Atpūta laukos
2861-2880 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Vecākais Latvijas dabas rezervāts un valsts vecākā aizsargājamā dabas teritorija, ko ieskauj Latvijas piektā lielākā – Usmas ezera ūdeņi, dibināta 1912. g. pēc Rīgas dabaspētnieku biedrības iniciatīvas, lai aizsargātu uz Moricsalas augošo platlapju – ozolu, mežu un tā floru un faunu. Moricsalas dabas rezervātā ietilpst arī Lielalksnītes sala. Jebkāda veida rezervāta un tajā ietilpstošās ūdens akvatorijas apmeklējumi ir aizliegti!
N/A

Bijušajā Mīslera muižas parkā ir izveidots savdabīgs tematiskais ciemats, kur visas atrakcijas ir saistītas ar leģendām par vientiešiem, kas bija pazīstamas Vācijā jau pirms 400 gadiem.Vientieši ir jokdaru tēli, kas kļuva slaveni ar savu nepraktisko, bezjēdzīgo rīcību un anekdotiskajām izdarībām.Šeit Jūs varēsiet piedalīties vientiešu anekdotiskajos piedzīvojumu pārgājienos, darboties meistaru darbnīcās, nopirkt kādu vietējo suvenīru, ieturēt maltīti (grupām pēc iepriekšējā pasūtījuma) un pārnakšņot teltīs.
N/A

200 m attālumā no Gulbenes – Madonas ceļa mežainā nogāzē iegūlis 2,4 m augstais akmens. Tā lēzenajā virsmā iekalta ap metru gara, 0,3 m plata un ap 4 cm dziļa iedobe, bet akmens šķautnē - pakāpieni. Uzskata, ka šis ir sens kultakmens, pie kura ziedots. Lai nokļūtu līdz akmenim, vasaras otrajā pusē var nākties brist pa garu zāli.
N/A

Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas izziņas taka. Dabas liegums atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Taka iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā.
N/A

Dievnams celts no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem laikā no 1894. - 1909. g. Tajā saglabājušās vecās koka baznīcas iekārtas un 18. gs. sākumā veidots cilnis “Svētais vakarēdiens”.
N/A
2 dienas

Maršruts ietilpst dabas parka „Daugavas loki” teritorijā. Parks veidots unikālās Daugavas senielejas ainavas, bioloģiskās daudzveidības un bagātīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nolūkos. Daugavas senielejas krasti savu lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur upi iekļauj Ververu un Slutišku kraujas. Daugavas senielejas ainava „putna lidojuma” perspektīvā paveras no Priedaines skatu torņa. Vasargeliškos un Lazdukalnos 2015. g. ir uzbūvēti jauni skatu torņi. Skaistākās ainavas, kas veidojušās dabas un cilvēka mijiedarbībā, vērojamas Krāslavas, Užinkalna, Slutišku, Elernes un Juzefovas apkaimēs. Pie Adamovas, Dinaburgas un Slutiškos izveidotas dabas izziņas takas. Daugavas lokiem nav līdzīgu vietu citur Latvijā! Vienu atsevišķu dienu var veltīt Krāslavas apskatei. Minētajā posmā pieejamas ūdenstūristu apmetnes.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Lietuvas galvaspilsēta. Viena no lielākajām Austrumeiropas vecpilsētām (iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kurā pārstāvēti dažādi arhitektūras stili - klasicisms, baroks, gotikas, renesanses u.c.
N/A
Doles salā (Latvijas lielākā upju sala) atrodas Doles muižas dzīvojamā ēka (celta 1898. g.) - Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Doles muižas ēkā ir izveidots Doles muzejs ar bagātīgu eksponātu klāstu, kas vēsta par cilvēku dzīvi Daugavas krastos. Blakus esošajā parkā (etnogrāfiskas ēkas, nēģu un lašu tači) atrodas arī pieci unikāli lielgabali, kas uzieti Salaspilī, ceļot jauno stadionu. Šajā vietā 1910. Gadā atradās cara armijas karaspēka nometne un tika atklāts piemineklis Pēterim I. Vēl viens no šeit atrastajiem lielgabaliem atrodas paša muzeja ekspozīcijā.
N/A

Atrodas blakus Vecpiebalgas kultūras namam. Pieminekļa arhitekte ir A. Skujiņa, tēlniece M. Eņģele.
N/A

Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā.
N/A
16 dienas

This long-distance tour follows the Baltic Coastal Hiking Route from the Lithuanian coast, starting on the island of Rusnė and continuing to the Curonian Spit, running along the Baltic Sea coast to Cape Kolka and finally reaching Rīga.

