| No | Name | Description |
|---|---|---|
|
This is the birthplace of the poet Jonas Mačulis-Maironis (1862-1932), and it is an historical and environmentally protected area with the villages of Pagojuki, Pasandravjo and Bernoti. It is a branch of the Raseini District Museum of History, and the environmentally protected area is part of the Dubisos Regional Park. |
||
|
The tour introduces a variety of attractions and values outside big cities revealing the true character of the countries. Visitors will experience the beauty of nature in national parks, charming ambience of rural manors, visit traditional rural farms and skilful traditional artisans and craftsmen. |
||
|
This is a tour that will take you trough time and space, because it clearly reveals the history of the location since the end of the Ice Age, which created the impressive ancient Gauja river valley. Uncovered sandstone leads one back to the Devonian period, known as the “fish age” – here we’re talking about history that dates back hundreds of millions of years. Human beings arrived in the region quite recently, but they’ve also left lots of evidence behind.
|
||
|
1855, als einen Schiffahrtsweg getieft wurde, wurde im Haff unerwartet eine Bernsteinablagerung gefundet. In der Zeit zwischen 1860 und 1890 wurde dort 2250 Tonen Bernstein gewonnen, einbezogen einzigartige Bernsteingegenstände aus der Jungsteinzeit und der Bronsezeit. |
||
|
Leimaņu ciems ir sācis veidoties 20.gs. sākumā kādreizējā kroga apkārtnē. Vienā no tās vēsturiskajām ēkām atrodas arī amatu māja "Rūķīši". Ēkā ir dažādas tematiskās istabas - aušanas, novadpētniecības, maizes, saimes, senlietu un Ulmaņlaika istaba. Viesiem ir iespēja aplūkot un iemācīties maizes mīcīšanas un tapšanas procesu, izstaigāt Latvju zīmju parku, iepazīties ar Leimaņu pagasta vēsturi un iemēģināt roku aušanas procesā. |
||
|
This unique territory covers more than 24,400 hectares, and the Soviet military used it as an aviation training centre. The history of the base dates back to 1951, when four kolkhozes were shut down, roads were closed, and several hundred farms and homes were simply moved elsewhere. A civilian presence at the base was restored only in 1993, when several new roads were installed. If you want to get a bird’s eye view of the base and its forests, you have to climb a high, manmade hillock from which commanders watched manoeuvres. We do not recommend that you wander off from the roads!
|
||
|
Lõosilma farm is only 10 km away from Pärnu; it is engaged in the cultivation and processing of agricultural products. Delicious canned food is prepared from the vegetables in the farmhouse kitchen, and many of the products have gained national taste titles. The farm has camper parking powered by solar energy. |
||
|
Café Pärnamäed is located near the highway Via Baltica 10 km from Pärnu, in the direction to Riga; it specialises in baking pastries, white bread and rye bread without preservatives, and also offers products from various small manufacturers. In the café you can also enjoy soups, main courses and desserts. |
||
|
Paramonovas Old-Believer Preaching House was built in
1882.
|
||
|
Found in the northern part of Cesvaine, the church was built of fieldstones in the Neo-Gothic style in 1879 by the architect Paul Max Bertschy. The church was restored in 1929 and again in the early 1990s. The altar painting, “Christ on the Cross” (1923) is by Jēkabs Bīne.
|
||
|
The Viesīte Lutheran Church is in Kaļķu Street in the western part of Viesīte, on the so-called Vales hillock which was left behind after the Ice Age. An interesting fact is that the defenders of Viesīte defeated the Bermont army here in 1919. The cornerstone for the church was laid on August 15, 1937 (a commemoration day for military heroes). The building was consecrated in 1939 and restored in 1994. Financing was provided for the construction of the church by Professor Pauls Stradiņš. The altar painting is by Ligita Caune. To the East of the church, at the foot of the Vales hillock is a monument to Stradiņš. |
||
|
Saimniecības veikals Lepaniidi atrodas tikai 15 minūšu braucienā no Kärdla. Saimniecībā audzē kazas un aitas, kā arī dažādus dārzeņus. |
||
|
Kopš 20. gs. 70. gadiem tā ikdienā atrodas uz nelielās (0,1 km gara) Svētā Meinarda salas Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šī vieta ir ievērojama ar to, ka redzamās ēkas atliekas ir Latvijas senākās mūra celtnes drupas. Baznīcu sāka celt 1184. g., bet pārbūvēja vairakkārt. Arī sagrāva vairakkārt, pēdējo reizi - 1916. gadā. Dievnama drupas ir iekonservētas, pāri tām izveidots metāla pārsegs, bet salas krasti nostiprināti. Uz salas uzstādīts 10 m augsts metāla krusts (mākslinieks E. Samovičs) un akmens altāris (tēlnieks J. Karlobs). Katru gadu augustā, kad pazemina Rīgas HES ūdenskrātuves līmeni, līdz salai var aiziet ar kājām pa veco ceļa vietu. Gar tā malām redzamas veco koku paliekas. |
||
|
Būvēta 13. gs. beigās kā romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853. g. uzcelts 65 m augstais tornis (skatu laukums). Dievnamā atrodas Livonijas bīskapu kapa plāksnes, kancele (1748.), ozolkoka altāris – (1858.), altārglezna (1862.), vitrāžas un ērģeles (1907.), kas ir vienas no labākajām Latvijā. |
||
|
Vecākais Latvijas dendrārijs, kura stādījumus plānojis un veidojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians fon Siverss (1857. – 1919.). Jāatzīmē, ka līdz 1. pasaules karam sugu skaits parkā ir bijis divas reizes lielāks. Augu stādījumi ir grupēti pēc to dabiskās augšanas vietas – dažādiem pasaules ģeobotāniskiem rajoniem. Parkā ir izveidoti pastaigu celiņi, bet pie augiem izvietotas plāksnītes ar sugas nosaukumu latviešu un latīņu valodā. Apmeklētāji var apskatīt strūklaku, kas darbojas no otrdienas līdz svētdienai (no 11 00 – 23 00, katru pilnu stundu pusstundas garumā). Rīgas – Daugavpils šosejas otrā pusē atrodas Skrīveru Mežaparks ar pastaigu takām.
