Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Uibo saimniecība klientiem piedāvā ēdienus no svaigas cūkgaļas, kuriem pievienots iespējami maz konservantu un piedevu un kas raksturo tradicionālās Igaunijas garšas.

N/A

Pajumäe ir maza, jauka bioloģiskā saimniecība, kas atrodas zaļajā Mulgimaa un ražo dažādus piena produktus. Varēsiet apskatīt visus piena ražošanas posmus – no govīm ganībās līdz pat apstrādei pienotavā.

N/A

Sigita un Kārlis Smiltiņi ir latviešu tradicionālo vērtību sargātāji. 2010. gadā, dzimstot idejai par rudzu maizes cepšanu, abi salabojuši veco laiku maizes krāsni, kuru nu jau izmanto ceturtā paaudze, lai latviešiem tik ļoti svētītais darbs - maizes cepšana neietu zudībā.
Kopš 2013. gada Smiltiņu ģimene sadarbojas ar Ventspils Piejūras muzeju un muzeja rīkotajos pasākumos apmeklētājiem piedāvā nodegustēt dažādus latviešu tradicionālos ēdienus, kas pieskaņojas gadskārtu ritumam. Maizi ģimene cep no septembra līdz aprīlim.

Smiltiņu mājās - Ventspilī, viesiem ir iespēja aplūkot rudzu maizes un auzu karašas cepšanas procesu. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka, vienlaikus saimnieki var uzņemt ne vairāk kā 5 cilvēkus!

N/A

No dabiskām, pašu audzētām, vai no vietējiem zemniekiem pirktām izejvielām pēc senču metodēm gatavo ābolu, rabarberu un upeņu vīnus un upeņu spirtu. Ekskursijas laikā var iepazīt dzērienu tapšanas procesu, degustēt un iegādāties jau gatavus produktus saimniecības veikaliņā.

N/A

Uzņēmums Aizkraukles novadā siera ražošanu sāka 2010. gadā ar joprojām iecienīto “Ievas sieru”. Saimniekošanas pamatnozare ir piena lopkopība.

Sieri

“Ievas siers klasiskais”, “Ievas siers ar siera amoliņa sēklām”, “Ievas siers ar tomātu, baziliku, timiānu”, “Ievas siers ar sīpolu, ingveru, mārrutku”, “Ievas siers ar ķiploku”, “Ievas siers ar ķimenēm”, “Ievas siers ar nātri”, “Ievas siers ar lavandu”, “Ievas siers ar čili”, “Ievas siers ar pesto”, “Ievas siers ar trifelēm”. Pieejams lielais ritulis, mazais ritulis, siera gabaliņš vaskā.

2 gadus nogatavināts siers: “Ievas siers klasiskais”, “Ievas siers ar sīpolu, ingveru, mārrutku”, “Ievas siers ar ķiploku”, “Ievas siers ar čili”. Siers pieejams grieztās šķēlēs un/vai rīvēts, kā arī “sieru MIX” uzkoda gabaliņos.

Nenogatavināts mīkstais siers: “Ievas Brīvdienu siers – klasiskais”, “Ievas Brīvdienu siers ar tomātu, baziliku, timiānu”, “Ievas Brīvdienu siers ar ķimenēm”, “Ievas Brīvdienu siers ar nātri”.

Kā top siers

Siers tiek gatavots no pašu saimniecībā iegūta nepasterizēta rīta slaukuma piena. Saimniecībā ir vairāk nekā 1000 slaucamu piena govju, un katru rītu trīs tonnas piena pārtop sierā. Viss process ir roku darbs.

Kur iegādāties sierus

Tirdzniecības vietās: Liepsalās, blakus “Liepkalnu” veikalam; Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā; pašapkalpošanās ledusskapī Imantas tirgū.
Internetveikalā: www.ievassiers.lv/veikals, kā arī lielākos un mazākos veikalos visā Latvijā.

N/A

Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts.

