Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
1916. g., kad Latvijas teritoriju bija okupējusi vācu armija, tās gūstekņiem bija jāpiedalās spaidu darbos, t.sk. jāceļ šaursliežu dzelzceļi, ar kuru palīdzību tā izveda Latvijas koksni. Arī Viesītes pusē cauri mežiem un pāri purviem izbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu (sliežu platums 600 mm) ap 130 km garumā, kas Viesīti (atradās depo) savienoja ar Neretu, Aknīsti, Jēkabpili un Daudzevu. Ar mazbānīti pēc 2. pasaules kara pārvadāja koksni un pasažierus. Pēdējais vilciens šajās līnijās beidza kursēt 1972. g. 31. augustā.
Muzeja apskate gida pavadībā vai individuāli: lokomotīve Mi – 635, pasažieru un preču vagoni, kokmateriālu pārvadāšanas platforma un 2 drezīnas.
|
||
Molu (sākotnēji – pāļu rindas ar akmeņu krāvumiem) izbūve pie Sakas ietekas jūrā tika uzsākta 1878. gadā, lai nodrošinātu ostas darbību. 1929. gadā notiek molu pārbūve, pagarinot tos ar masīviem betona blokiem. Pēdējā rekonstrukcija notika 2010. gadā, pārveidojot molus par ērtu pastaigu un makšķerēšanas vietu, no kuras var vērot arī saulrietu. |
||
Pirmā Mālpils pienotava savu darbību uzsāka jau 1923. gadā un tajā ražoja sviestu un sieru. Pagājušā gadsimta 70. gados šeit tika radīts Latvijā pirmais mīkstais nenogatavinātais siers – „Mālpils siers”. Iepriekš piesakot, var doties ekskursijā pa uzņēmumu ar produkcijas degustāciju. Sierus var iegādāties uz vietas - uzņēmuma noliktavā. |
||
Dzērieni no Kurzemē augušiem un pašu lasītiem augļiem un ogām. 100% roku darbs. Vēsture Āboli Apmeklētājiem Kur iegādāties |
||
SIA "3x9 zālītes" piedāvā ļoti plašu klāstu zāļu tējas un to maisījumus. Zālītes ievāktas Vecpiebalgas novadā, ekoloģiski tīrās pļavās un mežos. Zālītes vāktas atbilstoši dabas ritmam un mēness fāzēm. Kaltētas dabīgos apstākļos, saglabājot zālīšu vērtīgās vielas, smaržu un garšu. |
||
Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet maizes ceptuvi, kurā pielieto no seniem laikiem izkoptās meistaru zināšanas un prasmes. Te var doties ekskursijā, veidot un cept maizes kukulīti. Pēc tam apmeklējiet atpūtas kompleksu, kur iespējams gan ieturēt maltīti, gan izstaigāt baskāju taku. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz kazu saimniecību, lai noklausītos saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. |
||
Viens no retajiem piedāvājumiem Latgalē, kur tūristu gids ekskursijas laikā dzied latgaļu valodā. Interesants, atraktīvs un izzinošs stāstījums par vēsturiskajiem notikumiem, kas saistīti ar Preiļu muižu un pilsētvidi. |
||
Uz iespaidīgo Gaujas senleju, tās dabas un kultūrainavu labākie skatu punkti paveras no Paradīzes (Gleznotāju) kalna, Siguldas pilsdrupām, Gaisa trošu ceļa, Panorāmas rata, Ziediņa un Pilsētas kalnu slēpošanas trasēm, Bobsleja un kamaniņu trases apkārtnes, Ķeizarskata, Velnalas klinšu skatu laukuma, Siguldas kalnu velomaršruta (Gaujas labais krasts, īpaši bezlapu periodā), Krimuldas pilsdrupu apkārtnes, Dainu kalna un Turaidas pils torņa.
