Atpūta laukos
2481-2500 / 4333
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Smārdes krogs kādreizējā vēsturiskā kroga vietā ar maltītes ieturēšanas iespējām. Ap 100 m austrumos no kroga 2. Pasaules kara laikā kritušo karavīru brāļu kapi un piemineklis.
N/A

Saimniecībā tiek audzēti Helix Aspersa Maxima sugas gliemeži. Ekoloģiska produkcija. Tie tiek baroti tikai ar vietējiem dārzeņiem un gliemežiem domāto īpašo barību.
N/A
8 dienas

Rīgā izbaudiet Vecpilsētu ar šaurajām, bruģētajām ieliņām, Jūgendstila rajonu, apmeklējiet Centrāltirgu. Izbraucot no Rīgas, apmeklējiet Ķemeru nacionālo parku, kurš ir īpašs ar saviem sēravotiem, kā arī izstaigājiet Ķemeru purva taku. Izbaudiet atpūtas centru pie Valguma ezera - baskāju taka, labirints, peldes ezerā, spa procedūras un lielisks restorāns. Tālāk maršruts ved uz Pūres šokolādes muzeju, pēc tam - Abavas ieleja, kurā vīnogas tiek audzētas jau kopš 16. gadsimta, un Vīna kalns. Apmeklējiet Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju un šarmanto, gleznaino Kuldīgu ar tās saglabāto koka arhitektūru. Lauku mājā netālu no Skrundas var apskatīt, kā tiek audzētas šitaki sēnas, kā arī ir iespējams nogaršot šitaki sēņu ēdienus. Liepājas pilsētā var iepazīties ar militāro mantojumu, kā arī nogaršot Liepājas menciņus. Pēc tam apmeklējiet kazu saimniecību un nogaršojiet tās produkciju. Tālāk - pastaigas gar Jūrkalnes stāvkrastiem. Iepazīstiet Ventspili un tās parkus, Livonijas ordeņa pili, promenādi, molu un pludmali. Pēc tam dodieties uz vietu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci - Kolkas ragu. Dodoties Rīgas virzienā, apciemojiet zvejniekus Engurē, iepazīstieties ar zivju pagatavošanu un nogaršojiet kūpinātas zivis. Apmeklējiet vēsturisko jūras un spa kūrortu Jūrmalā ar tās pievilcīgajām 19. gadsimta mājām. 
N/A

Valdemārpils ir maza un klusa pilsētiņa, kas izvietojusies garā Sasmakas ezera krastā. Jau 17. gs. sākumā uz Sasmakas muižas zemes izveidojās amatnieku un tirgotāju miests. 19. gs. vidū Kurzemes pilsētās dzīvoja daudz ebreju tirgotāju un amatnieku, tādēļ Sasmaku tolaik dēvēja par ebreju galvaspilsētu. 1926. g. pilsētu pārdēvēja par Valdemārpili. Pilsētas vēsturiskais centrs ar 19. gs. apbūvi ir pilsētbūvniecības piemineklis. Valdemārpilī apskatāma luterāņu un pareizticīgo baznīcas, bij. Valdemārpils sinagoga, K. Valdemāram veltītais piemineklis, kā arī izcilā Valdemārpils Elku liepa.
N/A
Arī šobrīd kādreizējā Pāvilostas krasta robežapsardzes teritorija ir civilpersonām slēgta un pēc publiski pieejamās informācijas tiek izmantota jūras kara spēku vajadzībām.
N/A

19. gadsimta otrajā pusē Igaunijā sākās nopietna piensaimniecības attīstība.Lai saglabātu atmiņas par šo laiku un nodotu tās tālāk nākamajām paaudzēm, 1976. gadā tika nodibināts Igaunijas Piensaimniecības muzejs. Muzeja izstādījumi iedalās divās daļās – pastāvīgā ekspozīcijā un izstādēs. Populāras ir muzeja programmas. Grupas var pasūtīt arī gida pakalpojumu.
N/A

Atrodas Lielajā ielā 9. Dievnams celts 1742. - 1758. g. (J. K. Dorna projekts) pilsētas vācu draudzes vajadzībām, bet 55 m augstā torņa celtniecību pabeidza 1866. gadā. Baznīcas fasāde un interjers ir veidots vēlīnā baroka stilā ar klasicisma (interjerā – arī grezni rokoko stila elementi) iezīmēm. Dievnams pazīstams ar 1773. - 1780. g. būvētajām (H. A. Konciuss) ērģelēm. Pēc 1885. g. pārbūves instrumentam ir > 7000 stabuļu, 131 reģistrs un 4 manuāļi. Tas ir nominētas kā pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kurās vērts ieklausīties koncertu laikā! Apmeklētāji var apskatīt baznīcu, ērģeles un uzkāpt tornī.
N/A

Pilsētas vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 1224. g. 1340. g. Rīgas arhibīskaps Latgaļu pilskalnā (tagad - luterāņu baznīca) uzcēla mūra pili. 1802. g. (īpašumā līdz 1920. g.) Vecgulbenes muižu nopirka barons G. Volfs. Gulbenes apkaimes muižas un Vecgulbenes pils būtiski cieta 1905. g. revolūcijas laikā un arī tālākajos vēsturiskajos notikumos. Mūsdienās būtiski mainās pilsētas ainava, īpaši Baltās pils apkaimē, kur pēdējos gadus notikuši vērienīgi restaurācijas darbi. Katrā ziņā, - Gulbene ir vieta, uz kuru ir vērts doties pēc jauniem iespaidiem un zināšanām.
N/A

Vizuāli iespaidīgākā Baltijas valstu piekrastes klints siena (līdz 24 m augsta). Aukstās ziemās šeit veidojas fantastiski leduskritumi. Pakri bāka.
N/A

Sēļu muiža, par kuru pirmās ziņas saistāmas ar 1561. gadu, ar seno ēku kompleksu un ainavu parku mūsdienās vēl joprojām darbojas kā pagasta administratīvais un kultūras centrs, kur tiek organizēti arī atpūtas un saviesīgi pasākumi. Neskatoties uz to, ka muiža vairākkārt ir tikusi pārbūvēta, tās senatnīgums ir vēl saglabājies. 