N/A

"Dobele Agra S.I.A." ir moderns, nākotnes perspektīvā domājošs lauksaimniecības uzņēmums Latvijā. "Dobele Agra S.I.A.", kas atrodas netālu no Dobeles - Krimūnās, kā viens no lielākajiem aramzemes apstrādātājiem Latvijā pašlaik apstrādā apmēram 5 800 ha lauksaimniecības zemes Dobeles un Jelgavas rajonos. Uzņēmums specializējas graudaugu audzēšanā pārdošanai vietējos un starptautiskajos tirgos, tādējādi gadā tiek saražotas apmēram 20 00 - 25 000 tonnas graudaugu, no kuriem lielākā daļa ir kvieši mieži, rapsis un pākšaugi. Pārsvarā tiek audzētas ziemas šķirnes. 

N/A

Bruknas muiža ir negaidīts pārsteigums šajā vietā un laikā. Muižas pils celtniecību uzsāka 18. gs. vidū un vēl pēc gadsimta - pārbūvēja. 20. gs. pirmajā pusē muižas pilī izvietoja pamatskolu, bet Padomju laikā - iekārtoja dzīvokļus. Tagad muižas pils ir atdzimusi jaunā kvalitātē – gan pēc formas, gan satura, - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Te darbojas sabiedriskā organizācija „Kalna Svētību kopiena”, vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes u.c. pasākumi. Ēkas iekšpusē ir saglabājušās vecās vītņu koka kāpnes, logu aiļu slēģi un misiņa durvju viras. Tiek celta baznīca. Iepazīstams ir no kultūraugiem veidotais renesanses stila dārzs. Iepriekš piesakoties, ēkas un arī netālu, pašu iemītnieku rokām uzcelto baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses, vietējo iemītnieku pavadībā, kas izstāsta arī muižas un dārza vēsturi un notikumus. 300 m dienvidrietumos no muižas atrodas Bruknas pilskalns, taču to dabā ir grūti atpazīt un vēl grūtāk sasniegt. 

N/A

Mājas saimniecība „Pie Tēvoča Garika" piedāvā iepazīties ar nelielu dzīvnieku kolekciju. Dažus dzīvniekus var pabarot un paglaudīt. Te iespējams apskatīt gan mājas dzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus. Par katru dzīvnieku sniedzam informāciju.

N/A

Dievnamu (atrodas Skujenes – Vecpiebalgas ceļa malā) 1872. g. cēla pirmais izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834. – 1891.), kas ir vairāku pazīstamu celtņu – J. Vītola Mūzikas akadēmijas, Rīgas cirka, Valsts bankas u.c. ēku projekta autors. Padomju laikā Māļu baznīcā atradās tukšās taras pieņemšanas punkts, bet mūsdienās – saglabājies tikai ēkas ārējais veidols. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses.

N/A

Skaisto celtni (1797. - 1802. g.) uzskata par Latvijas spilgtāko klasicisma stila pieminekli. Šīs, tāpat kā Elejas pils metu veidoja Krievijas galma arhitekts Džakomo Kvarengi, bet projektēja Johans Georgs Ādams Berlics. Bagātīgie pils interjeri izcēlās ar tiem laikiem Kurzemē vēl neredzētu modernismu. Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes pili uzdāvināja Šarlotei fon Līvenai (1742. – 1828.) par viņas nopelniem, kad tā laikā no 1783. g. strādāja par ķeizarienes mazbērnu guvernanti. No 1921. - 1941. g. pilī darbojās lauksaimniecības skola, bet 2. pasaules kara laikā to stipri izpostīja un pēcāk izlaupīja. Pils restaurācijas darbus atsāka vēlāk, kad pilī atradās Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija. Tagad skaisto ēku (iekārtota viesnīca) var aplūkot arī no iekšpuses. Ap pili Lielupes krastos plešas viens no skaistākajiem Latvijas angļu stila parkiem, kas ir laba pastaigu vieta.

N/A

Amatnieks piedāvā stāstījumu par podniecības vēsturi, demonstrē amatu darbībā. Keramikas darbus var pasūtīt un iegādāties. Vienreiz gadā (jūlijā) kurina kambarkrāsni (t.s. naborigama), kas atrodas pie Salacgrīvas Mākslas skolas.

N/A

Viesu nams atrodas netālu no Ventspils, pļavu un mežu ielokā. Viesu namā tiek piedāvāta nakšņošana 7 ērtos un mājīgos numuriņos ar privātām labierīcībām, relaksācija pirtī un atvēsinoša pelde baseinā. Ir arī banketu zāle svinībām līdz 50 personām.

