Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Alus darbnīca un tirgotava "Pumpurs" Lielvārdē izveidota 2017. gadā, pirms tam labu laiku attīstot zināšanas un prasmes un savas receptes brūvējot citās alus darītavās. Katru gadu tiek brūvētas līdz 10 dažādas alus stilu garšas, kuras iespējams iegādāties gan uz vietas tirgotavā, gan dažādās tirdzniecības vietās tuvākajā apkārtnē un Rīgā. Rīko ekskursijas un degustācijas, lai izzinātu vairāk par alus brūvēšanas procesu un alus stiliem, to garšu īpatnībām. Iespējams iegādāties arī dažādus citus Latvijā ražotus gardumus.

N/A

Atrodas Vaiņodes, Aizputes, Uzvaras un Zviedru vārtu ielu krustojumā. Zviedru vārti ir Priekules simbols, kas attēlots pilsētas ģerbonī. Vārti (1688. g., restaurēti 1954. g.) kalpojuši kā Priekules muižas caurbraucams vārtu sardzes tornis, kur notika to tirgotāju kontrole (muita), kas devās uz vai no Lietuvas. Ar šeit iegūtajām nodevām tika papildināta barona Korfa kase. Interesants ir 18. gs. no Gotlandes smilšakmens tapinātais baronu Korfu dzimtas ģerbonis ar sudraba lodi virs tā un maskaronu vārtu centrālajā fasādes daļā. Teikas vēsta, ka vārtos iemūrēti dārgumi un sākas pazemes eja. Baronu laikos vārtu abu pušu nišās stāvēja draudīga izskata divmetrīgi no akmens darināt sargi – zaldāti. Līdz pat 2. Pasaules karam pastāvēja ticējums, - ja zaldātiem nobučo nabu, bučotājs piedzīvos laimīgu dzīvi. Tagad pie vārtiem stāv no koka darināti sargkareivji. No Zviedru vārtiem redzama Priekules pils un skatu tornis.

N/A

"Cēsu maize" atrodas pašā Cēsu sirdī, Rīgas ielā 18. Gatavo maizi no Latvijā bioloģiski audzētiem graudiem un ar dabīgo ieraugu. Piedāvājumā ir tādi produkti kā: Plēkšņu kviešu (spelta) pilngraudu maize, Kviešu pilngraudu maize ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, Kailgraudu miežu "IRBE" rupjo miltu maize un Plēkšņu kviešu (spelta) saldā maize.

Apmeklētājiem ir iespēja piedalīties maizes degustācijā, iegūt vērtīgu informāciju par tās cepšanu, graudaugiem, vēsturi, ieraugu, u.c.

N/A

Latgales novada rehabilitācijas centrs „Rāzna”. Nelielā uzkalniņā Zosnas ezera krastā, ieslēpusies gleznaina parka koku zaru vainagos, lepni slejas sanatorijas „Rāzna” ēka, kura pirmsākumos celta kā vasaras atpūtas nams māksliniekiem. Tā saista ar sakoptu parku un apkārtni. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēku komplekss pilda ārstniecības iestādes funkcijas, piedāvājot plašu fizioprocedūru klāstu. Tūristiem ir pieejama naktsmītne.

N/A

Vairākas ēkas, kurās var iepazīt Vidzemes lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu, izbaudot novadam kādreiz raksturīgos ēdienus un dzērienus – bukstiņbiezputru un škaļiku, kas ir pēc senām receptēm darināts stiprs alkoholisks dzēriens. Tūristu grupas īstā lauku krāsnī var izcept rupjmaizi, bet audēju namiņā – vērot audēju darbošanos un iegādāties no dabīgiem materiāliem (t.sk. meldriem) darinātas praktiskas lietas un suvenīrus.

Latviešu virtuve: Putraimu putra ar gruzdumiem (sacepti gaļas kriksīši ar sīpoliem) un dzērveņu - brūkleņu zapti vai mērci, zāļu tēja ar dzērveņu sīrupu, škaļiks - alkoholisks dzēriens.

