Park
Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli.
Embūtes pauguraine ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur sāka atkāpties ledājs. Līdz kristietības ieviešanai šeit bijusi nozīmīga Kurzemes svētvieta. To sekmēja paugurainais apvidus ar augstāko pauguru Kurzemē- Krīvu kalnu. Tāpat dabas parka teritoriju īpašu padara daudzie avoti un gravas. Embūtes senlejas centrālajā daļā paceļas Kuršu jeb Induļa pilskalns. Domājams, ka tur atradusies kuršu koka pils.
Embūtes dabas parks sākotnēji dibināts 1977. gadā kā Embūtes pauguraines kompleksais dabas liegums 232 ha platībā. Pēdējās teritoriālās izmaiņas dabas parkā veiktas 1999. gadā, kad apsekojot teritorijas apkārtni, tika konstatētas aizsargājamas dabas vērtības un to tiešā saikne starp dabas parkā esošiem biotopiem. Kādreizējais kompleksais dabas liegums “Embūtes pauguraine”, kurš tika izveidots 1977.gadā un kura teritorija bija tikai 232 ha, tika pārveidots par dabas parku ar teritoriju 481 ha platībā.
Dabas parka “Embūte” teritorija atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē. Attālums līdz Liepājai, Kuldīgai un Saldum ir aptuveni 55 km. Līdz novada centram- Vaiņodei, 8 km.
Embūtes dabas parka teritorija veidota izcilu gravu un nogāžu mežu aizsardzībai. Embūtes gravām ir ģeomorfoloģiska nozīme. Tāpat Embūtes dabas parka teritorijā atrodas kultūras mantojumu objektu kopums, kas atspoguļo latviešu un vācu kultūras attīstību un līdzāspastāvēšanu salīdzinoši nelielā apdzīvotā teritorijā ilgstošā vēstures periodā.
2006. gadā ar ES Strukturālo fondu (ERAF) un valsts atbalstu dabas parka teritorijā izveidots Embūtes Ekotūrisma informācijas un izglītošanas centrs. Ar informācijas centra izveidi šajā teritorijā ir papildus nākušas klāt jaunas funkcijas, jauni uzdevumi: apkalpot tūristus un dabai draudzīgus ceļotājus, sniegt visplašāko informāciju par šo vietu un apkārtni, popularizēt atbildīga tūrisma pieeju apmeklējot aizsargājamās dabas teritorijas.
Aizsargājamie kultūras pieminekļi – arheoloģiskas senvietas, kopā ar Embūtes pauguraini veido vienreizēju un neatkārtojamu Kurzemes kultūrvēsturisko ainavu. Arhitektūras mantojuma fragmentāras paliekas dabas parkā - Embūtes viduslaiku pilsdrupas un Embūtes luterāņu baznīcas mūri - ļauj ierindot šo pieminekļu tipoloģisko grupu visvairāk apdraudētā kultūras mantojuma statusā. Savukārt tādas reljefa formas kā Maitu grava, Kazu grava, Vilku grava, Joda dambis, Joda leja, nes sevī vēsturisku nozīmi, kas atspoguļojas ne tikai pašos vietvārdos, bet arī ainaviskajā kontekstā. Induļa pilskalns, vēl joprojām ne līdz galam izpētīts kultūrvēsturisks un leģendām apvīts objekts ir viens no tūrisma galamērķiem šajā dabas parkā. Lai visus minētos objektus varētu vai nu apmeklēt vai vismaz redzēt, ir izveidota ekotūrisma taka ar informatīviem stendiem, skatu vietām.