Viesu nama teritorijā atrodas 3 kempinga namiņi, kur var nakšņot vasaras sezonā. Blakus mājiņām ir ērtas, izbūvētas, kopējās tualešu un dušas telpas.

Aktīvākām izklaidēm blakus viesu namam ir ierīkots volejbola laukums, kā arī bērnu rotaļu laukums, ugunskura vietas un lapenes. Viesu namā pieejams bezmaksas wi-fi un autostāvvieta. Blakus viesu namam ir ierīkotas divas peldvietas - dīķis un neliela upīte.

N/A

Atrodas 2,5 km ziemeļos no Krūtes. Neliela izmēra guļkoku ēka ar dēļu apšuvumu, sākotnēji celta 1642. gadā. Tās no ķieģeļiem celtais tornis atjaunots pēc 2. pasaules kara. Baznīcas iekārta – altāris (17. gs. 2. puse), nezināma autora altārglezna „Kristus pie krusta” (17. gs.) un bagātīgi ornamentētā kancele (1642. g.) ir nozīmīgi manierisma laika pieminekļi.

N/A
Rikavas muiža – valsts nozīmes vēstures piemineklis, sākotnēji piederēja muižnieku Janovsku dzimtai. 18. gs. 2. pusē to nopirka poļu muižnieks Mihals Riks. Muižas kungu māja celta no 1870. līdz 1875. gadam neogotikas stilā no sarkaniem ķieģeļiem, kas iegūti Rikavā. Kopš 1926. gada tajā atrodas skola. Iekštelpās saglabājušās greznas koka kāpnes un sākotnējo interjeru apdares fragmenti. Muižas pārvaldnieka mājā iekārtota skolas darbnīca.
N/A

Uzņēmums strādā jau vairāk kā 20 gadus un sadarbojas ar ~ 100 vietējiem piena ražotājiem. Tā galvenais darbības princips ir dabīgu un veselīgu piena produktu – kefīra, biezpiena, krējuma, jogurta un mīksto sieru ražošana. SIA „Elpa” ir vienīgais Dienvidkurzemes piena pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā ekskursijas un produkcijas degustāciju. Produktus var iegādāties arī uz vietas. Ekskursijas laikā var degustēt kefīru, sieru, jogurtu, kā arī ir iespēja pašiem darboties.

N/A

Atrodas Alekšupītes labajā krastā pirms tās ietekas Ventā. Saglabājušās ziņas, ka pirmās dzirnavas šajā vietā tika celtas līdz ar Kuldīgas pils būvniecību 13. gs. Hercoga Jēkaba laikā dzirnavās taisīja šaujamo pulveri. Vēlāk šī bija pirmā vieta Kurzemē, kur ražoja papīru. Tagad redzamo veidolu ēka ieguva 19. gs. Padomju laikā dzirnavās ierīkoja metālapstrādes darbnīcu. Šobrīd vēsturiskā dzirnavu ēka tiek atjaunota. Apskatāma no ārpuses.

N/A

Par ostas izbūvi K. Valdemārs esot sapņojis jau ļoti agrā jaunībā, kā runā, - vēl bērns būdams! Taču tikai 20. gs. sākumā Rojā tika izveidota tā saucamā patversmes osta –uzbūvēts aizsargdambis jūrā 0,5 km attālumā no krasta ~ 213 m garumā. Taču tas pakāpeniski aizgāja bojā un eksistenci beidza 1933. g. 1930. gados tika uzsākti Rojas upes iztaisnošanas darbi, izmantojot Francijā ražotu zemessmēlēju “Rāpulis”, tika uzbērti vaļņi, izbūvēti akmeņu dambji un pāļu moli, kas vēlāk vairākkārtīgi pagarināti. 1932. g. zvejnieki paši saviem spēkiem izbūvēja 107 m garu molu. Ostas molu rekonstrukcija pilnībā tika pabeigta 1972. g. Kādreiz te, apvienojot piekrastes zvejnieku saimniecības, rosīgi darbojās zvejnieku kolhozs “Banga”. (Avots: Rojas TIC)

