Atpūta laukos
3101-3120 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 1912. gadā. Taisnstūrveida vienas halles ēka ar laukakmeņu mūra pamatiem un mazu cekulveida tornīti virs altāra gala. Galvenā ieeja sānu fasādē.
N/A

Baltijas valstīs lielākā dzintara ekspozīcija (no 1963. g.) ar augu, kukaiņu u.c. ieslēgumiem. Atspoguļota tā nozīme Baltijas tautu vēsturē. Muzejs iekārtots grāfam Fēliksam Tiškevičam (1865. – 1932.) piederošajā pilī (uzcelta 1897. g.).
N/A

Skaistā lauku sētā Ventspils novadā, netālu no jūras dzīvo ģimene, kura jau vairāk kā 40 gadus nodarbojas ar biškopību. Apmeklētāju vajadzībām uzbūvēts veikaliņš un degustāciju zāle. Dažādu ziedu medus, ziedputekšņu (arī medū), propolisa (arī medū), bišu maizes, vaska sveču un suvenīru iegāde. Biškopības produktu (t.sk. medus vīna) degustācija un ekskursija.

Jaunums -  Bišu Dziedinātava! Brīnišķīga iespēja uzlabot gan garīgo, gan fizisko veselību ar apiterapijas - bišu dziedinošā spēka ārstniecisko iedarbību.
N/A
Divas salas – Lielā Pakri (Suur Pakri) un Mazā Pakri (Väike Pakri) - 3 km R no Paldiskiem (Paldiski). Padomju laikā tās izmantoja kā armijas aviācijas poligonu, par ko liecina daudzās bumbu bedres un munīcijas paliekas. Salas klāj g.k. retas kadiķu audzes, bet to Z, ZA galos paceļas iespaidīgas līdz 6 m augstas kaļķakmens klintis.
N/A

Apdzīvota vieta ~ 1 km dienvidos no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, kas pazīstama ar savu neparasto nosaukumu. Interesanti, ka vietvārds saistīts arī ar iedzīvotāju uzvārdiem, ko var redzēt tāda paša nosaukuma kapos. Ciema apkaimē pazīstams ir Lielo Muļķu svētavots, kuru gan nezinātājam ir grūti atrast, tādēļ ieteicams izmantot vietējā gida pakalpojumus, apvienojot šīs vietas izziņu ar biškopības saimniecības „Cīruļi” apskati.
N/A

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcu, kas veidota baroka stilā, uzskata par skaistāko Zemgales katoļu dievnamu. Baznīcas (iesvētīta 1692. g.) un blakus esošā klostera vēsture iesākas 17. gs. beigās, kad Skaistkalnē savu darbību uzsāk Jezuītu ordenis. 2. pasaules kara laikā tika sagrauti divi piecstāvu toņi. Līdz mūsdienām ir saglabājies sākotnējais interjers un iekārta: 12 m augsts ar kokgriezumiem rotāts centrālais altāris (17. gs.), divi sānu altāri (18. un 19. gs.), kancele (17. gs.), ērģeļu prospekts, biktssoli, kā arī marķīzes Vilhelmīnes Pauluči kapakmens (1824. g.). Sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas – Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde. Pagrabā izvietotas garīdznieku un muižnieku kapenes. Kopš 1786. g. augusta pirmajā svētdienā te norisinās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem veltīts dievkalpojums. Baznīcu un kapenes var apskatīt no iekšpuses. Blakus klosterim atrodas veca karsta kritene.

2021. gadā, izstrādājot un papildinot Sv. Jēkaba maršrutu Latvijā, pievienojot Sv. Meinarda etapu, Skaistkalnes Romas katoļu baznīca ir iekļauta kā etapa galapunkts - Latvijas pusē svētceļnieku maršrutam noslēdzoties un turpinoties kaimiņzemē Lietuvā.
N/A

Padures muižas klētī (vienīgā ampīra stilā celta trīs stāvu klēts Latvijā) tūristu grupām piedāvā koču (sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu), dažādas zupas (zivju, skābeņu), ķiļķenus, sieru un dažādus saldos ēdienus, kā arī līdzdarbošanos ēdienu tapšanas procesā. Mājas vīna degustācija. Saimniece interesentiem izstāstīs par gadskārtu tradīcijām, klēts vēsturi.

