Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Kempings atrodas 77 km no Rīgas, skaistā meža un jūras ielokā. Piedāvājumu klāsts ir plašs - pludmales volejbola laukums, basketbola laukums, vindsērfings, galda teniss un vēl. Ir telšu vietas, kā arī divvietīgas vai četrvietīgas kempinga mājiņas. Ir ērtības cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kempings atvērts no 1. maija līdz 31. oktobrim. Liela WC un dušu telpa (koplietojama).

N/A
Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca uzbūvēta ap 1900. gadu no akmens un sarkanķieģeļiem romāņu stilā, ievērojama ar gleznu „Madonna ar bērnu’’, krucifiksu un ērģelēm.
N/A

Visa čaklā saimnieku ģimene gatavo kūpinātu šķiņķi un cep maizi. Gaļa tiek kūpināta pēc vietējām receptēm pašu gatavotā kūpināšanas krāsnī, kas gaļai piedod īpašo dūmu garšu, savukārt maize tiek cepta no kvalitatīviem pilngraudu rudzu miltiem. Maizi un šķiņķi var iegādāties piektdienās.

N/A

Saimniecībā žāvē cūkgaļu, taisa asinsdesas un ražo citus gaļas izstrādājumus. Saimnieks piedāvā ekskursiju un žāvējumu iegādi.

N/A

Braucot Kolkas virzienā, starp Saunagu un Vaidi ceļa labajā (dienvidu) pusē vēl joprojām ir redzams skrajāks mežs – liecinieks 1992. gada notikumam, kad apmēram 3300 ha Slīteres mežu cieta plašā ugunsgrēkā. Kopš minētā notikuma biologi šajā vietā pēta meža atjaunošanās procesus. Plaši un postoši ugunsgrēki tuvākajā apkārtnē ir bijuši arī 20. gs. sākumā. Pēc zviedru zinātnieku pētījumiem, Šlīteres mežos pēdējo gadsimtu laikā uguns gailis plosījies vismaz 15 reizes. Degums atrodas dabas rezervāta zonā, tādēļ apskatāms tikai no ceļa.

N/A
Padomju laikā visas bākas bija militāra statusa objekti, arī Papes bāka. Šobrīd bāku apsaimnieko Latvijas Jūras administrācija un tā ir apskatāma tikai no ārpuses.
N/A

Viesu namā var apskatīt viesu nama lepnumu – pagrabu –, kurā atrodas liela saimniecībā gatavoto vīnu kolekcija. Saimniecībā var iegādāties ābolu, vīnogu, ķiršu, upeņu, dzērveņu, ērkšķogu un rabarberu vīnu. 

N/A
Dabas liegums veidots veca un aizaugoša grants karjera vietā, kuru apdzīvo Latvijā reta abinieku suga – smilšu krupis. Karjeriem aizaugot arī samazinās smilšu krupju daudzums (tiem vajadzīgas arī atklātas smiltāju – grants platības), kas uzskatāmi parāda apstākli, ka bieži vien konkrēta suga ir saistīta ar tikpat konkrētu cilvēka saimnieciskās darbības formu un cilvēkam aizejot, nereti pazūd arī dabas vērtības. Ir ļoti maza cerība šo abinieku sastapt dabā, vienkārši ieejot lieguma teritorijā, tādēļ pieņemsim šo faktu zināšanai un attieksimies pret liegumu kā Latvijas mērogā īpaši saudzējamu.
N/A

Ūla ir viena no skaistākajām un likumsakarīgi – arī populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm. Tās galvenā pievilcība ir skaistā ainava ar augstajiem upes krastiem, kuros slejas iespaidīgas smilšu kraujas līdzīgi kā Irbes krastos Latvijā. Laivošanu var sākt no Mančagires (Mančiagirė) vai Zervinos ciemiem un turpināt līdz Ūlas ietekai Merķē un tālāk pa Merķi līdz pat Merķinei un Nemunai. Ūla nav plata, taču posmā no Zervinos ciema tajā nav neviena koku aizgāzuma vai cita šķēršļa, kuram laiva būtu jānes apkārt. Ašā straume, asie līkumi, dzidrais ūdens un tajā redzamā zemūdens pasaule rada patiesi patīkamu sajūtu! Upes krastos atrodas gan publiskas (apsaimnieko Lietuvas valsts meži), gan privātas ūdenstūristu apmetnes un atpūtas vietas. Šī ir vienīgā Baltijas upe, kur ūdenstūristiem ir jāpērk licence. Ūlas krastos atrodas divi interesanti apskates objekti – Ūlas atsegums (Ūlos atodanga) un spēcīgs avots – Ūlas acs (Ūlos akis). Savukārt, Merķe jau ir jau krietni platāka upe, taču ar acīm redzamu straumi un dažviet pat jaukām straujtecēm. Kaut arī Merķes krasti ir mazapdzīvoti, tajos atradīsim piemērotas nakšņošanas vietas. Pa Ūlu un Merķi no Zervinos līdz Merķinei sanāk „mierīgs” pusotras - divas dienas ilgs brauciens.

