Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas Dagdas dienvidrietumu daļā, 100 m no Daugavpils ielas. Viens no retajiem Latvijas pilskalniem, uz kura plakuma uzbūvēta skatu platforma. No tās paveras plašāka ainava uz Luboneņa ezeru un tuvāko apkaimi. |
||
Taka ap Ozolu Mazezeru. Purvaino krastu posmā, ap ezera rietumu galu, ierīkotas gājēju laipas. Novērojami purva, meža un ezera augi, dzīvnieki un biotopi. Jūlija beigās īpaši krāšņi zied ūdensrozes. Blakus atrodas Ozolmuiža ar parku.
|
||
Kafejnīca atrodas viesu namā „Pils” pie Kandavas Bruņinieku pilskalna un Pulvertorņa, uz kuriem paveras skats no vasaras terases. Latviešu virtuve: Zirņu biezzupa, mājas frikadeļu zupa, baraviku krēmzupa, aukstā biešu zupa, cepta cūkgaļa, mājas kotletes, pildīta bute, kartupeļu pankūkas, rupjmaizes kārtojums. |
||
Vislabākais skats uz Vīķu purva dabas liegumu, kura centrā atrodas Lielauces ezers, paveras no skatu vietas pie Lielauces pils, kur sākas labiekārtota laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Dienvidaustrumos no ezera izvietojies pats Vīķu purvs. Liegums veidots tajā esošo biotopu un sugu aizsardzībai. |
||
Dabiskās palieņu pļavas, kas atrodas Lielupes krastos pirms un iepretim Jelgavai (liegumam divas daļas), ir daudzu nozīmīgu aizsargājamu augu sugu dzīves un putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pļavu apsaimniekošanas nolūkos tajās ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Nākotnē plānots arī putnu vērošanas tornis.
|
||
No nesen celtā skatu torņa, kura pakājē izveidota atpūtas vieta, paveras labs skats uz vienu no Daugavas lokiem – Adamovas loku un nedaudz tālāk esošo Daugavas loku dabas parku. Gar torni aizvijas velomaršruts „Saulkrastu taka”.
|
||
Apdzīvota vieta ~ 1 km dienvidos no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, kas pazīstama ar savu neparasto nosaukumu. Interesanti, ka vietvārds saistīts arī ar iedzīvotāju uzvārdiem, ko var redzēt tāda paša nosaukuma kapos. Ciema apkaimē pazīstams ir Lielo Muļķu svētavots, kuru gan nezinātājam ir grūti atrast, tādēļ ieteicams izmantot vietējā gida pakalpojumus, apvienojot šīs vietas izziņu ar biškopības saimniecības „Cīruļi” apskati. |
||
Būvēta ap 1625. gadu. Vairāku gadsimtu garumā dievnams bija galvenā suitu kopienas svētvieta, - tās garīguma un identitātes atbalsts. 1882. gadā baznīcu paplašināja uz sāniem, piešķirot tai mūsdienās redzamo krusta formu. Dievnama interjerā ir apskatāmi holandiešu kokgriezēja Johana Mertensa darbi, kas tapuši ap 1715. gadu. Ērģeles ir būvējis F. Veisenborns 1893. gadā Jēkabpilī. 1910. g. tapa altārglezna. Zem baznīcas atrodas aizmūrētas Šverinu dzimtas kapenes. Dievnamu var aplūkot arī no iekšpuses, iepriekš piesakoties. |
||
Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā. Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums. Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”. |
||
Restorāns "Marijas kafija" atrodas Rēzeknes centrā blakus Rēzeknes augstskolai, un iekārtota ēkā ar velvētiem pagrabiem. Latviešu virtuve: aukstā zupa, plānās un kartupeļu pankūkas, cūkgaļas cepetis, cūkas ribiņas, teļa gaļas kotletes, jēra gaļas sautējums, cepta menca vai forele. Īpašais ēdiens: kazas siera salāti. |
||
Pirts rituāli, kuru laikā pirtnieks ar dažādu augu pirtsslotiņām un tējām palīdz uzlabot veselību, atbrīvoties no noguruma un stresa, uzlādēt organismu ar jaunu enerģiju. Ķermenis tiek atsvaidzināts un norūdīts. Piedāvāti dažādu masāžu veidi, attīrošie pīlingi un maskas. Piedāvājumā: Baltā un Melnā pirts, apsildāms kubls, kalēja darbnīca, kur var izmēģināt savas amata prasmes. |
||
