Piemājas bioloģiskā saimniecība Zemturi atrodas 30 min braucienā no Kuldīgas. Saimniecībā pamatā nodarbojas ar šķirnes truškopību un ir veidota kā vieta, kur bērni var apskatīt, iepazīt trušus, putnus un citus mājdzīvniekus. Saimnieki ir izveidojuši divas tematiskas takas, viena - mājdzīvnieku un mājputnu taka un otra - dižkoku un puķu taka. Pirts mīļotājiem pieejama veselības pirtiņa, tāpat ir iespēja makšķerēt. Tiek piedāvāta arī nakšņošana ģimenei vai nelielai draugu grupai. Ekskursijas lieliem un maziem.

Saimniecības "Ances" Latvijas tumšgalves aitas aug tīrā vidē – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, Igaunijas pierobežā, Naukšēnu pagastā, kur nekad nav intensīvi lietoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli. Aitas gan ziemā, gan vasarā brīvi pārvietojas, un nožogojums ganībās kalpo, pirmkārt, lai aizšķērsotu ceļu vilkiem un meža cūkām. Saimniecības ganāmpulkā tiek turētas tikai tādas tīršķirnes aitu mātes, kuras dzimušas kā dvīnes vai trīnes, t.sk. arī ģenētisko resursu dzīvnieki. Dzīvnieku priekštečiem ir tikai vienas šķirnes - Vācijas melngalves asiņu piejaukums. Aitas tiek lecinātas tikai ar augstvērtīgiem LT teķiem pa grupām janvārī, februārī un augustā, septembrī.

Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums.

Četrus kilometrus garā lokveida un marķētā dabas taka meklējama Plateļu pilsētiņas ziemeļaustrumu daļā. Tā ved pa dažādiem biotopiem – mežu, purvu, ezera malu, atklājot dažādas ainavas un tajās mītošās augu, putnu un dzīvnieku sugas. Šī ir interesantākā un ainaviskākā no Žemaitijas nacionālā parka takām.

Lielākais Baltijas valstīs. Tartu maratona trase, mākslīgo klinšu siena un velomaratorna trase. Slēpju muzejs. Tehvandi tramplīnā – skatu platforma.

„Skaļā klusuma mājā“, kura atrodas senās Nevežas gravas nogāzē, tiek gatavots „laimīgais ēdiens” no visa, kas tiek audzēts saimniecībā. 

Rojā var apmeklēt smilšaino pludmali ar labiekārtotu infrastruktūru un Rojas akmeņaino jūrmalu. Akmeņainajā jūrmalā atrodas Rojas jūras dižakmens – aptuveni 2 m augsts un 12,5 m apkārtmērā. Jūras krastam piemīt savdabīga burvība ar izkaisītajiem akmeņiem un nesteidzīgo laika ritumu. Pie Silupītes iztekas jūrā vēl tagad var redzēt senas liellaivas koka un tā laika dzelzs naglu atliekas. Sākot no 1939. g. Roja bija “sākuma” punkts tā saucamajai “slēgtajai zonai”, kur līdz pat 1993. g. atradās Padomju armijas un flotes dislokācijas zona. Kāpās pie Krasta ielas iespējams vēl apskatīt padomju laika mantojumu. Te atrodas liels betona cilnis, no kura savulaik robežsargi novēroja jūru un ķēra robežpārkāpejus. Aiz kāpām atradās robežsargu poligons ar visu tam nepieciešamo. Rojā atradās gan robežsargu postenis, gan arī pretgaisa aizsardzības radiolokators. (Avots: Rojas TIC)

Pie Gārsenes pils atrodas bijušais muižas parks 4ha platībā un pie tā sākas arī Gārsenes dabas takas. Dabas takas vēsturiski tika veidotas vienlaicīgi ar pils kompleksa būvniecību un ieeja takās atrodama pie mākslīgi veidotā, ar bruģa pamatni izliktā barona peldēšanās dīķa. Takas sākumā saglabājusies ošu aleja, ko savulaik stādījis barona dārznieks, savukārt taku vidusposmā apmeklētājiem ir iespēja pasēdēt uz Barona krēsla - akmens ar cilvēku veidotu sēdvietu tajā. Kopumā Gārsenes mežā vijas dažāda garuma labiekārtotas pastaigu un izziņas takas - Kultūrvēsturiskā taka, Zaļā taka, Baronu pastaigu taka, Staburaga taka,  ar ierīkotām atpūtas un ugunskuru vietām.  Takās apskatāmi vairāk kā 40 unikāli dabas objekti, gan dižakmeņi, gan dižkoki, kā arī un pagasta ievērojamākie arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi. No 2016.gada maija Dabas takās ietilpst arī „Krēslas stundas taka”, kas īpaši patiks zinātkāriem mazajiem ceļotājiem. Taka stāsta par Rūķu dzīvi mežā un tās veidošanas pamatā ir stāsti no „Lielās Rūķu enciklopēdijas”.