| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
This trail's purpose lies on the fact that herbal therapy is the oldest known system of medicine. Being outside, in fresh air, in nature affects our health positively. While hiking with a phytotherapist you will get to know more about the nature's wild herbs that can help our livelihood and also do some light exercises. If you want, you not can only walk the trail but also relax in a sauna or/and visit a workshop. |
||
|
Alūksnes novada saimniecībā "Pauguri" kokamatnieks Jānis Vīksne izgatavo koka virpojumus - cibiņas, pulksteņus, pildspalvas, spēles, šūpoles un citas saimniecībā noderīgas lietas. Iespējams iegādāties kokamatniecības suvenīrus - dekoratīvus un praktiskus virpojumus no koka. Senlietu muzeja apskate - seni galdniecības darba galdi, ēveles, āmuri, sirpji, grābekļi, sējmašīna, pulksteņi, trauki u.c. Saimniecībā ir izveidota skatu platforma, no kuras paveras skats uz Hānjas augstienes ainavām Igaunijā, kā arī atpūtas vieta vasaras piknikam ar galdu, uguskura vietu un skulptūrām. |
||
|
SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas jau 1957. gadā sāka iecienīto piena konfekšu "Gotiņa" ražošanu. Kombinātā iespējams iegādāties gardās konfektes un doties ekskursijā. Pats uzņēmuma saimnieks ir arī galvenais konfekšmeistars, kas labprāt pastāsta par "Gotiņu" tapšanu. |
||
|
Iespaidīgs pilskalns ar izveidotu apskates taku. Blakus ūdenstūristu apmetne „Kvēpene”.
|
||
|
Kafejnīca "Pavards" atrodas Tukuma vēsturiskajā centrā pie Brīvības laukuma. Latviešu virtuve: Bukstiņputra. |
||
|
No arhitektoniskā viedokļa Zosnas muiža ir ļoti interesants objekts, jo tās kungu māja ir celta pildrežģa tehnikā, kas ir Latgalē reti sastopams gadījums. Muižas pašreizējā apbūve veidojusies 19. gs. beigās un muižas kungu māja celta 1870. g. historisma stilā pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma. Ēkā ir daļēji saglabājies interjers - durvis, griestu rozetes un gaiteņu flīžu segums. 1820. g. celtā kučiera māja ir vecākā muižas kompleksa ēka. Vēl nesen šeit atradās Lūznavas pagasta bibliotēka, bet šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses. Zosnas muižu ieskauj neliels parks, kas stiepjas līdz pat Rāznas ezera krastam, līdz kuram varam nokļūt pa senām akmens kāpnēm un turpināt nelielu pastaigu pa kokiem ieskautu taku. |
||
|
Līdz 17. gs. astoņdesmitajiem gadiem tagadējā Vecdaugavas mikrorajona Skanstnieku vietā pastāvēja Daugavgrīvas pils, ko, sakarā ar Daugavas gultnes dabiskajām izmaiņām (kādreiz Daugava tecēja pa tagadējo Vecdaugavu) nojauca un „pārcēla” uz Daugavas kreiso krastu. No pašas pils nekas vairs nav saglabājies, toties vēl šodien ir redzami veco vaļņu un aizsarggrāvju paliekas, kuras zviedru armijas karavīri izmantoja kā apmetnes vietu Ziemeļu kara sākumā. Katrā ziņā, šī vieta ir interesants Rīgas vēstures un militārā mantojuma objekts, ko vērts apskatīt, esot pilsētas ziemeļdaļā.
|
||
|
No Alūksnes augstienes augstākā punkta paveras Latvijai neparasti skaists skats uz plašā apkārtnē esošajiem mežainajiem pauguriem un nelieliem pļavu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju pleķīšiem. Dēliņkalna virsotnē 2018.gadā uzcelts 27 m augsts skatu tornis un ierīkotas divas atpūtas vietas. |
||
|
SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” atrodas Limbažos. Uzņēmums dibināts 1991. gadā. Maiznīca piedāvā dažāda veida rudzu maizes, kviešu maizes un konditorejas izstrādājumus. Maiznīcas “Lielezers“ lepnums ir īsta rudzu maize un sadskābmaize, kas ceptas pēc ilgas un darbietilpīgas tehnoloģijas. Pašu dzirnavās tiek malti Latvijā audzēti rudzu un kviešu milti, bet plaucējumi tiek diennakti nogatavināti pašu darinātajos apses koka kubuliņos un raudzēti ar ieraugu. Klaipus dala un veido tikai ar rokām. Maizes ražošanu vada pieredzes bagāti maiznieka amata meistari ar palīgiem - maiznieka amata zeļļiem. Tiek piedāvāts ražotnes apmeklējums un tikko ceptas maizes degustācija. |
||
|
Viena no retajām vietām Baltijā, kur Peipusa ezera (Peipsi järv) krastā pie Kallastes ir izveidojusies 2 – 4 (maksimāli - 9) m augsta un aptuveni 1 km gara Devona perioda smilšakmens atsegumu virkne ar abrāzijas alām, arkām u.c. formām.
