Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Iepretim Marijas salai (Pilssalai) paceļas ap 30 m augstais un stāvais (nogāzes mākslīgi nostāvinātas) Tempļa kalns - ar sānu gravām norobežots sens latgaļu pilskalns. Ap 80 m garajā un līdz 40 m platajā pilskalnā izšķirami vairāki mākslīgi veidoti vaļņi. Viena no senākajām Tempļa kalna apkaimes apdzīvotības liecībām ir atrastais cirvis, kas datēts ar 2. – 3. gadu tūkstoša miju pr. Kristus. Arheologi uzskata, ka šajā laikā cilvēki dzīvojuši Pilssalā. 10. – 11. gs. pilskalnā atradusies latgaļu pils, kuru 1225. g. nopostīja krustneši. Pilskalna virsma ir pārveidota arī salīdzinoši nesenā laikā - 1807. g. - granīta rotondas būvniecības laikā. Rotonda celta, godinot krievu feldmaršalu Šeremetjevu un zviedru kapteini Vulfu. Skats no Tempļa kalna uz Alūksnes ezeru un pilsētu ir viens no skaistākajiem Vidzemē. Ievērības cienīgs ir 1937. g. celtais Saules tilts. No Tempļa kalna ir vērts aiziet līdz netālu esošajam 37,8 m augstajam koka skatu tornim. Asāku izjūtu cienītājiem tiek piedāvāts gaisa trošu nobrauciens “Zzzippp” pāri Alūksnes ezeram. |
||
Teritorijas izveides mērķis – vidus Juras perioda kaļķakmens atsegumu, kas atrodas Zaņas upītes lejtecē, aizsardzība. Zaņas lejtecē ir izveidota taka aktīviem kājāmgājējiem, kas sākas pie Zaņas dzirnavu (celtas 1864. g., pārbūvētas 1890. g., darbību beigušas 1960. g.) aizsprosta un līkumo gar stāvajiem upītes krastiem ietekas Ventā virzienā.
|
||
Katra mēneša trešajā sestdienā no 9:00 – 13:00 Gulbenē norisinās Zaļais tirdziņš, kurā pulcējas mājražotāji, amatnieki un zemnieki no dažādiem Latvijas novadiem. Piedāvā mājražotāju gatavotos gardumus, sezonas dārzeņus un augļus, kā arī skaistuma un dizaina priekšmetus, kā arī citas noderīgas lietas sadzīves un ikdienas rotāšanai. |
||
“Amatnieku namiņš” ir saimnieces izlolota sirds lieta, jeb vieta, kur vienkopus atrodami daudz un dažādi vietējo un apkārtnes novadu amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tējas, garšvielas, ievārījumi, dažādi smēriņi, adījumi, kokdarbi, pinumi, ziedi un ziedu kārbas, sveces, krūzes un daudz kas cits ir atrodams tieši “Amatnieku namiņā”. |
||
Tērvetes vīni ir ģimenes vīna darītava Tērvetē. Ražojam vīnu no pašu audzētām ogām un augļiem – avenēm, āboliem, ķiršiem, ērkšķogām, upenēm, cidonijām un no “īpašā dārzeņa” – rabarbera! 2019. gadā esam uzsākuši arī sava vīnogu dārza veidošanu un plānojam piedāvāt saviem viesiem vīnogu vīnu. Mēs - Dace un Sandris Laizāni, Tērvetes vīnu saimnieki esam kaislīgi “vīna mīļi” un šo mīlestību pret vīnu vēlamies nodot arī mūsu viesiem! Jums piedāvājam vīna darītavas apskati un vīnu degustāciju ar omulīgām sarunām par vīna tapšanu jaukā lauku ainavā Tērvetes upes krastā. Atkarībā no sezonas piedāvājam dažādu augļu un ogu vīnu, dzirkstošo vīnu un brendiju degustāciju. Saimniece Dace arī palutinās Jūs ar nelielām uzkodām - mājās ceptu maizi un pašas sietu sieru. |
||
Seto Tsäimaja, kas pieder pie Setu muzeja, var baudīt ēdienus no setu tradīcijās gatavotiem māla traukiem, klausīties setu dziesmas un instrumentu spēli. |
||
