Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
200 m attālumā no Gulbenes – Madonas ceļa mežainā nogāzē iegūlis 2,4 m augstais akmens. Tā lēzenajā virsmā iekalta ap metru gara, 0,3 m plata un ap 4 cm dziļa iedobe, bet akmens šķautnē - pakāpieni. Uzskata, ka šis ir sens kultakmens, pie kura ziedots. Lai nokļūtu līdz akmenim, vasaras otrajā pusē var nākties brist pa garu zāli. |
||
Piemineklis Ķemeru kūrorta
dibinātājiem un direktoriem (1861. g.)
Vēršupītes krastā.
|
||
Auto stāvlaukumā pie Kolkas raga priežu takas sākuma
acīgāks vērotājs pamanīs mūsdienās aizaugošu plašu stigu, kuras viens
gals beidzas jūras krastā, otrs – pie Kolkas – Ventspils ceļa. Šī vieta
padomju laikā tika izmantota militāriem mērķiem – šaušanas
apmācībām.
|
||
Neparastas formas priede, kuru pēc nostāstiem stādījis zviedru karalis Ziemeļu kara laikā.
|
||
Amata ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tādēļ pavasaros šeit pulcējas ūdenstūristi – sportisku aktivitāšu un asu izjūtu cienītāji! Lejpus Rīgas-Veclaicenes autoceļa Amata ieplūst dziļā ielejā, kur upes vidējais kritums pārsniedz 3 m/km, lejtecē sasniedzot pat 8 - 10 m/km. Ūdenstūristi parasti izmanto upes posmu no Melturiem līdz Zvārtes iezim vai Līgatnes–Kārļu ceļa tiltam (Veclauču tilts). Taču jāatceras, ka Amata nav domāta iesācējiem! Pēc ilgstošām lietavām upe var būt braucama arī citos gadalaikos. Amatas ieleja ir pievilcīga ar saviem iespaidīgajiem smilšakmens un dolomīta atsegumiem, sauktiem par iežiem, no kuriem zināmākie ir Vizuļu iezis (te var veidoties skaists leduskritums), Ainavu krauja, Ķaubju iezis, Dzilnas iezis, Zvārtes iezis un Lustūzis. No Melturiem līdz Veclaužu tiltam gar upes labo krastu ir nomarķēta (oranži punkti uz koku stumbriem) t.s. Amatas ģeoloģiskā taka. Takai ir trīs posmi: Melturi – Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis (abi posmi var būt ekstrēmi!) un Zvārtes iezis – Veclauču tilts. Pārgājienu var veikt jebkurā laikā, izņemot dziļā sniegā. Iespaidīgākie skati būs vērojami bezlapu laikā. Tiesa, braucot ar laivu, atsegumu vērošanai un fotografēšanai nesanāks laiks, jo būs jākoncentrējas uz šķēršļiem upē. |
||
Ēdnīca "Sipres" atrodas uz Līvānu galvenās ielas. Piedāvā mājas virtuvi un latviskus ēdienus. Latviešu virtuve: kartupeļu pankūkas, aukstā zupa, grūbu un miežu biezputras, cūkas ribiņas ar skābiem kāpostiem, maizes zupa. Īpašais ēdiens: „Dubnas un Daugavas akmeņi” – kartupeļu klimpas ar biezpiena pildījumu krējuma mērcē. |
||
Marķēto kājāmgājēju maršrutu (nepieciešams ceļvedis vai gids) sākums meklējams pie 1878. g. celtajām Jēču dzirnavām, pie kurām izveidots dendroloģisks parks un akmeņu kolekcija. Noskaidrosiet, kas ir drumlins, morēna, iepazīsiet dažādus purvu tipus, savdabīgos Pugu akmeņu krāvumus un Kraujiņu akmeni. Nepieciešami ūdensnecaurlaidīgi apavi!
|
||
Ziemeļu forti, kas atrodas pašā Baltijas jūras krastā (daļēji noskaloti) ir tikai neliela, bet ļoti iespaidīga daļa no unikālās Liepājas fortifikācijas sistēmas, kas pilsētu apjož visā perimetrā. Fortu pazemes bunkuri veidoti divos stāvus un tos vērts izstaigāt zinošā Karostas gida pavadībā (organizētas ekskursijas no Karostas cietuma). Blakus fortiem atrodas auto stāvlaukums. Esot Ziemeļu fortos, vērts nostaigāt ap 4 km garo jūras krasta posmu līdz Liepājas Ziemeļu molam, kur jūras krastā un jūrā ir redzamas divas krasta aizsardzības baterejas ar ļoti iespaidīgiem skatiem.
