Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas Teirumnīku purva vidusdaļā pie tāda paša nosaukuma ezera. Līdz tam nokļūstam pa laipu taku, kas šķērso purvu ( 0,8 km). Lieliska iespēja iepazīt augsto purvu, purva ezeru un apkārtnes dabu.
|
||
1877. gadā, atzīmējot senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, barons Augusts fon Pistolkorss lika parkā uzcelt pieminekli. Pēc Pirmā pasaules kara, 30. gadu sākumā, piemineklis nejauši tiek atrasts, tīrot Ķīšupes gultni. Neibādes palīdzības un labierīcības biedrība pieminekli atjauno un 1933. gadā no jauna atklāj. Piemineklis cieš arī pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd piemineklis ir atjaunots un atrodas estrādes parkā. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
Restorāns atrodas Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā, pilnībā atjaunotajā 19. gs. Vecgulbenes muižas kompleksā, zirgu manēžas ēkā. Šeit atrodas arī bārs, kurā laipni gaidīts ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis. Piedāvājumā ir plaša sezonālā ēdienkarte un biznesa pusdienas. Restorāna telpās un āra terasē (vasarā) ir iespējams izvietot līdz 60 viesiem. |
||
Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
Viens no skaistākajiem Ventas upes ielejas un tās pietekas – Šķērveļa posmiem ar izteiktu dziļu upju ieleju un tās sānu gravu sistēmu, kurā dažviet redzami dolomīta un smilšakmens atsegumi un strauji upju posmi (straujteces). Ventas krastos atsedzas arī izmēros lielākie Kurzemes pamatiežu atsegumi – Ātraiskalns un Gobdziņu klintis. Netālu no lieguma atrodas Lēnu katoļu baznīca. Šobrīd lieguma teritorijā nav nekādu labiekārtotu tūrisma elementu – taku, atpūtas vietu u.c. Venta posms no Nīgrandes līdz Kuldīgai ir populārs ūdenstūrisma galamērķis. |
||
Atrodas Valmieras Drāmas teātra ēkas rietumu spārnā. Piedāvā latviešu un pasaules virtuvi, svētdienās - brančus. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām. |
||
Restorāns "Plaza" atrodas viesnīcā „Park Hotel Latgola” ar plašu skatu uz pilsētu no 10. stāva. Piedāvā gan pasaules, gan latgaliešu virtuvi. Latviešu virtuve: Baltijas siļķes salāti, ķimeņu siera salāti, latgaliešu uzkodas ar speķi, kartupeli, sieru un marinētiem gurķiem, cūkgaļas ribiņas ar skābētiem kāpostiem, kartupeļu pankūkas un klimpas, pupiņas podiņā, kupāti, biezpiena plācenīši. Īpašais ēdiens: kāpostu zupa ar baravikām. |
||
Uzņēmumam ir vairāk kā 40 gadus ilga darbības vēsture. Mūsdienas tas kļuvis par Baltijas mēroga konkurētspējīgu piena pārstrādes uzņēmumu, kur ražo pienu, kefīru, biezpienu, jogurtu, sviestu, sierus u.c. piena pārstrādes produktus. Produkciju var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. |
||
Darbnīcā tiek izgatavoti personalizēti pulksteņi un dažādi dizaina priekšmeti no koka, kā arī piedāvātas kokapstrādes meistarklases vai klātbūšana dažādos materiāla pirmsapstrādes vai finiša apstrādes procesos. Tāpat iespējama ekskursija pa darbnīcu un koku sugu atpazīšanas viktorīna. |
||
Z/s Kotiņi pamatnodarbošanās ir graudkopība ar specializāciju sēklkopībā. Vieni no lielākajiem sēklas ražotājiem valstī. Apsaimniekojamās zemes platība ir 4500 ha, no kuriem 3500 ha ir augstu kategoriju sertificētas sēklas lauki. Audzē kviešus, miežus, rapsi, pupas, zirņus, auzas, rudzus, eļļas rutkus, sinepes, griķus, āboliņu, sarkano auzeni, timotiņu, Speltas kviešus. Saimniecība piedāvā produktus ar pievienoto vērtību:
Daļa no Kotiņu produktiem ir atzīti ar zaļās karotītes kvalitātes zīmi! Kotiņi ir saimniecība, kur lieto Latvijā ražotu 100% zaļu enerģiju. |
||
Latvijas jaunākais nacionālais parks (2007. g.) atrodas „Zilajā ezeru zemē” – Latgales novadā. Parka viens no izveides mērķiem ir Latvijas ūdeņiem bagātākā – Rāznas ezera, salām bagātākā – Ežezera un citu ūdeņu, Latgales augstienei raksturīgās pauguraiņu ainavas un kultūrvides saglabāšana. Šobrīd viens no populārākajiem nacionālā parka objektiem ir Mākoņkalns ar skaisto skatu uz Rāznas ezeru. Jaunizveidotajā parkā šobrīd tikai tiek plānota un veidota ar tūrismu saistīto labiekārtojumu – taku, maršrutu u.c. izveide, tādēļ būtu vēlams apmeklēt g.k. šobrīd jau labiekārtotos objektus.