Latviešu virtuve: Zivju un skābeņu zupa, ķiļķēni (saldie, sāļie), cūkgaļas ribiņas, sieri, saldie ēdieni, mājas vīns.

Īpašais ēdiens: Koča - sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu.
N/A
Uz pāļiem veidotā koku laipu taka līkumo cauri Vēršupītes dumbrājiem (pārmitri platlapju meži), tādēļ visiespaidīgākie skati šeit ir vērojami tieši pavasara palos vai citos gadalaikos pēc lielām lietavām, kad mazā upīte iziet no krastiem un appludina dumbrājus lielākā platībā. Par teritorijas sezonālu applūšanu liecina arī daudzo alkšņu resnie sakņu kakli, kas nevilšus atgādina mangrovju audzes. Mitrie meži ir viens no sugu skaita ziņā daudzveidīgākajiem Latvijas biotopiem.
N/A
Izcils un izteiksmīgs dižkoks. Latvijas resnākā parastā kļava (Accer platanoides).
N/A

Izveidots latviešu komponista un diriģenta Pētera Barisona (1904. – 1947.) dzimtajās mājās – „Skudrās”. Ekspozīcijā apskatāmas komponista personīgās lietas, mūzikas instrumenti, dokumenti u.c. liecības. Ekskursijas iepriekš piesakāmas.
N/A

Lodes muižas ēkas izvietojušās t.s. Lodes – Taurenes subglaciālās iegultnes (cauri tek Gauja) austrumu nogāzē. Muižas apbūve tapusi 19. gs. pirmajā pusē, bet kungu māju (klasicisma stils) cēla 1815. g. Pēdējie īpašnieki, kas šeit saimniekoja (līdz 1939. g.) – bija Šmidtu dzimta. Mūsdienās muižas pilī vasarās dzīvo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kuriem šeit ir lauku prakšu norises vieta. Kungu māja apskatāma no ārpuses.
N/A

Atpūtas māja Surfhunt atrodas tikai 100 m attālumā no Rīgas jūras līča smilšu pludmales, 70 km no Pärnu. Atpūtas māja piemērota ģimenēm un draugu kompānijām, kas vēlas doties dabā vai aktīvi atpūsties, piemēram, sērfot. Šī vieta īpaša ar to, ka viesi paši var ņemt grozus un doties uz lauka salasīt ražu, no kuras arī paši var sev pagatavot maltīti.
N/A
Rendā uz nelielās Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes 200 m attālumā viens no otra izveidojušies divi ūdenskritumi jeb rumbas. Lielākais ir apmēram 2m, mazākais aptuveni 1,4 m augsts. Upītes krastos redzami nelieli dolomītu atsegumi.
N/A
Latvijas lielākajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ap 6 % no valsts teritorijas), kas aptver daļu no Limbažu, Valmieras un Valkas rajoniem, sastopams ļoti daudzveidīgs un atšķirīgs ainavu, biotopu un sugu kopums. Salaca (ietilpst Salacas ielejas dabas parkā) ir viena no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajām lašu nārstu vietām. Upes ielejas ainava ar smilšakmens atsegumiem piesaista daudzus apmeklētājus – ne velti tā ir otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Rīgas jūras līča austrumu piekraste salīdzinoši īsā krasta posmā izceļas ar lielu ainavu un biotopu atšķirību. Tās ziemeļos plešas piejūras Randu pļavas, vidusdaļā – smilšaini liedagi, bet dienviddaļā – akmeņaina krastmala divu desmitu kilometru garumā. Igaunijas pierobežā ir izvietojušies t.s. Ziemeļu purvi (ZBR dabas lieguma zona, NATURA 2000 teritorija "Ziemeļu purvi"), bet Sedas tīrelis ir viena no nozīmīgākajām putnu atpūtas un barošanās vietām migrāciju laikā. Rezervāta teritorija izceļas ar lielu mežu daudzveidību un tajā sastopami visi Latvijā esošie mežu tipi. Apmeklētājiem izveidotas interesantas dabas takas ar skatu torņiem vai platformām Randu pļavās, Burtnieka ezera krastā, Planču purvā, Niedrāju - Pilkas purvā, Dziļezera un Lielezera krastos u.c. Mazsalacas Skaņākalna parks ir viens no populārākajiem Ziemeļvidzemes tūrisma objektiem. Teritorijā atrodas arī daudzi nozīmīgi kultūras pieminekļi, t.sk. viena no pirmajām Latvijas apdzīvotām vietām, kur šodien atrodas t.s. Zvejnieku kapulauks (5. – 2. g.t. pr. Kr.). ZBR atrodas vēl divas dabas lieguma zonas - NATURA 2000 teritorijas "Vidusburtnieks" un "Augstroze".
N/A