|
||
Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece. |
||
Līdz 17. gs. astoņdesmitajiem gadiem tagadējā Vecdaugavas mikrorajona Skanstnieku vietā pastāvēja Daugavgrīvas pils, ko, sakarā ar Daugavas gultnes dabiskajām izmaiņām (kādreiz Daugava tecēja pa tagadējo Vecdaugavu) nojauca un „pārcēla” uz Daugavas kreiso krastu. No pašas pils nekas vairs nav saglabājies, toties vēl šodien ir redzami veco vaļņu un aizsarggrāvju paliekas, kuras zviedru armijas karavīri izmantoja kā apmetnes vietu Ziemeļu kara sākumā. Katrā ziņā, šī vieta ir interesants Rīgas vēstures un militārā mantojuma objekts, ko vērts apskatīt, esot pilsētas ziemeļdaļā.
|
||
Šis astoņu dienu ceļojums no Rīgas uz Tallinu apvieno dabas, kultūras un kulināro mantojumu, kā arī ietver brīnišķīgas ainavas un 15 daudzveidīgas dabas takas, kas šķērso purvus, pļavas un mežus gar Baltijas jūras krastiem. Maršruts ved uz vietām, kur tieši tiek ražoti vietējie ēdieni, lai jūs varētu baudīt tos tik tikko pagatavotus un autentiskus. Jūs redzēsiet, kā tiek pagatavoti nēģi uz grila, un izbaudīsiet dažādus ēdienus, piemēram, mājās gatavotus saldējumus - to ražošanā tiek izmantotas olas no saimniecībā dzīvojošām laimīgām vistām. Vai arī - kūpinātu gaļu no vietējām saimniecībām, kā arī daudzus citus produktus. Šajā ekskursijā jūs kļūsiet par īstu tradicionālās un modernās, kā latviešu, tā arī igauņu virtuves ekspertu. Tā kā saimniecības, kas ražo pārtikas un citus kulināros produktus, bieži atrodas skaistās dabas teritorijās, šajā ekskursijā jūs papildināsiet savas kulinārijas un dabas piedzīvojumu pieredzi. Maršruta posmā ir vairākas dabas takas, kas aprīkotas ar skatu torņiem putnu un dabas vērošanai. Piemēram, Randu pļavās, netālu no Ainažiem, ir sastopama viena trešdaļa no visām Latvijas valsts augu sugām! Gājēju celiņš caur niedrēm ved uz skatu platformu, no kuras paveras skats uz pļavu un jūru. Savukārt, Saaremaa salā ir ļoti daudz dažādu dabas objektu, kas būtiski atšķiras no tiem, kas atrodas iekšzemes Igaunijā. Ainavas variē sākot no dolomīta klintīm, kadiķu audzēm, ir aplūkojams pat meteorīta ezers, kā arī akmeņainais jūras krasts. Maršruts ved caur lauku saimniecībām un tradicionālajiem ciematiem, kas raksturīgi piekrastes zonām. Hiiumaa sala saglabā īpašo un unikālo dabu, piemēram, zīmīgo putnu aizsardzības rezervātu Käinas līcī, neparasto Sääre Tirp, kā arī vairākas mazas saliņas Dienvidaustrumu krastā. |
||
Rikavas (Baltiņu) Dievišķās Providences Romas katoļu baznīca
uzbūvēta doriešu stilā 1829. gadā par grāfa Aleksandra Rika
līdzekļiem un veltīta dievišķās providences gādībai. Baznīcā apskatāmas
Dievmātes glezna, „Svētais Antonijs”, „Kristus parādīšanāsMarijai
Magdalēnai”. Pie baznīcas ir kapsēta un muižnieku Riku dzimtas
kapliča.