|
||
|
Krodziņš "Ceļotājs" atrodas Mežotnes pilī. Piedāvā gardus un izsmalcinātus ēdienus un dzērienus. Vērts iepazīt gan pils greznos interjerus, gan vienu no skaistākajiem Latvijas angļu stila ainavu parkiem. Latviešu virtuve: kartupeļu pankūkas, marinētas siļķes veltnīši, forele ar kartupeli mundierī, cepta asinsdesa ar brūkleņu mērci, pelēkie zirņi ar speķi, rupjmaizes kārtojums ar dzērveņu ievārījumu un putukrējumu. Īpašais ēdiens: „Bauskas dālderis” – dāldera formas cūkgaļa ar Bauskas alus mērci. |
||
|
Mūsu saimniecībā iespējams ganīties, vārtīties, skrieties un spelēties kopā ar kazām. Ja kādam no šāda piedāvājuma dūša papēžos, iespējams apskatīt trušu saimi. Tā kā tie ir truši, tad kopā ganīšanās un spelēšanas te iet secen. Ekskursijas noslēgumā mūsu saimniecībā saražoto gardumu nogaršosana. Ja kas īpaši gājis pie sirds, to var arī iegādāties. Sniegotā ziemā piedāvājumā pārgājiens uz strautu un smilšakmens alu burvīgu āžu un kazu sabiedrībā kā noslegumā, lai sasilditos, kopīga ugunskura tējas baudīšana- tējas biezumi jāatdod āžiem (viņiem tie ļoti garšo!). Nelielām kompānijām iespēja sasiet savu personalizēto kazu piena sieru. Ideāli- jaunlaulātiem kopīgiem spēkiem izveidot savu sieru, tā teikt- pirmais kopīgais produkts.
|
||
|
Pilsētas vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 1224. g. 1340. g. Rīgas arhibīskaps Latgaļu pilskalnā (tagad - luterāņu baznīca) uzcēla mūra pili. 1802. g. (īpašumā līdz 1920. g.) Vecgulbenes muižu nopirka barons G. Volfs. Gulbenes apkaimes muižas un Vecgulbenes pils būtiski cieta 1905. g. revolūcijas laikā un arī tālākajos vēsturiskajos notikumos. Mūsdienās būtiski mainās pilsētas ainava, īpaši Baltās pils apkaimē, kur pēdējos gadus notikuši vērienīgi restaurācijas darbi. Katrā ziņā, - Gulbene ir vieta, uz kuru ir vērts doties pēc jauniem iespaidiem un zināšanām. |
||
|
Ejot Saulrieta taku, mūs sagaida Saulkrastu jūrmalai raksturīgā ainava – plaša, smilšaina pludmale un priekškāpas, Pēterupe ar Saules tiltiņu un dižpriedes kāpu mežā. Takas posmā pie Inčupes grīvas aplūkojama Baltā kāpa – viena no Saulkrastu raksturīgākajām vietām. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpojis kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Lielās vētrās kāpa tikusi noskalota, to postījuši arī kāpas apmeklētāji, izbradājot stāvo nogāzi, tāpēc kāpas nostiprināšanai un aizsardzībai izveidoti pinumi. Kāpa apaugusi ar vecu priežu mežu. No kāpas paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Atgūt spēkus iespējams gan pie jūras, gan iekārtotajās atpūtas vietās. Lai saglabātu un nodrošinātu kāpas apskati, izveidota laipu taka ar skatu platformu. Takas garums ~ 3,6 km, apskatei nepieciešamais laiks – 1 – 2 h. Sniegotās ziemās Baltās kāpas apkārtnē ir izveidota distanču slēpošanas trase. |
||
|
Amatnieks pēc pasūtījuma taisa kapu pieminekļus, piemiņas plāksnes un veic akmens tēlniecības darbus. Piedāvā stāstījumu un demonstrē akmeņkaļa darbu. |
||