Atpūtas vieta "Skaistā Rāzna" atrodas Rāznas ezera ziemeļaustrumu krastā. Saimniece piedāvā latgaļu ēdienus, gida pakalpojumus un vietējās dabas un kultūrvides interaktīvus izziņas pasākumus.

Latviešu virtuve: Saldūdens zivju ēdieni – žāvētas zivis, līņi krējuma mērcē, eļļā cepti asari, cepeškrāsnī cepts plaudis, pildīta līdaka un citi, no vietējiem produktiem gatavoti ēdieni.

Īpašais ēdiens: Uz ugunskura vārīta Rāznas zivju zupa.

Netālu no augstākā Latgales augstienes paugura – Lielā Liepukalna atrodas zemnieku saimniecība, kuras darbnīcā amatnieks Jānis Kuzminskis taisa mūsdienīgas ģitāras u.c. mūzikas instrumentus. Apmeklētāji var iepazīt Jāņa veidoto ekspozīciju, vērot amatnieka darbošanos, pasūtīt sev jaunu instrumentu, kā arī muzicēt pie bagātīgajā kolekcijā savāktajiem instrumentiem. Saimniece stāsta par Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem un rāda, kā gatavo gulbešnīkus.

Buntu ģimenes saimniecībā tiek audzētas kaņepes 3,4 hektāru platībā, kā arī ražoti dažādi kaņepju produkti. Tie ir veselīgi un piemēroti ikvienam.

Apmeklējot saimniecību, ir iespēja iepazīt kaņepju audzēšanas procesu, piedalīties produktu degustācijā un iegādāties izvēlētos ražojumus.
 

Neliels pilskalns Mazā Soloja ezera ziemeļu krastā, kura nogāzē ir izveidotas kāpnes, bet virsotnē novietota Sv. Marijas statuja.

Pirmo reizi Balvi kā apdzīvota vieta minēti 1224. g. 19.-20. gs. mijā Balvi kā muižas un pagasta centrs izveidojās par lielāku apdzīvotu vietu. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. Balvi bija Latgales partizānu pulka izveides vieta.1926. g. Balvi ieguva miesta tiesības, bet 1928. g. kļuva par pilsētu. 2. pasaules kara laikā, vācu armija atkāpjoties, Balvus nodedzina gandrīz pilnībā. Balvēnieši lepojas, ka te saule lec par trīs minūtēm ātrāk nekā Rīgā. Arī pats pilsētas centra veidols pēdējos gados ir mainījies.

Izskata ziņā – visnotaļ etnogrāfisks ciems, kam ir sādžas plānojums un Latgales novadam raksturīgās ēkas ar apdarinātiem logiem un ažūrām fasādēm. Slutišķu vecticībnieku mājā ir izveidots muzejs (Naujenes novadpētniecības muzeja filiāle), kurā var iepazīt vecticībnieku kultūrvidi un tradīcijas. No blakus esošā Daugavas ielejas krasta paveras viena no neparastākajām Latvijas kultūrainavām. Tiem, kam patīk doties garākos pārgājienos, var aizstaigāt līdz aptuveni kilometru tālajai Slutišku kraujai, no kuras paveras ne mazāk iespaidīgi skati. Vasara 2018.

Kramiņu apkārtnes laukos medu vāc bišu saimes, kuru produkts ieguvis godalgas. Saimnieki piedāvā ekskursiju un stāstījumu par bišu dzīvi, biškopības produkciju, vaska svecīšu liešanu, kā arī organizē izglītojošus seminārus.

Viena no nedaudzajām Latvijas ozolu tīraudzēm (platība 19,6 ha), kurai dabas aizsardzības statuss bija piešķirts jau 1928. gadā. Lielāko ozolu vecums tiek vērtēts ap 300 – 400 gadiem. Piļoru ozolu audze meklējama Ezernieku – Andzeļu ceļa malā, kur izveidots neliels auto stāvlaukums, taka, uzstādīts informatīvais stends un izveidota atpūtas vieta ar laipu, no kurienes paveras skats uz Ežezera ziemeļdaļas līci un salām. Šeit ir sastopamas ozolu audzēm raksturīgās augu, sēņu un kukaiņu sugas, taču tās atpazīs zinātājs.