Atpūta laukos
1241-1260 / 4333
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī ierindojas kā lielākais botāniskais dārzs Latvijā un Baltijā ar 136 hektāru lielu teritoriju. Nacionālā botāniskā dārza augu kolekciju veido apmēram 14 tūkstoši dažādu šķirņu. Vairāk nekā 5000 augu atrodami dendrārijā, tāpat te atrodamas dažādas citas ekspozīcijas, piemēram, augļu dārzs, rozārijs, krāšņumaugi.

Botāniskajā dārzā var rast iedvesmu sava dārza sortimenta papildināšanai ar jaunām augu dažādībām, kā arī gūt iespēju botānikas zināšanas apgūt dabā. Iespēja papildināt personīgo fotoarhīvu ar ekskluzīvu fonu fotogrāfijām un tuvplāniem. Botāniskā dārza teritorijā izveidota rotaļu vieta bērniem, ērti celiņi riteņbraucējiem, taciņas nūjotājiem, piknika iespējas.
N/A

Saimniecības darbības veidi: liellopu un jaunlopu, garšaugu, mētru un bērzu stādu audzēšana un realizācija. Tūrisma pakalpojumi - apskatāmas skulptūras no sūnām un citiem materiāliem, saimniecības un dzimtas vēsture, seni darbarīki, ārstniecības augu, garšaugu un dažādu veidu mētru kolekcija, putni un poniji. 
N/A

Suitsu tornis celts 1979. g. kā pirmais Matsalu rezervāta metāla tornis. To atjaunoja 1998. g. Torņa augstums ir 21 m, tādēļ no tā paveras izcila dabas un kultūrainava uz Kazari deltas niedrājiem un blakus esošo Suitsu upi (Suitsu jõgi), kuras krastā ir uzceltas vairākas zvejnieku laivu būdas.
N/A

Latvijai neparastā izskata tornis tika uzcelts līdz ar Ziemeļblāzmas kultūras pils un parka atjaunošanas procesu. No torņa paveras plašs apkārtskats uz jau minēto parku, pili, Daugavu, Pārdaugavu un Daugavas vārtiem (Daugavas ieteka jūrā). Darbojas lifts. Tornis atvērts sezonas laikā.
N/A

Zivju zupas vārīšanas izglītojošās programmas laikā zupa tiek vārīta pēc simts gadus senām Austrumaukštaitijas novada zvejnieku tradīcijām. Viesi tiek iepazīstināti ar senajiem austrumaukstaišu ēšanas paradumiem, viņu dzīves veidu un tradīcijām kopš XIII gs. Viesu namā tāpat var zvejot, sēņot un ogot.
N/A

Atrodas Plateļu centrā. Plateļi ir otra lielākā apdzīvotā vieta nacionālā parka teritorijā. Apmeklētāju centrā var noskaidrot aktuālo informāciju, pieteikties organizētās ekskursijās, iegādāties informatīvus materiālus, kā arī apskatīt nelielu dabas ekspozīciju par nozīmīgākajām parka dabas vērtībām.
N/A

Kafejnīca "Dzirnaviņas" atrodas Rīgas – Liepājas autoceļa (A9) 67. km. Ceļotāju iecienīta pusdienu ieturēšanas vieta.

Latviešu virtuve: skābeņu zupa, marinēta siļķe ar biezpienu, „Lauku azaids” (kartupeļi, ola, kūpināta gaļa, marinēts gurķis), cūkgaļas kotletes, Kurzemes strogonovs, sautēti skābi kāposti ar mednieku desiņām, miežu putraimu biezputra ar gaļu, rupjmaizes krēms, maizes zupa ar putukrējumu.
N/A

Sala Nemunas deltā. Entogrāfiskais muzejs, Uostadvaris bāka, putnu vērošanas tornis.
N/A

Saimniecībā (atrodas Daugavas senlejas krasta augšdaļā), aug vairāk nekā 100 augu sugu un šķirņu – dekoratīvie, garšaugi, ārstniecības augi, kā arī tradicionālie latviešu sētas augi. Te apskatāmi Latvijā lielākie Mandžūrijas aktinīdijas (t.s. Ziemeļu kivi) stādījumi. Ekskursija, augu stādu iegāde, tēju, augļu un ogu degustācijas un konsultācijas.
N/A

Maza saimniecība ar īpašu dzīvesstilu Saaremaa, kas nodarbojas ar ārstniecības un garšaugu audzēšanu, ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. Ciemiņi var pastaigāties dārzā, paši lasīt augus un piedalīties mācību darbnīcās.
N/A

Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam.
N/A

Atpūtas parks "Rāmkalni" atrodas Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā, Gaujas ielejā. Atpūtas parkā ir plašas aktīvās atpūtas iespējas, kā, piemēram, velo, laivošana un rodeļu trase vasarā un slēpošana ziemā.