N/A
3 dienas

Maršruts sākas un beidzas Kauņā, Lietuvas otrā lielākajā pilsētā, kas bija valsts galvaspilsēta no 1920. gada līdz 1939. gadam. Tadas Ivanauskas saimniecība Obelynes parkā jūs varat apskatīt 300 sugu un augu formu kolekciju, ābeļu dārzā aug arī viens no senākajiem kokiem – divdaivu ginks. Kauņā varat redzēt vecāko ābeli - gandrīz 360 gadus vecu, 8 metrus garu, ar 285 cm apkārtmēru 1.3 metru augstumā. Vitauta Dižā Universitātes Kauņas Botāniskais dārzā aug unikāli augi, ierīkota lielākā oranžērija Lietuvā, kā arī atrodas seno puķu dobju augu kolekcijas. Lietuvas Dārzkopības institūts veic gan zinātniskās, gan eksperimentālās / ražošanas aktivitātes, iespējams iegādāties stādus, kā arī sezonas augļus un dārzeņus. Garsi Tyla saimniecībā var iegādāties mājas gatavotus "laimīgos ēdienus", kā arī doties pastaigā to 100 gadu senajā dārzā un apskatīt ārstniecības augu dārzu. Burbišku muižas ainavu un skulptūru parkā notiek ikgadējais tulpju festivāls. Kleboniškių lauku māju muzejā var aplūkot Augštaitijas reģionam raksturīgās mājas. Šauļu Universitātes Botāniskais dārzs demonstrē augu mantojumu, kas sakārtots pēc tradīcijām no pirmskara, starpkaru un pēckara periodiem. Liudvikas un Stanislovas Didžiļu lauku muzeja dārzā ir tradicionālās lietuviešu ābolu šķirnes, ziedi un augi. A. Baranauskas un A. Vienuolis-Žukauskas memoriālais muzejs Anykšči reģionā iepazīstina ar kultūru, literatūru, vēsturi, agrārās kultūras un tehniskas vēsturi. Tradicionālo Lietuvas ziedu dārzu var redzēt arī Bronē Buivydaitē piemiņas muzejā. Anykščiai iespējams iziet taku koku galotnēs un labirinta parku, kā arī doties braucienā pa Aukstaitijas šaursliežu dzelzceļu. Traupis Botāniskajā dārzā jūs atradīsiet sākot no daudzgadīgām ziedu kolekcijām un akmens dārziem, līdz ziedu pulkstenim un dekoratīvam baseinam ar ūdensaugiem. Taujēnu muižas interjers dekorēts ar Radziwiłla ģimenes portretiem, skulptūrām, medību trofejām un antīkiem ieročiem. Ukmerges rajonā apmeklējiet prezidenta Antanas Smetonas Uzugiras muižu, kurā viņam par godu ierīkots piemiņas muzejs. Apmeklējuma beigās apskatiet Lietuvas brīvdabas muzeju, vienu no lielākajiem (194 ha) un bagātīgākajiem (91 420 eksponātiem) brīvdabas etnogrāfijas muzejiem Eiropā.

N/A

Atrodas Feimaņu dienviddaļā. Dievnams celts laikā no 1756. – 1760. gadam. Feimaņi bija muižnieku Korfu dzimtas īpašums. Baznīca mainīja savu konfesiju atbilstoši Korfu ticības maiņai, pārejot no luterāņu uz katoļu konfesiju. Vērts pieminēt, ka Feimaņu katoļu baznīca starp dievnamiem Rēzeknes novadā izceļas ar vislielāko valsts nozīmes mākslas pieminekļu daudzumu. Starp tiem jāmin biktssols, baznīcēnu soli, ērģeļu prospekts, sudraba kausi un piecpadsmit triju altāru kokgriezumi no 18.gs. Pie baznīcas ieejas vārtiem slejas zvanu tornis ar četriem zvaniem. Klusajā nedēļā zvanu vietā baznīcā lieto t.s. „klabatas”, kas ir ap 2 m gari un 1 m augsti priekšmeti, kas atgādina senlaicīgus veļas ruļļus. Feimaņos atrodas viena no Latvijas trim karogu darbnīcām, kurā darbojas Baltijā modernākās iekārtas. Šajā vietā gan idejiski, gan fiziski „dzima” Latgales karogs.