| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Padomju gados pie Liepājas lidostas Cimdeniekos tika uzstādīti lokatori pretgaisa aizsardzībai. Mūsdienās lokatori ir demontēti un to vietā saglabājušās vien divas interesantas mākslīgi veidotas reljefa formas - augsti pauguri ar stāvām nogāzēm.
|
||
|
Metsanurmes apmeklētāju centrā jūs varat apskatīt veco graudu kulšanas ēku un veclaicīgus darba instrumentus. Intereses vērta ir arī ārā izstāde, kurā eksponēti vēsturiski lauku darbu rīki. Viss, kas šeit atrodas, ir veidots tā, lai ieinteresētu gan vietējos, gan tūristus. |
||
|
Lai Daugavu iepazītu no cita skatu punkta, no „Liepkalnu maiznīcas” var doties izbraukumā ar vikingu liellaivu „Lāčplēsis”, kas vienlaicīgi var uzņemt 24 cilvēku lielu grupu. Daugava jau izsenis ir bijusi nozīmīgs pārvietošanās koridors ne tikai daudzām augu un dzīvnieku sugām, kas pa to „ienāca” tagadējā Latvijas teritorijā, bet arī cilvēkiem un ciltīm, kas dzīvoja Daugavas un Baltijas jūras krastos. |
||
|
Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām (no 18. gs. beigām - 20. gs. vidum) saistītu priekšmetu kolekcija. Keramiķe Īrisa Vainovska stāsta par podniecības meistarmākslu un piedāvā dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un suvenīrus. |
||
|
Viena no trijām Dienvidigaunijas augstienēm ar ainaviskiem pauguriem un skaistām skatu vietām. Tās „centrā” iegūlis līčiem bagātais Pühajärv ezers (tulkojumā – Svētezers). |
||
|
Zvārdes mežu masīvs atrodas teritorijā, kur PSRS laikā bija izveidots Padomju armijas aviācijas poligons. Līdz ar to poligona teritorija bija neapdzīvota un civilpersonām nepieejama. Plašie mežu masīvi, to daudzveidība (boreālie meži, melnalšņu staignāji u.c.) un militārās teritorijas statuss bija viens no iemesliem, kādēļ Zvārdes meži ir ļoti nozīmīga daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves, vairošanās un barošanās vieta. Zvārdes poligonā līdz mūsdienām saglabājies unikāls kurgāns – poligona novērošanas vieta. Vērts apskatīt arī atsevišķus kultūrvēstures objektus, kas saglabājušies poligonā pēc aviācijas uzlidojumiem. Apmeklējot teritoriju, ieteicams pārvietoties pa vispārējās lietošanas ceļiem. |
||
|
Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana. Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā. |
||
|
Atrodas 2,5 km ziemeļos no Krūtes. Neliela izmēra guļkoku ēka ar dēļu apšuvumu, sākotnēji celta 1642. gadā. Tās no ķieģeļiem celtais tornis atjaunots pēc 2. pasaules kara. Baznīcas iekārta – altāris (17. gs. 2. puse), nezināma autora altārglezna „Kristus pie krusta” (17. gs.) un bagātīgi ornamentētā kancele (1642. g.) ir nozīmīgi manierisma laika pieminekļi. |
||
|
Ap 400 gadus vecajos (iespējams, - vecākie Latvijā) muižas pagrabos piedāvā Kurzemes vīndaru mājas vīna šķirņu degustāciju (3 – 7 vīni), kā arī Šlokenbekas muižas īpašo vīnu ar vietējiem lauku labumiem (sola pārsteigumu!). |
||
|
Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam, atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi. |
||
|
Liela meža masīva vidū gleznainās Būkas (Būka) upes krastos starp kokiem ieslēpies teiksmainais Vaišnoriškes ciems. Šis ir viens no skaistākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Vaišnoriške kā apdzīvota vieta sākusi veidoties 1756. g., kad šeit sena vēsturiska ceļa malā darbojies krogs. Pirmā viensēta ciematā ir zināma no 1830. g. Šodien redzamā apbūve ir tapusi g.k. 20. gs. sākumā. Ciems ir palicis cilvēku atmiņās ar liepu medu, jo meža velšu vākšana un biškopība bija viena no galvenajām šejieniešu nodarbēm. Tagad ciemā ir piecas sētas. No Vaišnoriškes var uzsākt laivu braucienu pa seklo un dzidro Būku. |
||
|