|
||
Pirmā Piņķos bija koka baznīca. Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gs. piecdesmitajos gados, taču šīs ieceres projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felkso) pamatakmeni ielika 1872. gada 25. maijā. Mūsdienās redzamais dievnams celts laikā no 1872. - 1874. gadam. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. g. 17. jūlijā 5. latviešu strēlnieku bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas. Minētajā datumā Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem. Vēsturiskais notikums Aleksandru Čaku rosināja to iemūžināta savā poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Baznīca (kultūras piemineklis) apskatāma arī no iekšpuses. Diennakts tumšajā laikā tā ir izgaismota. Blakus baznīcai atrodas latviešu strēlnieku piemiņai uzstādītais akmens. |
||
Olustveres muižas komplekss ir viens no nedaudzajiem Igaunijā, kas ir pilnībā saglabājies līdz mūsdienām. To ieskauj angļu stila parks un vecu koku alejas. Vairākās ēkās ir izstādītas putnu izbāžņu, koka zirdziņu un antīko mēbeļu kolekcijas. Šeit ir atvērta rokdarbu un vilnas radošā darbnīca, smēde, ceplis, keramikas un stikla darbnīca, kā arī vīna darītava. Interesenti radošajās darbnīcās var pārbaudīt prasmes dažādu priekšmetu darināšanā. Muižas galvenajā ēkā atrodas tūrisma informācijas centrs. |
||
Kaut arī Cēsis ģeogrāfiski atrodas Gaujas nacionālā parka vidienē, pilsētai nav nacionālā parka statusa. Taču Cēsīs ir daudzi interesanti apskates objekti, kurus ir vērts redzēt un izzināt tuvāk. Noteikti ir jāiepazīst Cēsu vecpilsēta! Cēsu pirmsākumi ir meklējami 18 m augstajā Riekstu kalnā un tā tuvākajā apkārtnē, jo 11. – 13. gs. te atradās vendu no koka celtā pils. Riekstu kalns meklējams Pils parka vidusdaļā, un no tā paveras labs skats uz Pils parku, dīķi un Cēsu pilsdrupām, līdz kurām var nokļūt pa garu kāpņu kaskādi. 13. gs. sākumā celtā Cēsu pils (aprakstu sk. tālāk pie Nr. 44.) bija ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Tai blakus atrodas Cēsu Jaunā pils, kas celta 1777. g. vārtu nocietinājumu vietā. Ēkā ir iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, bet piebūvē mājvietu atradis Pils kompleksa apmeklētāju centrs un Cēsu tūrisma informācijas centrs. Ja uzkāpsim pils tornī, no tā pavērsies labs skats uz pilsdrupām, Sv. Jāņa luterāņu baznīcu un pilsētas ziemeļdaļu. Iepretim Cēsu Jaunai pilij atrodas vairākas ēkas – Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca (abas ēkas celtas 19. gs. pirmajā pusē), kur mūsdienās meklējams Cēsu Izstāžu nams. Pils kompleksa teritorijā no ārpuses ir apskatāma arī klēts, kučieru namiņš un vecā alus darītava. Ielas pretējā pusē atrodas romantiskais Maija parks, kurš iekārots 19. gs. trīsdesmitajos gados. To iecienījuši vecāki ar bērniem, jo te izveidots rotaļlaukums. Dosimies tālāk pilsētas ielās (Lielās Katrīnas, Mazās Katrīnas, Mazā Kalēju, Kalēju, Lielā Līvu iela un Līvu laukums) un apskatīsim 18. – 19. gs. mijā tapušo koka apbūvi. Torņa ielā, kas vijas gar Viduslaiku pils aizsargmūri, pie baznīcas apskatāma M. Jansona skulptūra „Gadsimtiem ejot". Ticējums vēsta, ka paberzējot Laika veča lukturi, ir iespējams redzēt nākotni. Viena no iespaidīgākajām Cēsu celtnēm