Maršruts iekļaujas kā Latvijas, tā arī Igaunijas valstu robežās. Tā kopējais ilgums ir 9 dienas, ar iespēju paplašināt līdz 12 dienām. Maršruta galvenā mērķauditorija ir neatkarīgi, individuāli ceļotāji, pārvietošanās noris ar velosipēdu un pat ar kanoe laivu. Kopējais maršruta garums sasniedz ~ 446 km riteņbraucienā un ~ 7 km laivošanā. Maršruta galvenais ceļš: Rīga - Gaujas Nacionālais Parks - Otepaa - Upe Ahja - Tartu - Lahemā Nacionālais Parks - Tallina. |
||
Neliels pārtikas ražotājs Vidzemē, kas nodarbojas ar dārzeņu, auglu un ogu pārstrādi, ražojot veselīgas uzkodas bez cukura un miltiem. Piedāvā ekskursijas ar degustāciju, meistarklases dārzeņu trifeļu un veselīgu kūku gatavošanā, aktīvi iesaistot nodarbībās viesus. Drīzumā būs pusdienu piedāvājums - īpašā kalē kāpostu zupa. |
||
Sarkanās klintis savu vārdu ieguvušas pateicoties sarkanajiem iežiem. Tieši sarkanā ir mīlestības krāsa, tāpēc sarkanās klintis ir romatiska pastaigas vieta mīlniekiem. Smilšakmens klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Sarkanajās klintīs ir arī daudz dažādu avotiņu. Pazīstamākais no tiem ir Rūcamavots. Tam ir šāds nosaukums, jo tas, nākot ārā no zemes, izdod nelielu rūkoņu. |
||
Veidots Kuršu kāpas (lielākais kāpu veidojums Baltijas valstīs), piekrastes, biotopu, sugu, kultūrvēsturiskā mantojuma un kurortoloģisko resursu aizsardzībai. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Te atrodas Baltijā vienīgais Jūras muzejs un Delfinārijs. |
||
Skroderkrogs atrodas vienstāvu koka ēkā Ventspils centrā pie Planetārija. Nosaukumu galvenokārt ieguvis, pateicoties savai atrašanās vietai uz Skrodera ielas. Krodziņa interjers veidots senatnīgā stilā, izmantojot dažādus agrāko laiku sadzīves un amatniecības priekšmetus. Piedāvājumā gan dažādi zivju un gaļas, gan veģetāri ēdieni, dažādi salāti un deserti. |
||
Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, vērot meistaru darbībā, veidot paši, kā arī iegādāties māla izstrādājumus (t.sk. dārza keramiku) un apskatīt skaisto dārzu. |
||
4 km garā un marķētā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Vēstures cienītāji var upes gultnē uzmeklēt Langsēdes Velna pēdas akmeni. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”. |
||
Viens no pirtnieku autoritātēm un skolotājiem Ziedonis Kārkliņš rituālos izmanto daudzu dažādu pirts slotu enerģētisko iedarbību, vienā pirts reizē tiek izmantotas 12 un vairāk dažādu augu slotas, dabiskā kosmētika un dabas materiāli (māls, dzintars, dūņas, akmeņi u.c). Pirtnieks pielieto senās Baltu enerģētiskās zīmes. Piedāvājumā: apmācības par ārstniecības augiem, Baltu zīmēm, reiki. |
||
Meklējama nepilnu kilometru austrumos no Apriķu centra. Muižas kungu pili (baroka stils) cēla 1742. – 1745. g., bet neogotiskā stila tornis kā piebūve tapa 19. gs. beigās. Pils priekšējās fasādes frontonā atrodas smilšakmens cilnis ar baronu Ostenu - Zakenu un Korfu dzimtas ģerboņiem, kas ir greznākais šāda tipa Latvijas piļu elements. Ēkā saglabājušies arī sākotnējie iekštelpu interjera elementi (apskatāmi gida pavadībā) - durvju vērtnes, apgleznota holandiešu krāsns, ozolkoka logu slēģi, aplodas, metālkalumu detaļas un parkets. Muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, kalpu mājas, saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920. g. muižas pilī darbojas skola un iekārtots novada muzejs, ko vērts iepazīt! Šobrīd tajā izstādīta Latvijā ražotās maizes etiķešu kolekcija. Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1901. g. muižu iegādājas Karls Gustavs Mannerheims (1867. – 1951.), kas bija ne tikai vēlākais Somijas valsts prezidents, bet arī leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā (1939. – 1940.) autors. |