Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus izveides galvenais mērķis ir Vidzemes augstienes ainavisko vērtību aizsardzība, jo teritorija ir izvietojusies minētās augstienes vidusdaļā, kur atrodas vienas no Latvijas augstākajām un izteiktākajām reljefa formām, t.sk. Gaiziņkalns – valsts augstākais reljefa punkts. Daudzie ezeri – Viešūrs, Talejas, Kāls, Pulgosnis u.c. padara apkārtnes ainavu ne tikai daudz dzīvāku, bet dažādo arī šeit esošās tūrisma un rekreatīvās iespējas. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī vairākas citas īpaši aizsargājamas dabas un NATURA 2000 teritorijas – Gaiziņkalna dabas parks, Kāla ezera salu un Ilziņa ezera dabas liegumi. Kā interesantākās tūristu piesaistes ir jāmin vairāku Latvijas kultūras darbinieku (R. Blaumanis, brāļi Jurjāni) dzīves vietas, Vestienas muiža, Piekūnu klejojumu takas, Gaiziņkalna dabas taka u.c. Kaut arī teritorijai piemīt liels ainaviskais potenciāls, ainava kā resurss šobrīd praktiski netiek izmantota, jo nav neviena šim mērķim (ainavas vērošana) labiekārtota vai norādīta vieta, t.sk. arī Latvija augstākajā paugurā – Gaiziņkalnā, kurā vēl joprojām atrodas avārijas stāvoklī esošais torņa grausts. 2007. g. nogalē apvidū ietilpstošajā Gaiziņkalna dabas parkā ir izveidotas jaunas dabas takas.

Grūti iedomāties, ka vēl joprojām Eiropā ir apdzīvotas vietas, kuru sasniegšanai ir labu laika sprīdi jābrauc pa neapdzīvotu mežu ieskautu smilšainu ceļu, kur tikai paretam var redzēt kādu sēņotāju vai ogotāju! Tāpat kā Zervinos ciemam, arī šim ir piešķirts kultūras mantojuma pieminekļa statuss, jo Linežeris ir viens no dažiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Linežerī ir aplūkojamas 19. – 20. gs. mijā celtās ēkas un apskatāms tā laika ciema plānojums. Šejieniešu tāpat kā citu dzūku galvenā nodarbošanās bija mežistrāde un meža velšu vākšana. Nelielā mērā – arī lauksaimniecība. Apceļojot nacionālā parka etnogrāfiskos ciemus, rodas pamatots jautājums: „Ar ko mūsdienās te nodarbojas cilvēki. Kā viņi spēj dzīvot tik nomaļā vietā”? Jāatzīst, ka lielākā daļa te ierodas tikai vasaras laikā. Neskatoties uz to, etnogrāfiskie ciemi ir ļoti sakopti un joprojām „dzīvi”!

Mākslinieces darbnīca atrodas ļoti skaistā viensētā. Auž gobolēnus un piedāvā vērot darbu tapšanas gaitu, pasūtīt, kā arī iegādāties gatavos izstrādājumus. Daudzi no tiem ir praktiski suvenīri un izmantojami kā labas dāvanas.

Apmēram 3 x 3 km liela teritorija ziemeļos no Kūdras ciema, kur atrodas t.s. Vecie kūdras karjeri. Te pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ieguva kūdru. Mūsdienās teritorija ir aizaugusi, saglabājot vecos un applūdušos karjerus, kas kopumā veido ļoti savdabīgu ainavu. Tos vislabāk var iepazīt, dodoties (ar kājām vai velosipēdu) no Kūdras dzelzceļa stacijas pa ceļu, kas ved līdz Slokas ezeram.

Bioloģiskā kazkopības saimniecība un siera ražotne, kur top dažāda veida kazas un govs piena sieri. Saimniecībā ir ap 100 slaucamu kazu. Saimnieki – Ruta un Stefans - uzņem apmeklētājus (latviešu, vācu un angļu valodās). Sieru var iegādāties uz vietas, Kalnciema tirdziņā Rīgā u.c. Latvijā.

Ap 6 km dienvidrietumos no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām rakstnieks kopā ar sievu Elzu Stērsti pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Tā veidotāji ir E. Virzas un E. Stērestes meita Amarilis Liekna ar dēlu Edvardu Liekni, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu.  Iepriekš piesakoties, interesenti var iepazīt muzeju un E. Virzas daiļradi.

Atrodas iepretim Bebrenes muižai, Ilūkstes – Biržu ceļa malā. Baznīcas celtniecība noritējusi ilgākā laikā: 1797. g. to uzsāka, bet pabeidza tikai 1883. g. Ēkas veidolā ir vērojamas klasicisma, bet interjerā – baroka stila formas. Dievkalpojumu laikā baznīca ir apskatāma no iekšpuses.

Vienīgā baznīca nacionālā parka teritorijā. Tā atrodas Kirblas (Kirbla) ciemā – uz neliela pacēluma, kas Baltijas ledus ezera laikā bijusi sala, kuru no visām pusēm ietvēris ūdens. Kirblas baznīcas pirmsākumi ir meklējami 16. gs. un par tās celtniecību saglabājušies dažādi interesanti nostāsti. Tas ir viens no mazākajiem Igaunijas dievnamiem (29 x 11 m).