On this route you will hike some sections of the Baltic Coastal Hiking Route and experience the diversity of coastal landscapes: rocky beaches, steep shores, overgrown beaches, bird migration sites, vast sandy beaches. You will walk on solitary beaches with no-one in sight for several kilometres just to suddenly find yourself in lively resort towns. There are both sections of hiking and bus transfers along the route.

Initially you will visit the peculiar island of Rusnė with its bird migration sites, observation towers and the delta
of the river Nemunas, which is Lithuania’s lowest point. Next, a ferry will take you to the just-as-impressive Curonian Spit – a lengthy spit of sand-dunes extending into the Baltic Sea of the coast of Lithuania. Here you will walk two sections of the Baltic Coastal Hiking Route enjoying the magnificent dunes and visiting the Lithuanian Sea Museum and the Dolphinarium. Then, heading north along the coast through the Seaside Regional Park, you will reach the Lithuanian beach capital Palanga and pay a visit to the Amber Museum.

Crossing the Lithuanian/Latvian border on foot you will stop over at the Pape Nature Park and enjoy its lighthouse, wild horses, the authentic fishermen village and local museum. The walk on lone beaches takes you to the top of the highest dune in Latvia – the Pūsēnu dune – and afterwards continues to reach the village of Bernāti. Next on the route is the windy seaside city of Liepāja, also known as the Latvian capital of rock music. Karosta is another distinctive site in Liepāja – it is the former military town and nearly every street of this part of the city has some footprints of its military heritage.

Heading further, your feet will take you through the solitary beaches of Ziemupe to the village of Pāvilosta. If you are lucky, you might find some ambers washed ashore. Pāvilosta is a small charming village with a marina and some notes of smoked fish lingering in the air. Moving on, from Ventspils through Slītere National Park, through the Livonian fishermen villages to finally reach the Kolka Cape – the meeting point of the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Also, a top site for bird watching.

At the end of the tour, the Baltic Coastal Hiking Route leads to Engure Nature Park, meandering through reed trails running between the villages of Mērsrags and Engure. The tour ends in Jūrmala with its wide sandy Beaches, the bustling urban life of a resort town, impressive villas and summer cottages, and the Ragakāpa Nature Park in the resort’s neighborhood Lielupe.
N/A

Klinšu smilšakmens ieži veidojušies, ūdens straumēm sanesot smilšainas, mālainas iežu daļiņas. Tās lēnām nogulsnējās un sablīvējās, topot par vareniem dabas veidojumiem! Līgatnes pagrabu alas savām rokām radījuši senie iedzīvotāji. Šī neparastā vieta ļāvusi daudzām paaudzēm izdzīvot, jo alās bija iespēja uzglabāt nepieciešamās pārtikas rezerves. Alām ir nemainīga temperatūra, kas padara tās par drošu pārtikas produktu un dzērienu glabātuvi.
N/A

Saimniecība "Baltiņi" atrodas Auces novadā un nodarbojas ar lopkopību un lauksaimniecību. Viesiem ir iespēja redzēt un izzināt piena ražošanas procesu, kā arī iepazīt saimniecības dzīvniekus. Saimnieki piedāvā apskatīt padomju laiku auto kolekciju, pieejama arī suvenīru un trauku kolekcija ar govs motīviem.
N/A
Nemuna pie ietekas Kuršu jomā sadalās divās lielākās straumēs, veidojot Rusnes (Rusnė) salu – savā ziņā unikālu dabas teritoriju ar mitrājiem – purviem, vecupēm, lagūnu ezeriem un palieņu pļavām, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pavasaros šeit applūst milzīgas platības. Parkā ietilpst arī teritorija Z un R no Rusnes (lagūnas, purvi, zivju dīķi, Kuršu joma).
N/A
N/A