N/A

Mājas restorāns Kihnu salā, kura saimnieki gatavo bagātīgas maltītes, izmantojot salas vietējās izejvielas, galvenokārt zivis.

N/A
Lieguma lielāko daļu aizņem sekla un aizaugusi ūdenskrātuve, kurā ligzdo daudzas, t.sk. retas un aizsargājamas putnu sugas. Novērtēts, ka lieguma regulāri ligzdo 150 – 450 lielo ķīru pāri.
N/A
Ezernieku apkārtnē novērojamas karsta parādības un to raksturīgākās izpausmes - sausas vai ar ūdeni pildītas dažādu formu un lieluma kritenes, to grupas, ūdensrijēji u.c. Visneparastākās kritenes ir Vecezers un Linezers. Linezera ūdens pēdējo pārdesmit gadu laikā ir vairākkārt aizplūdis pazemē, atklājot līdz 9 m dziļu ezerdobi. Tā ir neregulāra un līdz šim pilnībā neizskaidrota dabas parādība. Apkārt Linezeram izveidota apskates taka.
N/A

Pazemes muzejs ir Kohtlas raktuvju–muzeja apmeklējuma saistošākā daļa. Pa pazemes koridoriem nokļūsiet dažādās degakmens (saukts par Igaunijas „brūno zeltu”) kalnraču pazemes darba un atpūtas vietās, spridzekļu noliktavā, pavizināsieties īstās kalnraču vagonetēs. Te parādīs un pastāstīs par degakmens ieguves darbos izmantoto tehniku un pielietotajām tehnoloģijām. Ciemiņi var pasūtīt garšīgas pusdienas, kas tiks pasniegtas turpat apakšzemes kalnraču ēdnīcā.

N/A

"Lāči" ir maizes ceptuve ar senu vēsturi. Tajā maize tiek cepta ar malku kurināmās krāsnīs, izmantojot tikai kvalitatīvas izejvielas, dabīgu ieraugu un plaucējumu. Mīkla tiek raudzēta īstās koka abrās un mīcīta ar rokām. Ceptuvē tiek gatavota rudzu, kviešu un jauktā kviešu - rudzu un rudzu - kviešu maize. Rudzu maize tiek cepta no rupjiem un skrotētiem rudzu miltiem.

Ceptuvē iespējams doties ekskursijā, veidot un cept maizi. Tāpat var ieturēt maltīti krodziņā, kur ēdiena gatavošanā izmanto „Lāču” produkciju, kombinējot ar sezonāliem un vietējo zemnieku produktiem. Iespējams arī iegādāties šeit saražoto produkciju.

N/A

Pirmo reizi vēstures avotos 1253. g. šī vieta ir minēta kā kuršu apdzīvota apmetne. Laikā no 1637. – 1639. g. te uzcēla pirmās 19 kapelas – t.s. „Krusta ceļa stacijas", kas atgādināja Jeruzalemes Krusta ceļu. Kopš tā laika Žemaišu Kalvarija ir pazīstama kā nozīmīgs svētceļnieku galamērķis. Dažas no Krusta ceļa kapelām ir veidotas 17. – 18 gs., bet citas – 19. gs. Jāatceras, ka vēl pavisam nesen – Padomju laikos svētceļniekus nežēlīgi vajāja un represēja. Mūsdienās pilsētā ir izveidots 21 svētceļnieku „pieturas punkts". Te ik gadu (parasti no 2. – 12. jūlijam) notiek Žemaišu Kalvarijas katoļu draudzes svētki, kas pulcina daudz ļaužu no dažādām Eiropas valstīm. Iespaidīgā katoļu bazilika ir slavena ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Katoļu Ģimeņu Karalienes gleznu, kas 17. gs. atvesta no Romas. Tai piedēvē brīnumdarītājas spējas. Interesants ir pilsētas ielu tīklojums, kas atgādina 9. – 13. gs. apdzīvotas vietas ielu plānojumu. Noteikti apskatāms iespaidīgais Žemaišu Kalvarijas pilskalns, kas slejas mazās Varduvas (Varduva) upītes krastā.