Atrodas Līvānu ziemeļdaļā, Baznīcas ielā 17. Dievnams uzbūvēts 1861. g. un paplašināts 1880. gadā. Pēc nopostīšanas 1. pasaules kara laikā to atjaunoja 1918. gadā. No interjera ievērības cienīgas ir ērģeles (uzstādītas 1936. g.), glezna „Svētais Jānis Kristītājs” (mākslinieks Šēnbergs) un 14 Krusta ceļa gleznas, kas ir vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas (19. gs. pirmā puse). Kopš 20. gadsimta sākuma bez izmaiņām ir saglabājies tikai Ostrabramas Dievmātes altāris ēkas labajā pusē. 2007. gadā nokrāsoja dievnama fasādi. Šo darbu laikā, no ēkas sienas izņēma nesprāgušu artilērijas lādiņu, kas bija iestrēdzis 1. pasaules kara laikā. |
||
Vikmesti dēvē arī par Foreļstrautu, jo tā ir nozīmīga foreļu un taimiņu nārsta vieta. Gaujas labā krasta pieteka ir izveidojusi dziļu gravu ar stāvām nogāzēm, kuras lejtecē izveidojušies nelieli – ap 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Gravas labajā (rietumu pusē) paceļas ar mežu apaugušais Vikmestes pilskalns. Gar Vikmestes upi izveidota taka, kuras sākumdaļa atrodas pie Siguldas – Turaidas ceļa, bet beigu daļa – pie Raganas – Turaidas ceļa (ap 3 km). |
||
Unikālais tematiskais parks pirmatnējās Piritas upes krastā ir izveidots ar mērķi apmeklētājiem raisīt interesi par seno vikingu diženumu. Iespējas: vikingu pils, buršanās slietenis, smēde, senlaiku spēles, teatralizēti uzvedumi, izbrauciens vikingu kuģi pa Piritas upi bagātību meklējumos, vizināšanās vienkoču laivās, kaujas ar akmeņu metamām ierīcēm, loka šaušana, cirvja mešana, alas un melnā pirts, foreļu makšķerēšana, ekstrēma nakšņošana, ēdināšana u.tml. |
||
Teritorija starp Palangu un Klaipēdu veidota kāpu zonas un piekrastes biotopu aizsardzībai. Tā visā garumā stiepjas skaistas pludmales un mežainas jūrmalas kāpas. Cauri parkam stiepjas Klaipēdas – Palangas asfaltētais veloceliņš, ko vērts nobraukt visā garumā. |
||
Latvijas un Baltijas resnākais parastais osis (Fraxinus excelsior). Aug blakus Zīlēniem - latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa memoriālam muzejam, kamdēļ ieguvis otru nosaukumu – Eliasa osis.
|
||
Kuģinieku drošībai 1875. g. celtā bāka stipri cieta 1. pasaules kara laikā. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc atjaunošanas 1922. g. Bākas uguns atrodas 21,3 m v.j.l. un tās detaļas savulaik vestas no Francijas. Pie bākas ieejas 1975. g. uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Pie bākas atrodas bijušās padomju armijas militārās bāzes atliekas. |
||
Kalēja smēdes apmeklējums allaž bijis kas īpašs. Vai tas ir aktuāls arī mūsdienās? Varbūt kāds jautās, kas vispār ir kalējs? Uz šiem jautājumiem gūsiet atbildes, apmeklējot "DUDU ligzdas" brīvdabas smēdi vai pasūtot kalēja smēdi uz savu pasākumu. Pie kalēja varēsiet uzzināt, kā karsē, kaļ un stiepj dzelzi, kādi instrumenti un materiāli ir nepieciešami kalšanas procesam, kādas ir tradīcijas, un ko kalējs dara mūsdienās. Varēsiet paši izkalt nagliņu vai "čiku", tā izmēģinot kalēja smago darbu. Kalēju iespējams ataicināt uz pašu rīkotu pasākumu, uz kuru viņš labprāt izbrauks ar savu brīvdabas smēdi. Smēde pieejama dažādām auditorijām un jomām - kāzām, precībām, svētkos, sporta