Atpūta laukos
1181-1200 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Laivošanas pasākumu organizēšana, kajaku, kanoe laivu, SUP dēļu un aprīkojuma īre un pārdošana.
N/A
Samērā liela teritorija ar mozaīkveida ainavu - mežiem, atklātām ainavām un ezeriem (Salmejs, Kaučers, Stupānu ezers, Limanu ezers u.c.), kas atrodas Latgales augstienes Feimaņu pauguraines rietumdaļā. Aizsargājamo ainavu apvidus veidots šejienes dabas un kultūrainavas (apdzīvotās vietas, Tišas vecticībnieku lūgšanas nams, krucifiksi) un daudzveidīgo biotopu (t.sk. - sugu) aizsardzībai. Apvidū atrodas arī samērā populārs tūrisma objekts - Šnepstu pilskalns.
N/A

Peipusa ezera piekrastē ir sastopami arī citi gar vienīgo ielu sarindoti ciemati – Kolkja un Varnja, kas izveidojās pirms vairākiem gadsimtiem, kad, glābdamies no Krievijas valdības vajāšanas, šeit patvērumu rada vecticībnieki. Kolkjā ir apmeklējams vecticībnieku muzejs (www.hot.ee/kolkjamuuseum) un Sūr-Kolkjas vecticībnieku lūgšanu nams. Ciemā darbojas vecticībnieku baznīca un Varnjas Dzīvās vēstures muzejs (www.starover.ee). Muzeja eksponāti uzskatāmi stāsta par Peipusa vecticībnieku dzīves stilu vairāk nekā 350 gadus ilgā laika posmā.
N/A
Parka „mugurkauls” ir Šventojas (Šventoji) upes (tulkojumā – Svētā upe) ieleja. Šventojas krastā ir apskatāms viens no Lietuvas iespaidīgākajiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem - Vetygalos atodanga, bet Varius strauta krastos – kvarca smilšu atsegums - Variaus atodanga. 6 km dienvidos no Anykščiai atrodas otrs Lietuvas lielākais dižakmens (5,7 m augsts, ~ 100 m3) – Puntukas akmuo.
N/A
Izstiepta teritorija no Valmieras līdz Apes novadam, kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu, ozolu parkveida pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapkoku praulgrauža dzīves vietām.
N/A

1891. gadā dibinātais Kuremē klosteris ir mūsdienās vienīgais atvērtais pareizticīgo sieviešu klosteris Igaunijā. Aizvēsturiskos laikos Kuremē teritorijā atradās igauņu svētbirze un kalna pakājē – upuravots, kas tagad savu dziedniecisko īpašību dēļ ir pazīstams kā “svētavots”. Klostera vārti ir atvērti apmeklētājiem, lai varētu apstaigāt teritoriju un iepazīties ar klostera iemītnieču ikdienas dzīvi. Lai pamatīgāk apskatītu visu kompleksu, ieteicams pasūtīt vietējā gida pakalpojumus.
N/A

Uzcelts Kaņiera pilskalnā un ir Kaņiera pilskalna takas sastāvdaļa. No torņa paveras izcila Kaņiera ezera dienvidrietumu daļas ainava ar niedru saliņām un nelieliem atklāta ūdens laukumiem. Laba putnu vērošanas vieta.
N/A

Dabas taka "Rīvas loki" sākas pie Ulmales-Labraga luterāņu baznīcas un vijas 3 kilometrus augšup, lejup pa Rīvas upes lejteces gleznaino senleju. Rīva šeit plūst kanjonveidīgā gravā, kuras dziļums sasniedz 12 metrus. Skatam paveras neskaitāmi upes līkloči un stāvie krasta atsegumi. Gaiss šeit ir neparasts, pilns ar jūras un priežu smaržu. Jūs netraucēti varēsiet baudīt klusumu un mieru, vērojot krāšņos dabas skatus un upes rāmo plūdumu.

Taka daļēji pieejama ar asistentu, marķēta ar zaļu krāsu.
N/A

Vecpiebalgas vecajos kapos (Vecpiebalgas austrumdaļā, pa ceļam uz "Saulrietiem" un "Vēveriem") apskatāms piemineklis, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam - Lienai. Piemineklis uzstādīts 1987. g. (tēlniece M. Baltiņa). Pirms ceļojuma atkal ir jāpāršķirsta "Mērnieku laiki"!
N/A
Neparastas formas priede, kuru pēc nostāstiem stādījis zviedru karalis Ziemeļu kara laikā.
N/A

Ģimenes uzņēmums Hiiu Vill ir viens no tiem mazajiem uzņēmumiem Igaunijā, kas darbojas līdz šodienai vēl no 19. gadsimta. Saimnieki labprāt izrādīs no Polijas atvestās mašīnas (vilnas plucinātājs, kārstuves, vilnas padevējs). Vasarā pie fabrikas darbojas kafejnīca. Visu gadu var iegādāties no vilnas darinātus rokdarbus.
N/A

Jau no pašiem sākumiem augļu un ogu vīns ir bijis taisīts Tori Jõesuu Sidru un Vīnu saimniecībā. Cilvēki, kas veido šos vīnus izmanto vietējās, tur pat izaudzētās, izejvielas. Vecā ābele, kas aug turpat sētā, ir īpaša, jo tieši šīs ābeles zeltainie āboli dod sidram unikālu garšu. Ir iespējama tūre pa vīna dārzu. Saimniecība ir apbalvota ar EHE (Genuine and Interesting Estonia) kvalitātes zīmi. Saimniecībā iepazīstina ar laba sidra un vīna pagatavošanas noslēpumiem, ziemeļu vīnogu kultivēšanas īpatnībām, kā arī piedāvā ēdināšanu un organizē degustācijas.
N/A

