Природные объекты в Эстонии

Meklējams Matsalu līča dienvidu krastā pie Kēmu ostas (Keemu sadam). Blakus sešus metrus augstajam metāla – koka tornim uzcelts neliels apmeklētāju centrs. Tāpat kā no Haeskas torņa, arī no šī paveras viena no izcilākajām Matsalu līča un tā piekrastes ainavām. Laba putnu vērošanas vieta migrāciju laikā.

Туристический конный хутор Тихусе предлагает размещение и конные прогулки(от езды на коляске до конных прогулок). У хутора начинается учебная тропа древней культуры, которая уводит нас в те времена, когда человек связывал себя с силами природы, где можно познакомиться с обычаями и традициями прежних времен. Стены хуторского чайного дома украшают фотографии различных мест Мухумаа, связанных с древней культурой.

Die mächtigste Steilküste im Baltikum (bis zu 24 m hoch). In den kalten Winter werden hier phantastische Gletscherstürze entstanden. Pakri Leuchtturm.

Vom 19. Jh. ist der Domberg ein offentlicher Park mit Pfaden, Gehwegen, Brücken (Engelsbrücke, Teufelsbrücke) und den Denkmälern für die Wissenschaftler der Tartu Universität. Hier befinden sich die Domkirche, das Anatomicum, das Observatorium u.a. interessante Objekte.

Bijušā piecstāvīgā metāla skatu torņa apkaimē plešas Lemmjegi upes palieņu pļavas. Netālu atrodas kādreizējā Oksas kroga (Oksa kõrts) vieta, kur saglabājies iespaidīgs manteļskurstenis. Apkaimes apskatei izveidota 0,8 km gara koka laipu taka.

Lai nokļūtu līdz šim tornim, ir jāveic apmēram 20 – 30 min ilgs pārgājiens pa dabas taku no Penijē muižas gar Penijegi (Penijõgi) kreiso krastu. Te redzami bebru darbi un to celtās zaru mājas. No torņa paveras skats uz Kazari deltu, kas dabā izpaužas kā monolīts un nepārskatāms niedrājs. To vairākās daļās sadala Kazari un mazāka izmēra upītes. Katrai deltas daļai ir savs vēsturiskais nosaukums: no torņa pa kreisi no Penijegi redzama Lihula meri (Lihulas „jūra”), bet tās labajā pusē - Kloostri meri (Klostri „jūra”). Putnu vērotāji var iziet garāku (7 km) dabas takas loku, kas ved pa palieņu pļavām. Jārēķinās, ka pavasaros būs nepieciešami piemēroti apavi! Pļavas ierobežotās platībās apsaimnieko mājdzīvnieki, tādēļ neaizmirstiet aizvērt vārtiņus aiz sevis un netraucējiet to ikdienas gaitas! No maršruta nav atļauts novirzīties, lai netraucētu putnus.

Naissāre ir viena no Igaunijas mazajām salām, kas periodā no II Pasaules kara beigām līdz 1993. gadam atradās Padomju armijas pārziņā. Savulaik - slepens padomju militārais objekts.

Interešu objekti uz salas ir pastaigu takas, sugām bagātā daba, šaursliežu dzelzceļš, cara laika lielgabalu baterijas un jau minētās armijas jūras mīnu rūpnīca.

No Tallinas uz Naissāri kursē kuģītis “Monica”.

Divstāvīgs skatu tornis pie Laikjula (Laiküla) – Hāpsalu ceļa, no kuras paveras plaša ainava uz Matsalu līcī ietekošo upīšu palieņu pļavām. Te var vērot migrējošās dzērves un zosis, bet pavasaros varbūt laimēsies redzēt vai dzirdēt ķikutu Gallinago media. Viens no retajiem torņiem, kas ir pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Metāla tornis Kazari upes kreisajā krastā, ~ 5 km attālumā no Matsalu līča. No torņa redzamās Kazari deltas palieņu pļavas atrodas tikai 0,3 – 1 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ pavasara palos un stipru vētru (īpaši rietumvēju) laikā ūdens appludina milzīgu teritoriju. Uzskata, ka platības ziņā šīs ir vienas no lielākajām Eiropas palieņu pļavām, kas ir nozīmīga dažādu tārtiņveidīgo putnu sugu ligzdošanas, dzērvju un zosveidīgo putnu atpūtas un barošanās vieta. Ir pagājis laiks, kad zemnieki Matsalu pļavās ganīja govis un pļāva sienu, tādēļ šobrīd pļavu apsaimniekošanu veic nacionālā parka administrācija.

Tikpat iespaidīgs, taču ne tik populārs tūrisma objekts kā netālu esošais Jāņa – Toma akmens. Tammispeas akmens iegūlis mežā, tāda paša nosaukuma nelielā ciemā, kas atrodas Eru līča (Eru laht) dienvidu krastā. Tilpuma ziņā (262 m3) – 16. lielākais Igaunijas dižakmens. Tā garums ir 10,7 m, platums – 6,5 m, augstums – 7,5 m, bet apkārtmērs – 27,8 m. Iespaidīgas ir arī šī akmens atlūzas. Ar šī akmens attēlu noteikti ir jāpapildina sava lielāko Baltijas dižakmeņu fotokolekcija.

Vilsandi nacionālā parka „sirds” un divpadsmitā lielākā Igaunijas sala (garums - 6 km, platums – 2 km). Tā ir ļoti „jauna” sala, kas sākusi veidoties pirms ~ 2000 gadiem zemes garozas celšanās rezultātā, savienojoties divām salām, kas noticis pirms ~ 350 gadiem. Cilvēki salu sāka apdzīvot 18. gs. un to galvenā nodarbe bija zvejniecība, kuģu būve, nelielā apjomā – lauksaimniecība. Līdz 2. pasaules karam te bija ap 200 iedzīvotāju, kuri vēlāk salu bija spiesti pamest PRSR pierobežas režīma zonas dēļ. Nozīmīgu Vilsandi daļu aizņem mežs un kadiķu lauki. To visā garumā šķērso grantēts - zemes ceļš ar atzariem uz jūras krastu. Salu ar kājām var izstaigāt vairāku stundu laikā, iepazīstot vietējo apbūvi (daļa arī mūsdienās celtas ēkas) un Tolli sētu, kur pēc nostāstiem dzīvojis nīderlandiešu jūras braucējs Johans Dolls, kā arī vējdzirnavas. Noteikti ir jāaiziet līdz salas rietumu krastam, kur atrodas Vilsandi bāka un bākas uzrauga saimniecības ēkas. No šejienes ir labi redzamas Vaikas salas. Šodien uz salas pastāvīgi (visa gada garumā) dzīvo tikai trīs cilvēki.

Galējais Saaremaa salas dienvidu punkts – oļaina strēle, kas iestiepjas Irbes šaurumā. Militārie nocietinājumi, bāka (1960. g.), putnu vērošanas vieta.