spēlēm, skolēniem, bērniem, jaunlaulāto svinībām un individuāliem apmeklētājiem. Vēl smēdē var izkalt vara DUDU monētu. Kaltas monētas vienmēr piesaistījušas cilvēku uzmanību! Tāpat iespējams individuāli pasūtīt monētu kalšanu savā pasākumā. Monētu izgatavošanai nepieciešamas izgatavot klišejas pēc jūsu vai kalēja vizuālā materiāla. Ja smagais smēdes āmurs ir par smagu un dzīve par grūtu, noderēs DUDU smēdes radošā metāla darbnīca. Tajā labi jutīsies gan pieaudzis cilvēks, gan pavisam mazs. Darbnīcas vada gan uz vietas novadā, gan izbraucam uz pasākumiem pa visu Latviju. |
||
Šis maršruts ir veidots, lai parādītu Latvijas rudzu maizes cepšanas tradīcijas. Maršruts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību. Rudzi ir gan latviešu uztura pamats, gan spēcīgs Latvijas kultūras un kulinārijas tradīciju simbols. Maršrutā akcentēta tradicionālā rudzu maizes cepšana un ēšana, kā arī sniegts ieskats rudzu graudu vēsturē no Latvijas senākajiem arheoloģiskajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Maršrutā ietilpst apmeklējumi saimniecībās, graudu ražotnēs un kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās. Tūre ir paredzēta grupām, un to ir iespējams pielāgot katram klientam, ņemot vērā viņa vēlmes, vajadzības un atvēlēto laiku. Tūrē iekļauts: tikšanās ar ekspertiem, apmeklējumi, tūrisma pakalpojumi - naktsmītnes, ēdināšana, apskates vietas, autobusu īre, gidi. |
||
Marķēto kājāmgājēju maršrutu (nepieciešams ceļvedis vai gids) sākums meklējams pie 1878. g. celtajām Jēču dzirnavām, pie kurām izveidots dendroloģisks parks un akmeņu kolekcija. Noskaidrosiet, kas ir drumlins, morēna, iepazīsiet dažādus purvu tipus, savdabīgos Pugu akmeņu krāvumus un Kraujiņu akmeni. Nepieciešami ūdensnecaurlaidīgi apavi!
|
||
Bikovas (Gaigalavas) Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu
baznīca. Dievnams ceļotāju iepriecina ar savu balto stāvu, gotiskajām
formām un arhitektonisko veidolu. Baznīcas iekšpusi un lielo altāri
grezno abu Zebedeja dēlu un citu svēto tēli.
|
||
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
|
||
"Pie Jāņa" ir viena no senākajām kafejnīcām ceļā no Rīgas uz Ventspili, tā atrodas Pūrē, A10 šosejas malā. Šeit pasniedz uz vietas pēc pasūtījuma gatavotus ēdienus. Vasarās iespējams baudīt ēdienus uz āra terases. |
||
Krustkalnu dabas rezervāta (dibināts 1977. g.) teritorijas augu sugu daudzveidību nosaka gan reljefa īpatnības – Madonas trepes valnis, pauguri, to nogāzes, starppauguru ieplakas ar purviem un ezeriņiem, gan arī šejienes biotopi – dabiskas pļavas, mežu lauces, avoksnāji un plašais mežu masīvs ar vecām koku audzēm. Rezervāta teritorijā konstatētas > 800 augu sugu. Rezervāta apmeklējums (Krāku avoti, Svētes – Dreimaņu ezers, jaunais apmeklētāju centrs "Dreimaņos" u.c.) iespējams tikai un vienīgi Teiču dabas rezervāta administrācijas gidu/reindžeru pavadībā, savlaicīgi piesakoties un noteiktos laikos! |
||
2015. gadā uzceltais skatu tornis atrodas dabas parkā „Daugavas loki”, Daugavas ielejas kreisajā krastā – Daugavpils novada Vescalienas pagastā. No torņa aplūkojama izcilā Daugavas loku ainava. |