Hāpsalu bīskapa pils ir viena no nedaudzajām Igaunijā, kas labi saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šeit atrodas konventa ēka ar muzeja kompleksu, izstāžu zāles ar izrakumos atrastajiem priekšmetiem un velvēti pagrabi. Bīskapa pils pagalma vaļņa grāvī ir izveidots bērnu parks ar viduslaiku rotaļu atrakcijām. Viduslaiku Pils Doma baznīca (1279) ir lielākā vienjoma baznīca Ziemeļvalstīs un Baltijā. Augusta pilnmēness naktī pils logā parādās Igaunijas slavenākais spoks – Baltā dāma.
N/A

Oviši (lībiski – Paţikmō) Sena apdzīvota vieta. 20. gs. 30. gados te bija 50 sētas, bet 1990. g. - tikai desmit. Ovišos dzimis lībiešu izcelsmes zinātnieks - entomologs Kārlis Princis (1893 - 1978), kurš 1944. g. emigrēja uz Zviedriju. Ovišu bāka (1814. g.) ir vecākā joprojām funkcionējošā Latvijas bāka - 38 m augsta. No tās augšas paveras skaists skats. Saglabājusies 1905. g. bākas darbinieku ēka, kurā savulaik iekārtoja mazbānīša staciju. Palīgēkā izveidots Ovišu bākas muzejs. Netālu no bākas – metāla Austras koks. Iepretim Ovišragam – laba putnu vērošanas vieta.

 
N/A

1991. gadā dibinātais Žemaitijas Nacionālais parks (Žemaitijos Nacionalinis parkas) atrodas Žemaitijas augstienes ziemeļrietumu daļā. Tā reljefu ir veidojis ledājs pirms aptuveni 12 000 gadu. Parks veidots ezeru, upju, mitrāju un mežu ekosistēmu, kā arī žemaišu kultūrvides aizsardzībai. Parkā atrodas Žemaitijas vēsturiskā novada lielākais ezers – Plateļu (Platelių), kas ir izraibināts ar pussalām, līčiem un salām. Ezeri kopumā aizņem ap 7 % no parka teritorijas, bet meži – aptuveni 45 %. Vecu priežu un egļu meži, kā arī jauktie meži ir viena no parka nozīmīgākajām dabas vērtībām. Vairākās vietās Nacionālajā parkā ir sastopami mitrāji, kas ir svarīga dzīves vide retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Kopumā nacionālajā parkā ir konstatēta 1031 augu suga un ap 2500 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkaulnieku sugas. Plateļu (Platelių) ezera piekraste ir populāra atpūtas vieta, īpaši vasaras laikā. Parka teritorijā atrodas daudzi populāri tūrisma objekti, izveidoti kājāmgājēju un velomaršruti. Populārākie kultūras pasākumi ir Meteņu (Užgavėnės) un saulgriežu svinēšana, kā arī reliģiskie svētki, kas notiek Žemaišu Kalvarija (Žemaičių Kalvarija) ciemā. Apmeklētāju centrs atrodas Plateļu pilsētas centrā.
N/A
Šobrīd saglabājušās tikai pamatu atliekas (darbību izbeidza 1978. g.)
N/A
Purmaļu laukakmens ir lielākais laukakmens Rēzeknes novadā un viens no divdesmit lielākajiem Latvijā, atrodas stāvā nogāzē koku un krūmu ielokā. Akmens ticis postīts, izlaužot robus, kas tagad veido lielus pakāpienus. Akmens iegūlis stāvā nogāzē, un tas vēl vairāk izceļ tā ainaviskumu. Apkārtmērs 18,5 m, augstums 3,2 m, garums 5,6 m, platums 4,7 m, virszemes daļas tilpums ap 30 m3.
N/A

Šobrīd parka plašajos voljēros dzīvo ~ 200 dambriežu. Blakus uzcelta Baltijā lielākā briežu šķirotava. Saimnieks piedāvā dzīvnieku apskati tiešā tuvumā un saskarsmi ar tiem, organizē izglītojošas bērnu nometnes, konsultē par dzīvnieku audzēšanas jautājumiem.
N/A

Piemājas saimniecība nodarbojas ar augļkopību un biškopību!
N/A

Tukums vēsturiskajos avotos minēts 1253. g. Livonijas ordeņa un bīskapa līgumā par Kursas dalīšanu. Ja pilsētas nosaukumu tulko no lībiešu valodas, sanāk "smilšu kaudzes, kalni". 14. gs. sākumā pie Livonijas ordeņa mūra pils bija izveidojusies vācu tirgotāju un amatnieku apmetne, kuras uzplaukumu sekmēja Rīgas - Prūsijas ceļa tuvums. Vēlāk pilsētas attīstību būtiski ietekmēja Rīgas - Tukuma dzelzceļa izbūve 1877. g. Padomju laikā Tukuma austrumu pievārtē bija izvietots Baltijā lielākais PSRS armijas lidlauks un kara pilsētiņu. Mūsdienās Tukums ir tāda paša nosaukuma novada centrs ar plašu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Tukuma vēsturiskajā centrā apskatāms 13. gs. celtās Livonijas ordeņa pils torņa fragments, kurā iekārtots Tukuma pilsētas vēstures muzejs.