Restorānā un bistro piedāvā gan latvisko, gan Rietumeiropas virtuvi. Vairums ēdienu gatavoti no vietējām izejvielām, kā arī pašu "Rāmkalnu” ražotajiem produktiem. Rāmkalnos top sukādes, sīrupi, šokolādes gardumi, cepumi, pastilas, pelmeņi, ogu pulveri un arī mājas saldējums.

Jaunums - BIO maiznīca un Picērija Bella Pizza. Maiznīca piedāvā pēc senām receptēm uz vietas ceptu BIO maizi, rupjmaizīti cep īstā malkas krāsnī. Maizes cepšanā izmanto tikai augstākā labuma bioloģiskās izejvielas un produktus. Savukārt “Bella Pizza” jeb “skaistā” pica tiek cepta uguns krāsnī, mīklai izmantojot īstus itāļu picu miltus.

Vēl Rāmkalnos ir atvērts arī Delikatešu veikals, kura plauktos var atrast citviet neierastus gardumus, izmeklētus vīnus un delikateses no dažādām valstīm.
N/A

Višķi kā apdzīvota vieta izveidojās uz Višķu muižas zemes. 19. gs. tie ieguva miestu statusu. 1921. g. Višķos atklāja lauksaimniecības ziemas skolu, bet 1926. - viengadīgo mājturības skolu. Otrā pasaules kara laikā - 1943. g. nodibināja Višķu dārzkopības un biškopības skolu, bet pēc kara - Višķu dārzkopības (vēlāk - lauksaimniecības) tehnikumu. Ar izglītbu saistītās aktivitātes bija arī iemesls, kādēļ Višķu centrs nelīdzinās “tipiskam” lauku ciematam. Šeit plašā teritorijā ir apskatāmi ainaviski kopti stādījumi, dendroloģiskais parks (no 1936. g.), ābeļdārzi, kas tiek kopti joprojām. Iespējams sarunāt vietējo gidu, kas lieliski pārzina parku. Višķus var izstaigāt arī individuāli.
N/A

Eiropā un, domājams, pasaulē unikāls militāro būvju komplekss, kas izvietots starp Baltijas jūru un Liepājas un Tosmares ezeriem. Cietoksnis izmaksāja 45 miljonus zelta rubļus, un to sāka būvēt 19. gs. beigās pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles. Tas sastāvēja no kara pilsētiņas un fortifikācijas būvēm - lielgabalu pozīcijām, bunkuriem, pulvera pagrabiem, kanālu sistēmas, šaursliežu dzelzceļa u.c. 1908. g. saskaņā ar jauno Krievijas aizsardzības koncepciju cietoksnis beidza funkcionēt, jo tā celtniecību atzina par stratēģisku kļūdu. Pazemes būves un pagrabus 1. pasaules kara laikā mēģināja uzspridzināt, taču tas īsti neizdevās. Tā atsevišķiem elementiem bija liela nozīme Latvijas atbrīvošanas cīņās. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas cietokšņa daļas - Ziemeļu forti, Vidusforts, Austrumu forts, Dienvidu forts, krasta aizsardzības baterijas (Nr. 23., 3.), Redāns, Lunete u.c. Lielākā daļa no tiem nav labiekārtoti, tādēļ to atsevišķu daļu apskate var būt bīstama. Bijušā cietokšņa ziemeļdaļa ietver Karostu, kas piedzīvojusi septiņas dažādas armijas un varas. Padomju laikos Karosta bija slēgtā zona un civilpersonām nepieejama. Te atrodas daudzi izcili militārās vēstures pieminekļi un tūristu iecienītais Karostas cietums.
N/A

Amatnieku biedrībā apvienojušies 65 Rūjienas un tās apkārtnes amatnieki. Piedāvā maizes cepšanu, ievārījuma vārīšanu, siera siešanas, rotu taisīšanu, ādas izstrādājumu, tamborēšanas un kulinārijas meistarklases. Piedāvā arī ,,Ražots Rūjienā" degustācijas (maize, kūpinājumi, kulinārijas izstrādājumi, ievārījumi, svaigas sulas, ķirbju produkcija, sezonas ogas un augļi, katrā sezonā citi ēdieni) un iepirkšanos.
N/A
3 dienas

Šajā ceļojumā pieredzēsiet Kurzemes novada lauku saimniecību un to ražojumu daudzveidību. Garšīgi un interesanti!