0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu.
N/A

Atrodas Limbažu Lielezera ziemeļrietumu krastā, vietā, kur sākas Lielezera dabas taka. No torņa pārredzams Lielezers un tā tuvāko krastu ainava. Vērts iziet arī vairākus kilometrus garo un interesanto taku. Atrodas Ziemeļvalstu biosfēras rezervātā.
N/A

Bijušais Baltijas ledus ezera senkrasts. Varam tikai iedomāties ainavu pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad Kurzemes pussalu klāja tundrai līdzīga veģetācija un pret stāvo senkrastu triecās ledaina ezera viļņi, kuros peldēja dažāda lieluma aisbergi. Mūsdienās vairāk nekā 20 km garā (Slīteres nacionālā parka teritorijā – ap 9 km garš posms) un līdz 42 m augstā krauja ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Tās piekājē plešas Piejūras zemienes Irves (nosaukums tiek skaidrots ar lībiešu „īrva, īra" – „stirna") līdzenums – kādreizējais Baltijas ledus ezera dibens. Zilo kalnu krauju daudzviet šķērso nelielu strautu un upīšu (Pitragupe, Lorumupe, Kaļķupe, Mazupe u.c.) ielejas, veidojot sazarotas un pat ļoti sarežģītas gravu sistēmas, kas īpaši iespaidīgas izskatās bezlapu periodā. Daudzviet gan pašas kraujas, gan to šķērsojošo gravu un to sānu gravu krastos atsedzas pārsvarā neliela izmēra Narvas svītas smilšakmens atsegumi. Tie ir Latvijā vecāki nogulumieži, kas dabisku atsegumu veidā parādās virszemē. Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, visā Zilo kalnu garumā ir tikai dažas vietas ar plašākiem skatu punktiem (skatu tornis pie Dundagas – Mazirbes ceļa, skats no Šlīteres bākas, skats no Mežlīdumiem) un vietas, kur var patiesi izbaudīt senkrasta varenību (skati uz Zilo kalnu krauju un gravām pie Cirstes – Mazirbes ceļa, Cirstes – Riepaldu ceļa, Mežlīdumu un Vīdales - Melnsila ceļa). Te vērts atbraukt arī pavasarī, kad Zilo kalnu nogāzes slīgst mežloku (lakši) spilgtajā zaļumā.
N/A

Kiiu muižai piederošais tornis tika uzbūvēts 16. gs. pirmajā ceturksnī un kalpoja kā muižnieku „slēptuve”. Atvērts un piedāvā igauņu slavenā „Kiiu torn” liķieri.
N/A

Pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” līdzautors Reinis Kaudzīte Pēterupes ciemā uzturējās kopš 1913. gada. 
1913. gadā R.Kaudzīte nopērk nelielu īpašumu (šobrīd Skolas iela 17), kurā kopā ar savu mājas pārvaldnieci Karlīnu Damrozi pavadīja mūža pēdējos gadus. Pēc R.Kaudzītes nāves Pēterupes mājā turpina saimniekot Karlīne – apkārtnē jau pazīstama un cienīta vecmāte – bērna saņēmēja. Padomju laikos māja tiek pārveidota par daudzdzīvokļu namu. Arī līdzās esošā dārza mājiņa iegūst vienistabas dzīvokļa statusu, kurā 1991. gada 11. augustā tiek atklāts Saulkrastu vēstures sabiedriskais muzejs. 2008. gadā tiek mainīta muzeja pamatideja, mājiņas iekārtojumu nolemj veidot kā piemiņas vietu Reiņa Kaudzītes dzīvei Pēterupē. Ekspozīcija veidota no Saulkrastu iedzīvotāju dāvinājumiem atbilstošām 20. gadsimta sākuma mēbelēm, traukiem, sadzīves priekšmetiem, darba rīkiem, fotogrāfijām u.c. 
Dārzā pie ēkas atrodas “Kaimiņu soliņš” un ceļa rādītājs ar norādēm, kur rakstnieks savulaik ceļojis. (Avots: Saulkrastu TIC)