ir Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kas būvēta 13. gs. beigās kā Livonijas ordeņa Doms. Tā ir romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem ar 1853. g. celto 65 m augsto torni. Ēka vairākkārt ir pārbūvēta arī 20. gs. Dievnamā apskatāmas Livonijas ordeņa mestru un Livonijas bīskapu kapa plāksnes. Kancele taisīta 1748. g., ozolkoka altāris - 1858. g., bet altārgleznu "Krustā sistais" - 1862. g. Baznīcas altārdaļas logus rotā mākslinieciski vērtīgas vitrāžas. Ērģeles 1907. g. darinājusi E. F. Valkera firma, un tās ir vienas no labākajām Latvijas koncertērģelēm. Dievnama dienvidrietumu stūra atbalstā iemūrēts saules pulkstenis ar gada skaitli "1744". Ir vērts uzkāpt baznīcas skatu tornī. Baznīcas pakājē atrodas Rožu laukums jeb bijušais Tirgus laukums (13. gs. vidus – 1927. g, atjaunots 2008. g), kas mūsdienās ir pilsētas centrālais laukums. Viduslaikos šeit ir atradies arī soda stabs un pilsētas aka. Rīgas iela no pilsētas pirmsākumiem veidojusies par galveno vecpilsētas ielu. Šeit aplūkojams vairākums Cēsu arhitektoniski izcilāko 18. -19. gs. celtņu – bijušais Cēsu rātsnams, Fābera nams, Princešu nams. Vienā ielas galā atrodas Līvu laukums, kur 13. gs. atradās baznīca, kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. Šodien laukumu rotā izgaismota strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs. Otrā ielas galā atrodas 14. - 15. gs. pilsētas mūra Raunas vārtu pamatu un virszemes fragmentu rekonstruētā daļa. Tā rada labu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu. |
||
Veidots Vilsandi salu arhipelāga (~ 100 mazas saliņas) aizsardzībai. Lielākā no salām – Vilsandi ir 6 km gara un līdz 2 km plata. Līdz Vilsandi var nokļūt ar savu vai īrētu laivu, kā arī piemērotos apstākļos ar kājām, - veicot neparastu ~ 5 km garu pārgājienu pa jūru un mazām saliņām no Kuusnõmme pussalas Z gala.
|
||
Ēka uzcelta 1800. g. un pārbūvēta 1825. g. Zosnas katoļu baznīca ir viena no mazākajām Latgales koka baznīcām un vecākais Rāznas nacionālā parka dievnams. Ēkā atrodas slavena altārglezna “Madonna ar bērnu’’. Ievērības cienīgi ir arī vārti, žogs (celti no sarkanajiem ķieģeļiem un laukakmeņiem) un zvanu tornis. Netālu no baznīcas dzīvo pārvaldniece, ar kuru var vienoties par baznīcas apskati. |
||
Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3) atrodas Teodora Zaļkalna darinātais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā. Uz pieminekļa iekalti Edvarta Virzas teiktie vārdi: „Kamēr vien labību šais laukos sēs, Jūs slavinās un godam pieminēs”. Uz pieminekļa attēlots zemnieks ar zobenu pie iejūgta zirga. |
||
Medinsku Vincīšu akmens. Vietējie iedzīvotāji pakalnu, uz kura atrodas dižakmens, sauc par
Magoņkalnu. Medinsku Vincīšu akmens atrodas koku pudurī tikai 40 m pa kreisi no Jaunviļānu –
Medinsku ceļa un aptuveni 40 m no Maltas upes labā krasta. Sarkanā rapakivi granīta akmens izmēri: garums
6,6 m, platums 5,4 m , augstums 3,3 m, apkārtmērs 20 m, tilpums 40 – 45 kubikmetri.
|
||
Kultūrvēsturiska taka (garums ~ 2 km) Tipu (Tipu) ciemā, kas iepazīstina ar vairākiem interesantiem objektiem: veco skolu (1931. g.), Hallistes upi, pirti un Paunas saimniecību, kurā dzimis viens no Igaunijas nacionālās kustības līderiem Villems Reimans (1861. – 1917.). |