Braucot no Rīgas, ceļš ved gar Baltijas jūras līci un cauri zvejnieku ciemiem, kur smaržo kūpinātas zivis. Pa ceļam uz Talsiem nonāksiet ābeļdārzā un saimniecībā, kur no Latvijas āboliem ražo čipsus. Talsi ir atpazīstama ne tikai kā pilsēta uz 9 pakalniem, bet arī kā vieta, kur top gardais siers „Talsu ritulis”. Te atrodas Latvijas lauksaimniecības muzejs, kur uzzināms viss par lauku saimniekošanu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Kuldīgas atpazīstamības zīme ir sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu un šarmantā vecpilsēta. Tālāk ceļš ved uz jūras piekrasti, iepazīstot piejūras zvejas, zivju kūpināšanas un maizes cepšanas tradīcijas, apskatot unikālos stāvkrastus Jūrkalnē. Atceļā iegriezīsieties vīna darītavā un apmeklēsiet šitaki sēņu audzēšanas saimniecību. Iepazīsiet piena ceļu no govs līdz gatavai produkcijai, un viesosieties lauku sētā ar dzimtas stāstu, kam sākums baronu un muižu laikos.
N/A
2 dienas

Maršruts piemērots ceļotājiem, kurus uzrunā lielas un biežas reljefa starpības, kā arī tiem, kas alkst redzēt un uz „savas ādas” izbaudīt iespaidīgus dziļās Amatas senlejas krastus, ejot pa mazskartām meža takām. Taka, kas izveidota upes labajā krastā, līkumo pa ielejas apakšējo, gan arī augšējo daļu, tādēļ dažviet ir jāpārvar vairāk nekā 40 m augstuma starpība. Šo var uzskatīt par sava veida ģeotūrisma maršrutu, jo tas iepazīstina ar devona perioda dolomīta un smilšakmens atsegumiem. Maršruts atrodas Gaujas nacionālajā parkā. Nakšņot var teltīs, vai tūristu mītnēs.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​
N/A

Jau minētā izziņas taka (no ziemeļu puses) savieno Ginuču pilskalnu ar Ladakalni. Tas ir pieejams arī no rietumu puses, kur izveidots autostāvlaukums un kāpnes (ir padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). No Ladakalna plakuma paveras (īpaši, pēc pēdējās attīrīšanas) viena no skaistākajām nacionālā parka ainavām uz vairākiem ezeriem un Augštaitijas augstienes pauguraini. Stāsta, ka no Ladakalna var redzēt sešus ezerus? Redzamo ezeru skaits var atšķirties bezlapu un veģetācijas periodā. Paņemiet karti un pārskaitiet! Pastāv uzskats, ka šis ir sens pagānu kulta kalns, kur upurēja dievietei - pasaules radītājai Ladai.
N/A

Bernāti ir Latvijas sauszemes tālākais rietumu punkts. Pie autostāvlaukuma novietots (1998. g.) tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens zīme “Zaļais stars”. Bernātu rags ir pakļauts vēja un viļņu iedarbībai, tādēļ šeit vērojama jūras krasta noskalošanās. Pie ceļa, kas no Bernātu ciema centra ved uz jūru, kāpas galā (ir norāde) novietots piemiņas akmens ar pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. g. teiktiem vārdiem: “Te jābūt kūrortam.”
N/A
1 diena

Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām pa Raganu purvu. Izveidota taka uz sēra dīķiem (koka celiņi 800 m garumā). Ekskursijas laikā Jūs uzzināsiet par augstā tipa purvu un unikālu biotopu – sēra avotu izplūdes vietu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Šeit sastopami savdabīgi purva ezeriņi, piesātināti ar sēra baktēriju radītām nogulsnēm. Ezeriņu krastos sastopami īpašu sugu augi. Sēra dīķu apkaimē var sajust gaisā sērūdeņraža smaržu.