|
||
Vieta, kas īpaša ar savu Vidzemes lauku sētas burvību, un apmeklētājiem piedāvā ne tikai apskatīt mūsu senču senos darba rīkus, bet arī pamēģināt pašiem tos darbībā. Ekspozīcijā ir vairāk nekā 4000 priekšmetu, kas izvietoti senajā latviešu zemnieka sētā ar 11 dažādām ēkām. Tradicionāli, ik gadu otrajā septembra sestdienā muzejā notiek gada lielākais pasākums – Pļaujas svētki, kas pulcē seno darbu prasmju demonstrētājus, amatniekus un mājražotājus. |
||
Kafejnīca "Serpentīns" atrodas Rīgas – Ventspils autoceļa (A10) malā pie Strazdes luterāņu baznīcas – skaistā ēkā ar plašiem logiem. Sadarbojas ar zemniekiem. Organizē mūzikas vakarus. Latviešu virtuve: auzu putra, kartupeļu pankūkas, omlete zemnieku gaumē, zemnieku brokastis, cepta menca, sautēts lasis, cepta cūkas kājas šķēle, grilēta cūkgaļa ar rabarberu mērci, karstais rabarberu kraukšķis, Latvijas alus šķirnes. |
||
Restorāns atrodas pašā Liepājas centrā, taču mierīgākā nostūrī. "Pastnieka māja" atrodas 5 min brauciena attālumā no jūras. Piemērota vieta, kur paslēpties no ārpasaules. Restorāns izvietots divos stāvos, kuros organizē banketus, seminārus, darījuma pusdienas, ģimenes svinības. Iespējams rezervēt visu restorānu vai atsevišķas tā daļas. |
||
Apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskursija ar stāstiem par Limbažiem, kas kādā veidā saistīti ar sudrabu. Ekskursijas laikā iespējams apskatīt paraugdemonstrējumus lodēšanā. Sadarbībā ar juvelieriem, darbnīcā būs iespējas apgūt prasmes darbam ar misiņu un sudrabu, tiks piedāvātas arī meistarklases. Pēc iepriekšējas pieteikšanās grupām būs pieejamas arī O.Auzera lekcijas par sudraba ietekmi uz veselību. Ekspozīcija atvērta apmeklētājiem no trešdienas līdz svētdienai no pl.10:00-17:00, citā laikā grupām- pēc iepriekšēja pieteikuma. Ieejas maksa: |
||
Atrodas t.s. Baznīcu kalnā – 18. novembra ielā 66. Apjoma ziņā – lielākais Daugavpils luterāņu dievnams, kuru cēla laikā no 1891. - 1893. g. neogotiskā stilā no sarkanajiem ķieģeļiem (arhitekts Vilhelms Neimanis). 1941. g. baznīcā izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā lielākā daļa no tās sākotnējās iekārtas. Turpmāko divu gadu laikā baznīcu daļēji atjaunoja, taču vēlāk tajā izveidoja noliktavu u.c. baznīcai „nepiederīgas” iestādes. 1985. g. ēka vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzsāka baznīcas atjaunošanas darbus, uzstādīja solus un altāri, kas ir Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņu darinājums. |
||
Lai mazinātu upes grīvas aizsērēšanu un regulētu tecējumu, 19. gs. vidū tika uzcelts Austrumu mols – 980 m garumā. Tā pamatu veido koka pāļu konstrukcija, kas nosegta ar akmeņiem. 2,2 km garais mols mūsdienās ir atjaunots un kalpo kā iecienīta pastaigu, atpūtas un makšķerēšanas vieta visos gadalaikos. No mola var vērot putnus, paretam var laimēties redzēt arī kādu roni. Mola sākumā apskatāmi 2 laukakmeņi, kuros iekaltais teksts vēstī, ka šo būvi apmeklējuši Krievijas imperators Aleksandrs II (1856. g.) un troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs (1860. g.). Šis fakts izceļ Rīgas ostas nozīmīgumu tā laika Baltijas jūras tirdzniecības ceļu kontekstā. |
||
Saimnieces radošums izpaužas dažādu lauku labumu gatavošanas jomā – sieru siešanā, siera standziņu cepšanā u.c. Bioloģiski sertificēta saimniecība, kurā izmanto pašu ražotos produktus. Piedāvā degustācijas un produkcijas iegādi, kā arī ekskursijas grupām no 10 cilvēkiem. |
||
Atrodas dienvidos no Vienības nama. Skvērs veidots 19. gs. otrajā pusē. Tajā atrodas vairāki ievērības cienīgi objekti: strūklaka (20. gs. 20. gadi), latviešu tautas dzejnieka Andreja Pumpura krūšu tēls, piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem un Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela. Vienības ielas otrā pusē paceļas iespaidīgā Daugavpils universitātes ēka ar Raiņa pieminekli un saules pulksteni priekšplānā. |
||
Vasaras sezonā tiek piedāvāti braucieni ar plostu un laivām, nometnes bērniem, teritorija pasākumu organizēšanai, kempings nakšņošanai. Ziemas sezonā "Baiļos" atrodas slēpošanas centrs - kalnu slēpošanas trases, slēpošanas un snovborda inventāra noma, instruktoru pakalpojumi. Ēdināšanas piedāvājums kafejnīcā vai “Jurtā”. |
||
Piemineklis „Krusta nesējs” celts sakarā ar baznīcas Jubilejas gadu, kas 1825. gadā tika izsludināts Romā un gadu vēlāk visā pasaulē – Svētais Gads. Uz augsta, piramīdai līdzīga, postamenta novietots Kristus tēls, kas nes krustu. Postamentu 1828. gadā uzcēla Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo. 1918. gadā piemineklis atjaunots un uzstādīta statuja ar krustu. Vēlreiz atjaunots 1990. gadā. |
||
Zemnieku saimniecība „Kaigari” atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā. Tās specializācija ir graudaugu sēklaudzēšana. Saimniecībā aktīvi izmanto ES projektu sniegtās atbalsta iespējas, par kuriem iegādāta moderna lauksaimnieciskās ražošanas tehnika. Kopumā tiek apsaimniekoti ap 400 ha. No saimniecības ābeļdārza paveras izcili skaista ainava uz Lielupes ieleju. |
||
Nomaļa vieta pašā Latvijas – Lietuvas pierobežā – 5 km dienvidrietumos no Neretas, kur vēstures mīļiem noteikti ir vērts aizdoties. Kādēļ? Viens no iemesliem ir fakts, ka muižas graudu kalte (pamazām tiek atjaunota) un graudu žāvēšanas krāsns (daļa no vecajām koka daļām vēl ir saglabājusies) ir vienīgā tāda Latvijā. No muižas kompleksa palicis ir arī stallis un kalpu māja, kas tagad tiek apdzīvota. Ēkas celtas 18. gs. Saimnieks zina stāstīt interesantus atgadījumus, kas saistīti ar šīs vietas vēsturi. |