Durbes pils saimniecības ēkā var vērot keramiķes darbu, pašiem iemēģināt roku, pasūtīt darbus un iegādāties suvenīrus no māla. Apskatāms Durbes pils komplekss, kurā šobrīd (2013. g.) norit restaurācijas darbi.

Lodes muižas ēkas izvietojušās t.s. Lodes – Taurenes subglaciālās iegultnes (cauri tek Gauja) austrumu nogāzē. Muižas apbūve tapusi 19. gs. pirmajā pusē, bet kungu māju (klasicisma stils) cēla 1815. g. Pēdējie īpašnieki, kas šeit saimniekoja (līdz 1939. g.) – bija Šmidtu dzimta. Mūsdienās muižas pilī vasarās dzīvo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kuriem šeit ir lauku prakšu norises vieta. Kungu māja apskatāma no ārpuses.

Viens no populārākajiem Latgales tūrisma objektiem. No lielpaugura plakanās virsotnes (247 m vjl, ap 60 m virs tuvākā apkārtnes) paveras viena no skaistākajām Latgales ainavām un redzams 2 km attālais Rāznas ezers. Mākoņkalnā atradās 13. gs. celtā un praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils, - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra fragmenti. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā.

“Kundziņsiers” ir jaunas ģimenes izlolots sapnis par savu sierotavu, kas īstenots 2018. gadā Bērzciemā. Piedāvājot sieru apkaimes iedzīvotājiem, radiem un draugiem, pakāpeniski izveidojies pastāvīgs klientu loks. Nosaukums “Kundziņsiers” radies no saimnieku uzvārda Kundziņi.

Sieri

Kūpinātie sieri – ar ķiplokiem, saulē kaltētiem tomātiem, ķimenēm vai bez piedevām.

Svaigie sieri – ar ķiplokiem, saulē kaltētiem tomātiem, ķimenēm, sieramoliņa sēklām, grauzdētām sēkliņām vai bez piedevām.

Kā top siers

Darbs sākas rītausmā – ar svaigu, tikko slauktu pienu, ko piegādā no saimniecības Vandzenē. Sieru gatavo tikai no nepasterizēta govs piena, rūpīgā procesā pievienojot katram sieram raksturīgās piedevas, lai radītu bagātīgu un sabalansētu garšas buķeti. Katrs siera ritulis ir roku darbs.

Apmeklētājiem

• Apmeklējot sierotavu “Kundziņsiers”, iespējams uzzināt vairāk par tās darbību un pirmsākumiem, nobaudīt sierus un iepazīt to gatavošanas procesu.
• Tiek gaidīti gan individuāli apmeklētāji, gan ģimenes un grupas. Piedāvā apmeklējumus arī darba kolektīviem, svinību dalībniekiem un ceļiniekiem, ja ceļš ved cauri Bērzciemam.
• Viesi gaidīti darba dienās, brīvdienās un svētku dienās, iepriekš piesakoties un vienojoties par apmeklējuma laiku.
• Degustācijas laikā iespējams baudīt svaigo, kūpināto un cepto sieru, kā arī dažādas piedevas un uzkodas (vīnogas, sausmaizītes, riekstus, mērcītes). Dzērieni (ūdens, sula) ir iekļauti cenā.
• Iespējama arī dalība atrakcijā “Govs slaukšana” – slaucēju sacensībās.

Kur iegādāties sierus

Vasaras sezonā – saimniecībā uz vietas un Engurē, maizes ceptuvē “Kukul”.
Rudens un ziemas sezonā – saimniecībā uz vietas, iepriekš sazinoties.