Amatniece praktiskās nodarbībās aicina izjust saikni ar mālu, darboties ar podnieka virpu un attīstīt ikviena tā radošās spējas. Pēc apdedzināšanas keramikas krāsnī, darbus var ņemt līdzi kā labu suvenīru un savu jauniegūto prasmju apliecinājumu. Audzē garšaugus un tējas. Tēju degustācija.
N/A

Dabas liegumā "Lielie Kangari" atrodas 33 metrus augsts skatu tornis, kura virsotnē atrodas platforma, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta arī nepilnu divu kilometru gara pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera.  Takas sākumā izvietotais veselības maršruts ikvienu apmeklētāju aicina kārtīgi izvingroties un izkustēties. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti arī informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno varenu stāstu un teiku kopumu par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām dažādās apkārtnes vietās. 
N/A

Kloostrimetsa ir sidra zīmols ar gadsimtiem senām tradīcijām. Uzņēmums specializējas augstas kvalitātes sidra ražošanā, izmantojot tradicionālās metodes, kur sidrs tiek darināts no pašu audzētiem āboliem, ļaujot sulai dabīgi fermentēties, lai saglabātu autentisku garšu. Papildus sidram tiek gatavoti arī ievārījumi, sulas un sīrupi mājas virtuvē. Dārzos un laukos aug dažādi augļi un ogas, tostarp aronijas, smiltsērkšķi un upenes. Pavasaros tiek ievākta bērzu un kļavu sula sezonāliem produktiem. Saimniecība piekopj ilgtspējīgas prakses, izmantojot saules enerģiju un saudzīgu zemes apsaimniekošanu.
N/A

Jaunpils ūdensdzirnavas ir industriālā tūrisma apskates objekts, kurā ir saglabājusies dzirnavu iekārta, kas darbojusies 20. gs. 20.−30. gados, kā arī hidrotehniskās būves un ūdenskrātuve. Šobrīd dzirnavās ir izveidota ekspozīcija par pašām dzirnavām, malšanas procesu un graudkopību.
N/A

17. - 19. gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Jelgavas un Rātūža ielu apkaimē saglabājies kādreizējais ielu plānojums, kas veido noslēgtus apbūves kvartālus. Jaunjelgavā ir luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu baznīcas. Viens no izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem ir 1912. g. jūgendstila formās būvētais pilsētas rātsnams. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no piecām sinagogām. Gar Jaunjelgavas vēsturisko centru Daugavas krastā izbūvēta krasta promenāde – iecienīta vietējo iedzīvotāju pastaigu, atpūtas un peldvieta.
N/A

Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca – koka celtne guļbūves tehnikā ir būvēta 1743. gadā par muižnieka Šadurska līdzekļiem un nodota jezuītu aprūpē. Reizē ar to Pušā tika nodibināta arī jezuītu misija (Šadursku misija). Jezuītu misija šeit pastāvēja līdz 1820. g., kad tos izraidīja. Zem baznīcas mūriem saglabājušās jezuītu kapenes. Baznīcā ir trīs altāri un latviešu ērģeļbūvētāja J. Gremzes ērģeles. Baznīcas dārzā apskatāms 10 m augstais, 19. gs. celtais zvanu tornis, kurā atrodas 1743. un 1881. g. lietie zvani. Dievnamu iekļauj mūra žogs.