Atpūta laukos
121-140 / 400
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saukts arī par Jēša vai Ieša ezeru. Salām bagātākais Latvijas ezers ar aptuveni 35 salām. Visvairāk salu ir ezera ziemeļaustrumu daļā, bet lielākā sala ir Lielā Lāču sala (45 ha), uz kuras pat savulaik atradusies viensēta.
N/A

Teritorija veidota aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju aizsardzībai. Nīcgales mežos atrodas arī populārs tūrisma objekts – Nīcgales lielais akmens, kas pēc tilpuma ir lielākais Latvijas dižakmens - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Tā tilpums ir ap 170 m3, apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m.
N/A
Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca uzbūvēta ap 1900. gadu no akmens un sarkanķieģeļiem romāņu stilā, ievērojama ar gleznu „Madonna ar bērnu’’, krucifiksu un ērģelēm.
N/A

Operdziedātāja Jāņa Zābera muzejs "Vecais ceplis" atklāts 1973. gada 11. augustā - dziedātāja dzimšanas dienā - viņa dzimtajās mājās. Muzejā apskatāmas fotogrāfijas no viņa dzīves gājuma, afišas un operu tērpi. Tāpat pieejami dziesmu un operu āriju ieraksti mākslinieka izpildījumā.

Muzeju pārzina Jāņa Zābera brāļa meita ar ģimeni. To ir iespējams apmeklēt, iepriekš saskaņojot laikus.

 
N/A

"Māras drava" atrodas vienā no Ziemeļlatgales neskartās dabas stūrīšiem.

Piedāvājumā bišu mātes jau no pavasara un vēlāk gan jaunas, gan ražojošas bišu saimes, propolisa un vaska maisījuma sveces, bišu maize un propoliss sviestā. Darbnīcā izgatavo bišu stropus un citu dravas aprīkojumu. 
N/A
Veitko muiža. Saglabājusies 1832. gadā celtā jaunā muižas ēka, kurā kopš 1993. gada izvietota Latgales Amatniecības meistaru skolas dienesta viesnīca.
N/A

Izteiksmīga reljefa forma – ar mežu daļēji apaudzis paugurs, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 40 m ar plašām skatu perspektīvām. Par pilskalna esamību liecina līdz mūsdienām saglabājies grāvis un aizsargvaļņa atliekas. Domājams, ka 10. gs. pilskalnu apdzīvojušas latgaļu ciltis. Pilskalnā var uzkāpt un aplūkot apkārtnes ainavas.
N/A

Vasaras terases kafejnīca, kas atrodas Preiļu parka pludmales teritorijā, piedāvā 100% dabīgu mājas saldējumu ar ogām. Uz vietas cep svaigas "pampūkas". Darbojas tikai sezonas laikā no Mātes dienas (8. maija) līdz Tēva dienai (11. septembrim). Tūristu grupām piedāvā ekskursijas un siera saldējuma degustāciju.
N/A

No Ežezera iztekošā Narūtas upīte ~ 1 km ieplūst nelielajā Obiteļu dzirnavezerā. Narūtas labajā krastā atrodas ap 1900. gadu celtās dzirnavas, kurās izveidota atpūtas bāze „Obiteļa" ar pirti un banketa zāli.
N/A

Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve.
N/A
„Upmaļi”. Rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzimto māju vieta. Klīdzējs ir sarakstījis 8 romānus, 11 stāstu krājumus, 2 eseju krājumus un apceres par savas dzimtās Latgales ļaužu katoliski latvisko mentalitāti. Pēc romāna „Cilvēka bērns” sižeta Jānis Streičs ir uzņēmis tāda paša nosaukuma filmu latgaliešu valodā, kas guvusi skatītāju mīlestību un kino kritiķu atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
N/A

