Atpūta laukos
2981-3000 / 4324
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Pludmales kafejnīca Jūrmalas ielas galā, pie pašas pludmales, Liepājā. Trešdienās, piektdienās un sestdienās "Vēju dārzā" dzīvā mūzika. Piedāvā brokastis, pusdienas, pusdienas, kafiju and dzērienus.
N/A

Dundagas pili ieskauj parks, kura pirmsākumi ir meklējami jau 17. gs. Tam cauri tek Pāces upīte, kuras uzdambējums veido Dundagas dīķi. Tajā atrodas senatnē (vēl pirms pils būvniecības) mākslīgi veidota sala - Kalnadārza pilskalns. Tam iepretim (dīķa austrumu krastā) atrodas Dundagas pilskalns. Parkā joprojām zaļo (daži lielākie zari ir nolūzuši) t.s. “Rubļa ozols”, kura attēls bija uz 1919. g. izdotās Latvijas simts rubļu naudaszīmes. Parkā uzcelta estrāde.
N/A
Dienvidos no Gardenes padomju laikā atradās viens no lielākajiem Baltijas kara apgabala tanku poligoniem. Mūsdienās lielākā daļa poligona ir neapsaimniekota un aizaugoša teritorija, kurā saglabājušies atsevišķi ēku fragmenti vai drupas u.c. poligoniem raksturīgie elementi. No Dobeles – Annenieku ceļa uz poligonu atdalās betonēts armijas ceļš, kas ir lietojams arī mūsdienās. Interesanta ir arī Gardenes apbūve – ēkas un to plānojums. Gardenē tajā laikā dzīvoja padomju armijas karavīri un to ģimenes.
N/A

Muzeju (K. Valdemāra ielā 47) atklāja 1969. g. vecās jūrskolas ēkā, kuru dibināja 1864. g. pēc K. Valdemāra ierosmes. Jūrskolā tās pastāvēšanas laikā izglītību ieguva vairāk nekā 1000 tālbraucēji kapteiņi un stūrmaņi. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar pirmās latviešu jūrskolas darbību, kā arī burukuģu būves vēsturi Vidzemes piekrastē 19. gs. otrajā pusē - 20. gs. sākumā. Muzeja dārzā ir apskatāma enkuru kolekcija un savulaik noskalotās (restaurēta) Ainažu bākas virsdaļa.
N/A

Vasaras sezonā  tiek piedāvāti braucieni ar plostu un laivām, nometnes bērniem, teritorija pasākumu organizēšanai, kempings nakšņošanai.

Ziemas sezonā "Baiļos" atrodas slēpošanas centrs - kalnu slēpošanas trases,  slēpošanas un snovborda inventāra noma, instruktoru pakalpojumi. Ēdināšanas piedāvājums kafejnīcā vai “Jurtā”.
N/A

Papes ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības vairošanas nolūkā te dzīvo Konik šķirnes savvaļas zirgi. Tos var iepazīt vietējā gida pavadībā.
N/A

Uzpludinātās Zveņģupītes kreisajā krastā – neliela meža pudura malā (170 m no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6)) atrodas 1991. g. atklātais (autors: Juris Zihmanis) akmens – piemiņas vieta 17. gs. Lielvārdes meitenei Katrīnai, kura kā ragana sadedzināta sārtā.
N/A

Amatnieks piedāvā stāstījumu par podniecības vēsturi, demonstrē amatu darbībā. Keramikas darbus var pasūtīt un iegādāties. Vienreiz gadā (jūlijā) kurina kambarkrāsni (t.s. naborigama), kas atrodas pie Salacgrīvas Mākslas skolas.
N/A

Līgatnes ziemeļdaļā – Gaujasmalā ir jāuzmeklē vienīgā mūsdienās funkcionējošā Gaujas pārceltuve un vienīgā Baltijā, kas darbojas ar straumes spēku. Pārceltuve ir vietēja mēroga transporta līdzeklis.
N/A
1 diena

Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas sākumā apmeklējiet savvaļas dzīvnieku parku, kura voljēros dzīvo ~ 200 dambriežu. Tālāk dodieties uz saimniecību, kur aug vairāk nekā 100 augu sugu un šķirņu -  ekskursija pa saimniecību, augu stādu iegāde, tēju, augļu un ogu degustācijas. Pēc tam apmeklējiet Skrīveru pārtikas kombinātu, kurā iespējams iegādāties gardās Gotiņkonfektes un doties ekskursijā. Brauciena noslēgumā - Skrīveru mājas saldējums ar stāstījumu par saldējuma gatavošanu un degustāciju.
N/A

Viens no Eiropas iespaidīgākajiem krāteru laukiem. Galvenā krātera dziļums ir 22 m, diametrs – 110 m. Meteorīts nokritis pirms ~ 7,5 tūkstošiem gadu.
N/A

Mūsdienās redzamais Stukmaņu muižas komplekss tapis 17. un 18. gs. pārbūvju laikā, kad cietokšņa tipa celtnes vietā uzbūvēja muižas pili un pārējās saimniecības ēkas. Muižas ansambļa centrālo daļu - taisnstūrveida pagalmu aptver pils ēka un divas viena otrai pretī celtas un ar kolonnām rotātas klētis, zirgu staļļi un ratnīca. Pēdējie divi kopā ar zvanu torni un vārtu caurbrauktuvi veido vizuāli iespaidīgāko ēku daļu. Zvana skaņas kalpoja gan reliģiskiem rituāliem, gan ikdienas gaitu izziņošanai. Ēkas siluetā vērojamas asociācijas ar 18. gs. Eiropā izplatītās klosteru, rātsnamu un baznīcu jumta torņu būvmākslas paraugiem. No 1780. g. muižā saimniekojusi Karla Otto fon Levenšternu dzimta. Muiža apskatāma tikai no ārpuses. Stukmaņu muižas apkaimē izveidota pārgājienu taka.
N/A