N/A

Valmieras pils celtniecību uzsāka 1283. gadā. Ziemeļu kara laikā (1702. g.) pili nodedzināja, bet 17. gs. beigās nojauca pilsētas ārējos mūrus. Saglabājušās pils drupas un citas viduslaiku nocietinājumu paliekas.

N/A

Dzelzceļa vagons uzstādīts un veltīts uz Sibīrijas plašumiem deportētajiem 2916 nevainīgajiem Skrundas un apkaimes iedzīvotājiem, kurus lopu vagonos aizveda austrumu virzienā. Atrodas Stacijas ielā 1 pie Skrundas dzelzceļa stacijas.

N/A

Pēc individuāliem pasūtījumiem taisa elegantus interjera priekšmetus – koka mēbeles (skapji, gultas), trepes u.c. saimniecībā noderīgas lietas. Dalīsies zināšanās un pieredzē. Vairāku koka altāru autors.

N/A

''Miško sodai'' ir ekoloģiska, biodinamiska divu māsu vadīta ārstniecības augu saimniecība, kurā tiek gatavotas zāļu tējas un garšvielas. Izglītojošo nodarbību laikā stāsta par augiem, iepazīstina ar tiem un to ārstnieciskajām īpašībām. Tāpat saimniecībā var iznomāt velosipēdus un braukāt pa Žemaitijas nacionālā parka veloceliņiem.

N/A
3 dienas

Ceļojumā apskatīsiet slaveno Lietuvas Krusta kalnu, Kauņas vecpilsētu, no skatu vietām vai izbraucot ar kuģīti vērosiet krāšņās Nemunas upes lokus. Kūrortpilsētā Druskininkos apmeklēsiet Grūtu parku ar “ļeņinekļiem”, piedzīvojot aizgājušos „Padomju laikus”. Iespēja izvizināties ar velosipēdu pa vienu no visneskartākajām dabas teritorijām Baltijā Dzūkijas nacionālo parku. Vakarā varēsiet baudīt kādu no izvēles SPA procedūrām vai izpriecāties lielajā Druskininku ūdens atrakciju parkā.

N/A

Puises „centrā” uz vienstāvu koka mājiņas jumta izveidota skatu platforma. No tās paveras laba ainava uz ciemu, ostu un piekrastes kadiķu laukiem.

N/A

Atrodas augstākā, ar kokiem apaugušā – Marku upītes krastā aiz Piedrujas robežkontroles posteņa. Līdz baznīcai nonākam pa bruģētu ielu, kuru, domājams, 20. gs. sākumā veidojuši vietējie zemnieki. Nākot uz dievkalpojumu, līdzi bijis jāņem akmens, kas ieguldīts ceļa segumā. Dievnamu, kuru rotā seši kupoli, uzskata par vienu no skaistākajām tagadējā Krāslavas novadā. Ēka celta 1883. - 1885. gadā vecās koka baznīcas (jau 17. gs.) vietā saskaņā ar senkrievu Vladimiras pilsētas un bizantiešu arhitektoniskajām formām. Atrodamas ziņas, ka draudzes lielums iepriekšējos laikos sasniedzis pat tūkstoti draudzes locekļu.

N/A

Laipu taka, kas izved cauri augstā tipa purvam, kura vidū iegūlis Teirumnīku purva ezers. Tā krastā atrodas labiekārtota atpūtas vieta. Izejas punktā var atgriezties pa meža ceļu. Ietilpst Lubāna mitrāja teritorijā.

N/A

Atrodas Rendā, pie tilta pār Abavu. Mazs, jauks krodziņš, kas atrodas vēsturiskā ēkā ar patīkamu interjeru. Piemērota maltītes ieturēšanas vieta ne tikai tiem, kas pārvietojas pa ceļu, bet arī Abavas laivotājiem. Strādā g.k. vasaras sezonā.