Dundagas barons savulaik bijis viens no lielākajiem zemju īpašniekiem Kurzemē, tādēļ 19. gs. otrajā pusē ap muižu izveidojās saimnieciskās un sabiedriskās dzīves centrs. Dundagas centrālā laukuma dominante ir ūdenstornis, aiz kura sākas Dakterleja, kur no 1844. līdz 1854. g. doktorātā strādājis viens no pirmajiem latviešu tautības ārstiem un valodnieks J. Bārs. Līdz pat 20. gs. 60. gadiem no Dundagas cauri Mazirbei un zvejniekciemiem uz Ventspili kursēja mazbānītis. Mūsdienās Dundaga piesaista tūristus ar savu iespaidīgo pili, luterāņu baznīcu, Krokodila skulptūru, keramiķes Eizenbergas darbnīcu u.c. objektiem. |
||
|
Āraišu vējdzirnavas atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Piedāvā iemēģināt roku graudu malšanā. Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Piedāvā Dzirnavnieka pusdienas no produktiem, kas var būt ražoti no vējdzirnavās pārstrādātiem graudiem. Baudīt ēdienus autentiskā vidē - Dzirnavās. |
||
|
No Vecās pasta ēkas ir redzama Sv. Jāņa kolonna. Domājams, ka tā celta 17. gs. un sākotnēji kalpoja kā blakus esošā tirgus laukuma „ziņojumu vieta”. Vēlāk kolonnu pārdēvēja Sv. Jāņa - zvejnieku aizbildņa vārdā, jo daudziem Traķu apkārtnes iedzīvotājiem zveja bija ikdienas dzīves sastāvdaļa. |
||
|
Staltbriežu dārzs Umurgas pagastā "Jaunozoli", kur 100 ha lielā platībā ganās ap 250 staltbriežu. Saimniecībā apskatāmi arī pāvi, truši, aitas, kazas, ponijs. Iespēja iegādāties bioloģiskās saimniecības produkciju. Apmeklētājus gaida ciemos gan vasarā, gan ziemā. |
||
|
Kvalitatīvs restorāns un viesnīca Ainažos. Restorāna ēdienkarte ir ļoti dažāda - no vieglām un interesantām uzkodām, līdz lieliskiem gaļas un zivju ēdieniem, kā arī veģetārajiem piedāvājumiem! Ikdienā restorānu apmeklē ne tikai Latvijas, bet arī daudz kaimiņu zemju klientu! Restorāns ir draudzīgs gan ģimenēm, gan arī mājdzīvniekiem. |
||
|
Saimniecībā notiek izglītojošās programmas, kuru laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar saimniecībā dzīvojošajiem dzīvniekiem, to kopšanu un šķirņu izcelsmi. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem savākt olas, iemācīties taisni sēdēt seglos un pajāt. |
||
|
Cēsu pils komplekss ir vieta, kur pagātne satiekas ar tagadni. |
||
|
Piritas upes kreisajā krastā izveidojušies trīs avotu ezeriņi ar daudzām izverdošām avotu „acīm” – katrs savā krāsā (zilganzaļā, baltā un tumšā), veidojot dažādas krāsu kombinācijas. Nereti saukti par Igaunijas skaistākajiem avotiem. Kopējais no tiem izplūstošā ūdens daudzums ir 20 – 30 l/s. Saglabājušies nostāsti par avotu dziednieciskajām (īpaši – acīm) īpašībām. Apkārtne labiekārtota.
|
||
|
Nelielā apdzīvotā vietā, kur šodien atrodas tikai viena viensēta - Olmaņos atradās divas nozīmīgas krasta baterijas. Tās apvienoja nosaukums „Krasnoflotskaja”. Līdz 1955. gadam tajā, kas atradās dienvidos no Olmaņiem - bija izvietoti četri 152 mm ,,Kane,, tipa lielgabali, kādus izgatavoja Pirmā pasaules kara laikā un plaši pielietoja PSRS Baltijas jūras krasta teritoriju aizsardzībai Igaunijā un Latvijā. Mūsdienās šajā vietā saglabājušies nelieli koncentriski zemes vaļņi. Pēc 1955. gada ziemeļos no Olmaņiem tiek izvietota jauna baterija – arī četri MY – 2 tipa 152 mm lielgabali. Tie spējuši raidīt savus šāviņus 25 km attālumā. Būvniecības laikā tā bijusi vismodernākā no tā laika krasta baterijām, tās ierīkošana sākusies 1952.gadā. Baterija bija kaujas gatavībā un darbojās līdz pat 1975. g, tad tika ,,iekonservēta, un turēta rezervē. Šo batereju nezinātājam var būt grūtības atrast, taču atradums ir to vērts. Saglabājušās betonētas lielgabalu uzstādīšanas platformas un pazemes bunkuri. Tiešām, viena no iespaidīgākajām Baltijas jūras piekrastes baterejām!
|
||