Eiropā, tagad tas apskatāms ikvienam. Tāpat kā atjaunotais Daugavpils cietoksnis un Rotko muzejs. 
Netālu no Daugavpils atrodas nelielā Birķeneļu pusmuižiņa, Raiņa muzejs. Latgale ir dzejnieka jaunu dienu zeme. Tagad te tiekas jaunie mākslinieki un amatnieki. Arī senā keramikas māksla, kas raksturīga tieši šai Latvijas daļai, joprojām ir dzīva.  

Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Tās pirmsākumi meklējami 1699. g., kad dominikāņu ordenis nodibina klosteri, bet gadu vēlāk uzceļ pirmo koka baznīcu. 1768. - 1800. g. top mūsdienās redzamā Sv. Dominika mūra baznīca un klostera ēkas. Baroka stilā celtais dievnams izceļas ar diviem 60 m augstiem torņiem. Kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols un soli ir darināti 18. gs., sānu altāri - 19. gs. sākumā. Centrālajā altārī atrodas glezna “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17. gs.), kam piedēvētas dziednieciskas īpašības, tādēļ to atklāj tikai nozīmīgāko pasākumu laikā. Pirms Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā (1993. g.) tika veikti lieli kompleksa pārbūves un restaurācijas darbi. 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. 0,1 km no bazilikas atrodas Aglonas Svētavots.