Sēļu pagasta Tautas nams piedāvā bezmaksas ekskursijas Sēļu muižas kompleksā un divas meistardarbnīcas: ādas apstrādes meistardarbnīca pie Benitas Audzes un kokapstrāde un galdniecība pie Uģa Vītiņa.
N/A

Divstāvīgā ēka ir redzama no Dundagas – Ģipkas ceļa (ap 3,7 km no Ģipkas ciema). Šis nav tūrisma objekts, bet gan vēsturiska vieta, kurai vērts pievērst uzmanību kaut vai no attāluma. Ēkas pirmajā stāvā no 1860. g. darbojās skola, kurā par skolotāju strādāja rakstnieks Antons Austriņš. 1867. g. tai uzbūvēja otro stāvu, kurā uzsāka jūrskolas izveidi. Jūrskola darbojās līdz 1894. g., kad to pārcēla uz Mazirbi.
N/A

Meklējama Gosporos, starp Rīgas – Daugavpils šoseju (A 6) un Daugavu. Apjomā nelielais dievnams būvēts 1820. gadā romāņu stilā no laukakmeņiem senas kapsētas vietā. Tuvāk Daugavai ir izveidota aka, no kuras iztek Svētavots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Pie baznīcas novietots dobumakmens.
N/A
Pļuskovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 20. gs. sākumā.
N/A

SIA “Saldus pārtikas kombinātā” top piena konfektes “Gotiņa”, īrisi, šerberti, marmelādes un konfekšu krēmi no dabīgām izejvielām. Svaigo pienu iegūst no vietējām zemnieku saimniecībām, citas, ražošanas procesā nepieciešamās izejvielas, tuvākajā apkaimē. Dabiskās piena konfektes “Gotiņa” tiek ražotas bez pārtikas piedevām, turklāt katra konfekte tiek ietīta ar rokām. Tāpat konditorejā top tortes, kūciņas, pīrāgi u.c. gardas lietas.
N/A

Atrodas Riekstusalas pussalas galā. No tā labi pārskatāma aizaugušā Kaņiera ezera ziemeļu un austrumu daļa. Izcila putnu vērošanas vieta. Pie torņa atrodas viena no retajām Latvijas kadiķu audzēm. Turpat meklējams Kaņiera ezera niedru laipas (uz pontoniem) sākums.
N/A

Atrodas ~1 km uz ziemeļiem no Puikules pie bijušā Limbažu dzelzceļa, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, no kuru vilnas filcējot gatavo cepures, lakatus, suvenīrus. Tos var iegādāties saimniecībā uz vietas. Aitas nogana tuvējās pļavas, tādējādi veicinot augu daudzveidību apkaimē. Par mājdzīvnieku lomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā var uzzināt arī pagalmā uzstādītajā stendā. Klētī izvietota sadzīves priekšmetu kolekcija. Apmeklētāji var doties ekskursijā, iegādāties suvenīrus.
N/A
Viens no dažiem Latvijas dzidrūdens ezeriem. Apskatāms no Lubānas - Ļaudonas ceļa malas pie Visagala. Lai saudzētu šo ezeru, tajā esošos aizsargājamos biotopus un sugas, ūdenstilpē nevajadzētu peldēties lielām cilvēku masām un pieļaut cilvēka darbības produktu nonākšanu ezerā.
N/A

Kafejnīca "Kristīne" atrodas Ludzas vēsturiskajā centrā, kurā paveras skaists skats uz pilsētas dievnamiem un pilskalnu. Gatavo Latgales ēdienus no vietējiem produktiem.

Latviešu virtuve: pelēkie zirņi ar speķi, dažādi pagatavota cūkgaļa.

Īpašais ēdiens: „Saimnieka cienasts” – vistas un liellopa gaļas filejas ar sieru un medus mērci.
N/A

Atrodas Lielvārdes parkā, blakus Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam. Tagad redzamais dievnams atjaunots 1932. g. – iepriekšējās - 1747. g. būvētās un 1. pasaules kara laikā sabombardētās baznīcas vietā. No ēkas interjera ir jāpiemin vairāki mākslas pieminekļi: altāris, kancele, baznīcēnu soli, Kārļa Miesnieka altārglezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” (1939. g.). Pie baznīcas austrumu sienas apskatāms zemē daļēji iegrimis akmens krusts – t.s. Krustakmens. Uzskata, ka tas ir sens kapakmens.
N/A
Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nama celtniecība tika uzsākta Ismeru ezera krastā 1912. gadā pēc Vitebskā apstiprināta plāna. Pateicoties iedzīvotāju ziedojumiem, dievnamu uzbūvēja divu gadu laikā. Ismeru draudze pastāv jau no 1861. gada.