|
||
|
Salaca no ūdenstūrisma viedokļa ir interesanta upe, kurā pat mazūdens periodā priecēs krastā esošās ainavas un apskates objekti, kā arī pašas upes daudzveidība. Laivošanai pievilcīgākā ir Mazsalacas apkaime un Mērnieku – Vecsalacas posms, kur kartē redzami vietvārdi, kas saistīti ar tačiem. Tači – bijušās nēģu ķeršanas vietas ir tā unikalitāte, kas raksturīga tikai Salacai upes posmā lejpus Iģes ietekas. Mūsdienās par taču kādreizējo esamību liecina vietvārdi – Ģedertu tacis, Žvīguļu tacis u.c. Nēģu tačus būvēja vietās, kur upe ir seklāka, šaurāka, ar salām un straujtecēm bagātāka, tādēļ vietvārds „tacis” nozīmē arī interesantākus laivošanas apstākļus. Paši tači ir saglabājušies tikai upes lejtecē pie Salacgrīvas. Nakšņošana g.k. ūdenstūristu apmetnēs (teltīs). Maršruts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Kafejnīca "Galdiņ, Klājies!" atrodas Laucienē, 12 km no Talsiem. Ģimenes restorāns, kur iespējams nobaudīt tradicionālu Latvijas virtuvi. |
||
|
Lai nokļūtu līdz šim tornim, ir jāveic apmēram 20 – 30 min ilgs pārgājiens pa dabas taku no Penijē muižas gar Penijegi (Penijõgi) kreiso krastu. Te redzami bebru darbi un to celtās zaru mājas. No torņa paveras skats uz Kazari deltu, kas dabā izpaužas kā monolīts un nepārskatāms niedrājs. To vairākās daļās sadala Kazari un mazāka izmēra upītes. Katrai deltas daļai ir savs vēsturiskais nosaukums: no torņa pa kreisi no Penijegi redzama Lihula meri (Lihulas „jūra”), bet tās labajā pusē - Kloostri meri (Klostri „jūra”). Putnu vērotāji var iziet garāku (7 km) dabas takas loku, kas ved pa palieņu pļavām. Jārēķinās, ka pavasaros būs nepieciešami piemēroti apavi! Pļavas ierobežotās platībās apsaimnieko mājdzīvnieki, tādēļ neaizmirstiet aizvērt vārtiņus aiz sevis un netraucējiet to ikdienas gaitas! No maršruta nav atļauts novirzīties, lai netraucētu putnus. |
||
|
Ganāmpulkā ap 200 kaziņas. Saimnieks ar vieglu humora pieskaņu pastāsta par dzīvi ar kazām Latvijā un Eiropā, kazu siera pagatavošanas un garšas noslēpumiem, uzaicina uz sieru degustāciju, kuru ir iespējams pēc tam iegādāties. „Lielgrodēs” gatavotais kazu siers ir ne vien veselīgs, bet arī ļoti gards. |
||
|
Amatnieks strādā svēpētās (melnās) keramikas tehnikā. Aicina apmeklētājus uz cepļa atvēršanu, radošajām darbnīcām, piedāvā keramikas izstrādājumu pasūtīšanu un iegādi. |
||
|
Kājāmgājēju un velosipēdistu tiltiņš pār Ķikanupi (Slīteres nacionālā parka robežu) ciemu joslā starp Sīkragu un Jaunciemu. |
||
|
Dikļu pils restorāns atrodas Dikļu centrā. 1896. g. būvētā pils 2003. g. renovēta un tajā izveidota četrzvaigžņu viesnīca ar 19./20. gs. mijā darinātām mēbelēm, kamīniem u.c. interjera priekšmetiem. Dikļu pilī apskatāma antīko mēbeļu, kamīnu un krāšņu, kā arī Latvijas mākslinieku gleznu izstāde. Divos restorānos (vasaras, ziemas) piedāvā izsmalcinātu ēdienkarti un individualizētu pieeju. Sadarbojas ar zemnieku saimniecībām. Ieteicams galdiņu rezervēt iepriekš. |
||
|
„Akmensrags” ir putniem nozīmīga vieta to migrācijas, ziemošanas, kā arī vasarā – spalvu maiņas laikā. Biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – mazais ķīris, brūnkakla un melnkakla gārgale. Teritorija atrodas iepretim Pāvilostas novadam, tās platība ir 25 878 ha. Akmensrags ir kuģotājiem bīstama vieta. Akmensraga bāka (augstums 37,5 m) uzbūvēta 1921. g. Apskatāma no iekšpuses. |
||
|
Pirts rituāli, kuru laikā pirtnieks ar dažādu augu pirtsslotiņām un tējām palīdz uzlabot veselību, atbrīvoties no noguruma un stresa, uzlādēt organismu ar jaunu enerģiju. Ķermenis tiek atsvaidzināts un norūdīts. Piedāvāti dažādu masāžu veidi, attīrošie pīlingi un maskas. Piedāvājumā: Baltā un Melnā pirts, apsildāms kubls, kalēja darbnīca, kur var izmēģināt savas amata prasmes. |
||
|
Viesiem ir iespēja pastaigāties un nofotografēties lavandu laukā, atpūsties mājīgajā un smaržīgajā Provansas stila apkārtnē. |
||