|
||
Pilsētas aizsargdambi upes labajā krastā (1830. - 1841., autors kara inženieris P. Meļņikovs) cēla ar mērķi aizsargāt pilsētu no applūšanas. Dambis stiepjas 5,6 km garumā. Pēc 1922. g. postošajiem plūdiem uzsākta aizsargdambja celtniecību arī Daugavas pretējā - kreisajā krastā. |
||
Atrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
|
||
Neapšaubāmi, Palmses muiža ir viens no skaistākajiem un greznākajiem Igaunijas muižu kompleksiem. Muiža rakstiskajos avotos ir pieminēta jau 1510. g. kā Tallinas cisterciešu sieviešu klostera īpašums. Vēlākajos gadsimtos tā ilgstoši piederēja grāfu Pālenu dzimtai. Muižas pili uzcēla 1697. g., taču tagadējo izskatu tā ieguva 18. gs. pēc rekonstrukcijas. Muižas ēkas vēlreizēju atjaunošanu piedzīvoja pagājušā gadsimta 70. – 80. gados. Palmses muižu ieskauj liels un ainavisks parks ar dīķiem un paviljoniem, kā arī daudzas saimniecības ēkas, kas mūsdienās tiek izmantotas. Muižas pilī var iepazīt greznos interjerus, paviesoties tās pagrabos un iegādāties Igaunijā ražotu vīnu. Muižas stallī – ratnīcā atrodas Lahemā nacionālā parka apmeklētāju centrs, kur apskatāma parkam veltīta ekspozīcija. |
||
Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam, atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi. |
||
Kafejnīca atrodas Jēkabpils – Rēzeknes autoceļa (A 12) malā, ainaviskā vietā pie dīķa, kurā var makšķerēt asarus, līdakas, līņus un karpas. Piedāvā austrumu virtuvi un zivju ēdienus. |
||
No Kokneses muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies pārvaldnieka ēka, kurā laikā no 1885. - 1887. g. dzīvojis latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (1863. – 1908., uzstādīta piemiņas plāksne) un mūra stallis, kas celts no laukakmeņiem. Tajā atrodas a/s „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežniecība. Kokneses vidusskolas akmens vārti ir bijušās muižas vārti. Muižas ēkas apskatāmas g.k. no ārpuses. |
||
Dabiskā zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gs. beigās slejās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. Tā bija iespaidīga trīsstāvu celtne kvadrāta formā ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Pēc krievu iebrukuma Latgalē 1481. g., Ludzas pili atjaunoja 1525. g. 1654. g. to atkal izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Jau 18. gs. no pils bija palikušas tikai drupas, kas arī mūsdienās ir ļoti iespaidīgas un ainaviskas (ar skatu uz Lielo Ludzas ezeru un baznīcu torņiem). |
||
Atrodas Lubāna rietumu krastā pie ezera ieskaujošā dambja un Zvidzes kanāla, no kura redzama aizaugusī ezera ziemeļrietumu daļa, Akmeņsala un milzīgais ezera ūdens klajs; trešais – Lubāna dienvidu krastā pie dambja un Īdeņas kanāla, no kura var aplūkot „tipiskas” mitrāju ainavas – niedrājus, aplūstošus krūmājus, mitras pļavas, aizaugušo ezeru. |
||
Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: agrā pavasarī – izbraucieni ar plostiem, vasarā – laivošana ar smailēm (kopā ar bebru dzīves vērošanu), visu gadu – pārgājieni ar sniega kurpēm pa Igaunijas augstajiem un zemajiem purviem, ziemā – izbraucieni ar stumjamām ragaviņām. Pieredzējuši pārgājienu vadītāji pastāstīs interesantus notikumus un faktus par Igaunijas dabu un kultūru. |