Atrodas nomaļā vietā, 0,7 km no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, Daugavas virzienā. Dievnams celts 1933. – 1938. gadā koka kapelas vietā pēc Prāvesta Vaclava Kozlovska projekta, kurš pats arī vadījis celtniecības darbus. Dievnams celts no lieliem cementa ķieģeļiem. Tā lielajā altārī novietota Svētā Antona glezna, bet sānu altārī – Jaunavas Marijas statuja. Gan glezna, gan statuja ir pārvesta no Izvaltas baznīcas. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses.
N/A
Zīleņu upurakmens. Zelenpoles Zelta kalniņā, pie stāvas nogāzes, apskatāms akmens ar gredzenveida iedobi vidū – Zīleņu upurakmens. Te bija sena latgaļu kulta vieta, kur nesuši upurus dieviem, attīrījušies no ļauna un smēlušies gaišo enerģiju.
N/A

Mākoņkalna pagasta "Itkaču mājās" ir iespēja ieturēt maltīti- plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu pankūkas, dārzeņu sautējumu.

Iespēja apciemot trušus, pabarot tos ,paglāstīt un paturēt sev klēpī. Pieejami saimnieku veidoti suvenīri.
N/A

Neliela koka baznīca ar metāla vārtu fragmentu tāda paša nosaukuma ciema ceļa malā. Ikdienā apskatāma no ārpuses.
N/A
Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca uzcelta 1928. gadā. Tā ir koka guļbūve ar dubultiemlogu rāmjiem un sīpolveida kupolu, fasādēs – stilizēts saules motīvs.
N/A

Augstākā vieta Daugavpils dienviddaļā 18. Novembra ielas apkaimē, kur salīdzinoši nelielā teritorijā, ~ 0,3 km rādiusā atrodas četru konfesiju dievnami – Daugavpils Pirmais vecticībnieku lūgšanas nams (1908. – 1928.), Daugavpils Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle (1905.), Daugavpils Dievmātes katoļu baznīca (1905.) un Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāle (1893.).
N/A
Andrupenes dabas takā var iepazīt sūnas, pārliecināties par sfagnu lielo ūdens uzsūkšanas spēju, gar laipas malām ieraudzīt apaļlapu raseni un purva dzērveni, apskatīt spilves, vaivariņus un purva vārnkāju, kā arī purva pasauli. Takas garums ~ 750m.
N/A
Rasnupļu (Opiņķu) pilskalns ir nozīmīga seno latgaļu apdzīvotā vieta tā pakājē. Vīces strauta labajā krastā izveidojusies Velna ala, saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Nelielā ala (garums 3 m, platums 2 m, augstums 0,6 m) ir ģeoloģiski unikāla, jo izveidojusies, dabiski sacementējoties kvartāra perioda grants iežiem. Šādas alas Latvijā ir tikai divas. Alā ir 5 – 6 cm gari stalaktīti.
N/A

Baznīca atrodas pilsētas centrā - Svētā Ludviga laukumā. Dievnams, ko uzskata par spilgtāko Latgales baroka pieminekli, būvēts laikā no 1755. līdz 1767. g. pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Ticīgo pasaulē šī ir ļoti svarīga vieta, jo 1775. g. no Romas atveda Krāslavas patrona Svētā Donāta relikvijas, kuras 1818. g. novietoja šim nolūkam speciāli celtā kapličā. Kopš 1790. gada līdz pat mūsdienām pirmajā svētdienā pēc Svētā Pētera dienas tiek svinēti Svētā Donāta svētki. Dievnamā ir 13 altāri. Centrālā altāra freskas „Svētais Ludvigs dodas krusta karā” autors ir itāļu mākslinieks F. Kastaldi. Vēlāk centrālo altāri papildināja ar tāda paša nosaukuma poļu mākslinieka J. Mateiko altārgleznu. Baznīcas pagrabos (atjaunoti) ir apskatāmas grāfu Plāteru kapenes, kas izveidotas 1775. gadā. Tās ir patiesi iespaidīgas, tādēļ dievnamu vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Dievkalpojumi notiek katru dienu, tādēļ baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.