N/A
Īdeņas kapliča, arī kapela, jo šeit tiek noturēti katoļu draudzes dievkalpojumi. Kapela uzcelta 1898. gadā par prāvesta F. Smilgeviča līdzekļiem, veltīta svētā Krusta godam. Tā būvēta istabas veidā, no ārpuses apšūta ar dēļiem, virs jumta – mazs zvanu tornītis. Kapelas īpašie svētki ir Svētā Asīzes Franciska, Stigmatu dienā – 17. septembrī.
N/A

Tornis atrodas Vasenieku purva rietumdaļā, kuras apskates nolūkā izveidota interesanta un ar informatīviem stendiem un laipām labiekārtota dabas taka. No torņa vērojamas ļoti savdabīgas purva ainavas (pārskatāms viss purvs). Mitrā laikā noderēs piemēroti apavi!

N/A

Vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveicis vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem – latviešu valodā iztulkojis Bībeli. 1685. gadā viņš pabeidzis Jaunās Derības, bet 1689. gadā - Vecās Derības tulkojumu. Par piemiņu paveiktajam darbam joprojām zaļo mācītāja stādītie ozoli. Glika ozoli atrodas Pils ielā 15A. (Avots: Alūksnes TIC)

N/A

Mājražotāja Elma Zadiņa gatavo sklandraušus, kuriem ir rudzu miltu apakšiņas, kā arī senu latviešu launaga ēdienu - pūteli, izmantojot samaltus kviešu un rudzu miltus. Produkcija tiek ražota nelielos apjomos mājas apstākļos. Iespējama pūteļa un sklandraušu degustācija.

N/A

Piedāvājums nakšņot divvietīgās mucveida koka mājiņās pašā jūras krastā priežu kāpās Kolkasragā. Pavadiet neaizmirstamus vakarus vai brīvdienas Saules mājiņās ar mīļoto cilvēku vai draugiem pāris soļu attālumā no jūras, baudot relaksējošu dabu un saules peldes pašā Kolkasragā!

 

N/A
2 dienas

Maršruts piemērots laivotājiem, kam nepatīk vienveidība. Latgales ezeri joprojām ir ūdenstūristu mazapgūta teritorija, taču ļoti pievilcīga gan ainavu, gan kultūrvides ziņā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma

N/A

Lietuvas otra lielākā pilsēta un no 1920. – 1939. g. – pagaidu galvaspilsēta. Vecpilsēta, Rātsnams (16. gs.), Sv. Pētera un Pāvila katedrāle – bazilika (15. gs.), Pērkona māja (15. gs.), Laisves aleja, Čurļoņa (Čiurlionis) mākslas un Velna muzejs.

N/A
Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri, apkārtnes paugurainā ainava, gan arī Ambeļu un Višķu skati. Atbrauciet šeit ievu ziedēšanas laikā!
N/A
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
N/A

Litorīnas jūras laikā (pirms ~ 6000 gadiem) Saleveres Salumegi kalns bija sala, bet mūsdienās tas kā izteikta kāple (īpaši - ziemeļu pusē) paceļas virs Piejūras līdzenuma. Salumegi ziemeļu pusē slejas 4 - 5 metrus augsts kaļķakmens atsegums – silūra perioda (> 400 mlj. gadu) koraļļu rifa paliekas, kuru noskalojuši Litorīnas jūras viļņi. Atseguma piekājē izplūst Acu avots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Salumegi apskates nolūkos izveidota lokveida taka (1,5 km). No kalna augšas paveras labs skats uz Matsalu līci. Šeit atradies arī sens pilskalns.

N/A

Teritorija veidota aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju aizsardzībai. Nīcgales mežos atrodas arī populārs tūrisma objekts – Nīcgales lielais akmens, kas pēc tilpuma ir lielākais Latvijas dižakmens - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Tā tilpums ir ap 170 m3, apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m.