Jakiškju muiža vēsturiskajos avotos pieminēta, sākot no 16.gs. beigām. Muiža – ar klasicisma arhitektūras iezīmēm. No bijušajām muižas ēkām līdz mūsdienām saglabājušās vien galvenā ēka, ledus pagrabs, tvaika dzirnavas. Muiža nav restaurēta, tamdēļ joprojām autentiska – māksliniecisko dvēseli tajā saglabā dažādi priekšmeti, kas palikuši no muižnieku Koškoļu un padomju laikiem. Blakus muižas ēkai saglabājušies daži muižas parka fragmenti (ap 2 ha plašumā): senu liepa aleja, iebraucot saimniecībā, vērtīgas senās lapegles, apses, priedes, kā arī neliels dīķis.
N/A

Bioloģiskajā saimniecībā Jumurdas ezera krastā, Madonas novadā audzē kazas un ražo kazas sieru. Siera gatavošanas prasmes saimniece apguvusi pakāpeniski – mācoties no grāmatām, internetā un dažādos kursos. Zināšanas papildinātas arī pie siera meistariem Itālijā, apgūstot pieredzi gan viņu ražotnēs, gan uzņemot viņus savā saimniecībā.

Sieri

Piedāvājumā dažādi smērsieri, svaigsieri, mīkstie un nogatavinātie sieri. Tāpat arī kazas piens, jogurts, biezpiens u.c. produkti.

Kā top siers

Pašu saimniecības kazu bioloģiskais piens ik dienas tiek pārstrādāts sierā. Augot pieprasījumam, kazu pienu iepērk arī no apkaimes saimniecībām, saglabājot garšas un kvalitātes standartus. Garšīgu un kvalitatīvu pienu iegūst, barojot kazas ar daudzveidīgu un kvalitatīvu barību.

Apmeklētājiem

Iespējama sieru degustācija un virtuāla ekskursija pie kaziņām un siera tapšanas procesos, kā arī stāsts par to, kā meitene no Rīgas pārcēlās uz laukiem, sadraudzējās ar kaziņu Boniju un kļuva par siera meistari.

Kur iegādāties sierus

Siera ražotnē Jumurdā, Nākotnes ielā 14.
Tirgos: Kalnciema kvartāla tirgū Rīgā sestdienās, Ērgļu tirgū, KukŪ tematiskajos tirgos, Pastaigu tirgus rīkotajos tirgos.
N/A

Laidzes pagasta zemnieku saimniecība "Cukuriņi" nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu. Saimniecībā  6 hektāru platībā aug ap 10 000 smiltsērkšķu. Lauki apstrādāti ar datorizētu laistīšanas sistēmu. Izaudzētās ogas saimnieki gan pārdod, gan pārstrādā paši, iegūstot smiltsērkšķu sulu, eļļu un saldētas ogas.
N/A

Kontiki ir kafejnīca Ādažos, no kuras terases paveras skats uz Vējupes krastiem. Piedāvājumā pasaules virtuves ēdieni un dažādi atspirdzinoši dzērieni. Iespējams izbaudīt arī sportiskas aktivitātes - inventāru un apmācības nodrošina blakus esošais "Burusports".
N/A

Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 1000 personām.Pieņem bankas kartes, ir āra terase, dzīvā mūzika kā arī autostāvvieta.
N/A

Pirmie dokumenti par Kokmuižu atrodami 1601. gada zemes revīzijas pierakstos. Tur sniegtā informācija vēsta, ka Kokmuiža pastāvējusi jau 1560. gadā. Taču 1880. gadā vācu muižnieks sākas celt kungu māju neobaroka stilā. 20. gs. sākumā tā tika izpostīta, bet 1937. gadā to pārveidoja par skolu.

Kokmuižā kādreiz atradusies alus darītava. Tas bija laika periodā no 17.- 20. gs. Tā bija viena no slavenākajām alusdarītavām visā Vidzemes guberņā.

Mūsdienās var izstaigāt muižu pats vai gida pavadībā. Var aplūkot kungu māju, staļļu ēkas, muižas pārvaldnieka namu, bibliotēku, ekspozīciju, abas klētis un alus darītavas pagrabu, kā arī sfērisko saules pulksteni.

 
N/A

Saimnieks izveidojis speciālu kompleksu kursiem un procedūrām, kas veltīti veselīgam dzīvesveidam. Tiek piedāvātas fizioterapijas, pirts un ūdens procedūras, veselīgas maltītes, fizisko aktivitāšu un klusuma terapijas. Saimniecībā audzē dažādus dārzeņus, pākšaugus, arī soju. Saimniecība ražo pienu, rūgušpienu, biezpienu, krējumu un citus gardumus, kurus iespējams uz vietas baudīt. Meistarklasēs interesentiem ir iespējams apgūt ēdienu gatavošanu bez dzīvnieku valsts produktiem, īpašu uzsvaru liekot uz sojas produktu izmantošanu.
N/A

Pēc Tallinas – Narvas šosejas izbūves atrastie un restaurētie 36 senkapi (8. – 7. gs. pr. Kristus) ir interesants arheoloģijas piemineklis ar apmeklētāju centru un vēsturisku ekspozīciju.