Dabas resursu, dabas, ainavas, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu ziņā – viens no bagātākajiem un ainaviski neparastākajiem Latvijas dabas parkiem, kura galvenā „vērtība” ir mazskartā Daugavas vidusteces ieleja ar astoņiem lieliem lokiem (garums 4 – 8 km) un tās pieteku gravām. Izcilas ainavas paveras no Daugavas ielejas stāvajiem krastiem, īpaši Slutišku un Ververu kraujām un Elernes grants kalna, kā arī citām vietām. Ielejas krastos atrodas divi desmiti dažādu arheoloģijas pieminekļu, senie senču pilskalni - Naujenes, Markovas, Vecračinas u.c., neskaitāmi dievnami - Juzefovas, Spruktu, Borovkas, Elernes, Sīķeles, Kaplavas u.c., muižas (Rozališku, Lielbornes u.c.), kā arī unikālā vecticībnieku apdzīvotā Slutišku sādža, kurā apmeklētājiem izveidota muzeja ekspozīcija. Parka teritorijā atrodas arī interesantas dabas takas, velomaršruti, var veikt pārgājienus ar zirgiem. Nesen Krāslavā uzcelts jauns un moderns skatu tornis. Saistošs ir nobrauciens pa Daugavu ar laivām. Dabas parks ietilpst lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.

Pie Gārsenes pils atrodas bijušais muižas parks 4ha platībā un pie tā sākas arī Gārsenes dabas takas. Dabas takas vēsturiski tika veidotas vienlaicīgi ar pils kompleksa būvniecību un ieeja takās atrodama pie mākslīgi veidotā, ar bruģa pamatni izliktā barona peldēšanās dīķa. Takas sākumā saglabājusies ošu aleja, ko savulaik stādījis barona dārznieks, savukārt taku vidusposmā apmeklētājiem ir iespēja pasēdēt uz Barona krēsla - akmens ar cilvēku veidotu sēdvietu tajā. Kopumā Gārsenes mežā vijas dažāda garuma labiekārtotas pastaigu un izziņas takas - Kultūrvēsturiskā taka, Zaļā taka, Baronu pastaigu taka, Staburaga taka,  ar ierīkotām atpūtas un ugunskuru vietām.  Takās apskatāmi vairāk kā 40 unikāli dabas objekti, gan dižakmeņi, gan dižkoki, kā arī un pagasta ievērojamākie arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi. No 2016.gada maija Dabas takās ietilpst arī „Krēslas stundas taka”, kas īpaši patiks zinātkāriem mazajiem ceļotājiem. Taka stāsta par Rūķu dzīvi mežā un tās veidošanas pamatā ir stāsti no „Lielās Rūķu enciklopēdijas”.

Neliela dizaina viesnīca un kafejnīca, kura atrodas Alūksnes vēsturiskajā centrā 10 min gājienā no Livonijas laika pilsdrupām.  No viesnīcas vairākiem numuriņiem paveras brīnišķīgi skati, t.sk. uz Alūksnes ev.luterisko baznīcu, Kultūras centru, mākslas skolu, ezeru. Tuvumā atrodas Alūksnes pilssala jeb Marijas sala; no tās pa gājēju tiltu var nokļūt Tempļakalna parkā. 

Kafejnīcā iespējams baudīt pusdienas un vakariņas, kā arī palasīt vecos (1925.- 1944. gada) laikrakstus “Malienas Ziņas” un iepazīt Alūksnes vēsturi rubrikā “Toreiz un tagad’. Gatavo pašu svaigu (saldētu) ogu saldējumus, kūkas un pasūtījuma ēdienus. Sezonāli piedāvā dažādu šķirņu augļus un ogas: zemenes, ābolus, bumbierus. Augļu dārzs 3 km no pilsētas ar 1000 augļkokiem.

Skaistā, sakoptā un mākslinieciski iekārtotā viensēta atrodas Jaunpiebalgas pagastā. Viensēta iekļaujas apkārtējā ainavā, vecā kūts ir mūsdienīgi atjaunota un tās augšstāvā iekārtota saimnieces, kura ir tekstilmāksliniece, darbnīca un izstāžu zāle. Atjaunota arī veca guļbūve un no jauna uzbūvēta pirtiņa. Sētai cauri tek upīte, un teritorijā atrodas arī Tulejas pilskalns, kas ir valsts mēroga aizsargājamais dabas objekts.