Atpūta laukos
2101-2120 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Daugavas ielejas dabas parks ir vienīgā vieta, kur starp Daugavas HES ūdenskrātuvju kaskādēm vēl salīdzinoši īsā upes posmā saglabājusies Daugavas ieleja un tās sānu pieteku gravas tādas, kādas tās apmēram izskatījās pirms teritorijas appludināšanas. Īpaši skaisti skati paveras no Daugavas labā pamatkrasta nogāzes pie Aizkraukles baznīcas un pilskalna. Nogāžu meži, pļavas, avotu izplūdes vietas un nelielie dolomīta atsegumi ir aizsargājami biotopi. Aizkraukles pilskalnā izveidota atpūtas vieta. Netālu no tā apskatāmas arī Aizkraukles pilsdrupas.
N/A
Ļoļu Velna pēdas akmens atrodas Mākoņkalna pagasta teritorijā. Atrodas nelielā meža pļaviņā, pārdesmit metru no grāvja, kas iezīmē Rēzeknes un Krāslavas novada robežu. Tas ir ap 1,9 m augsts noapaļots konuss ar pamata perimetru 1,8 m. Kādreiz akmenī esot bijis pakava nospiedums, tagad rēgojas nenoteiktas formas izdrupums. Bet lielisku pakava zīmi kāds „mākslinieks” tīšuprāt sabojājis. Pirmo reizi akmens kā ģeoloģisks piemineklis reģistrēts 20. gs. trīsdesmitajos gados. Toreiz citā administratīvā teritorijā – Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
N/A

Atrodas Jaunpiebalgas centrā. Tās celtniecības būvdarbus laikā no 1801. - 1804. g. vadīja Cēsu būvmeistars Fridrihs Veits. Dievnama altāra centrā atrodas glezna “Kristus pie krusta” (19. gs. otrā puse). Zvans liets 1895. g., bet ērģeles tapušas 1914. g. Baznīcas ieejas priekšā paceļas 1930. g. atklātais piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem (tēlnieks K. Zāle, arhitekts A. Birzenieks). Pavisam nesen ir pabeigti baznīcas fasādes restaurācijas darbi, un šobrīd notiek dievnama interjera restaurācija, tādēļ tas apskatāms tikai no ārpuses.
N/A
Resnākā un varenākā Latvijas parastā egle (Picea abies). Neparasts ir tās monolītais un nelieliem dobumiem izrobotais stumbrs. Egle meklējama aizaugušajā Īves muižas parkā, aiz muižas pils drupām.
N/A

2015. gadā uzceltais skatu tornis atrodas dabas parkā „Daugavas loki”, Daugavas ielejas kreisajā krastā – Daugavpils novada Vescalienas pagastā. No torņa aplūkojama izcilā Daugavas loku ainava.
N/A
2 dienas

Maršruts iepazīstina ar Kurzemes mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Tukumā, - vietā, kas pazīstama ar dažādu interesantu ēdienu un dzērienu piedāvājumu. Tālāk tas šķērso Abavas senleju – vienu no skaistākajām Latvijas upju ielejām, ved gar Sabiles Vīna kalnu, līdz atduras Talsos – „Deviņu pakalnu pilsētā”. Tālākā maršruta gaita ved uz Dundagas pusi, kas pazīstama ar teikām apvīto Dundagas pili, pa lieliem un vientuļiem meža masīviem aizlokas līdz Ventspilij un tālāk gar Baltijas jūras piekrasti – līdz Medzei. No Medzes atkal dodamies Kurzemes vidienē, izbraucam cauri Aizputei un Kazdangai, kas ievērojama ar savu pili, apmeklējam pirmo Latvijas šitakē sēņu audzētavu Garīkās, Piena muižu ar Piena muzeju. Tālāk caur Saldu, kas pazīstama ar saviem gardumiem dodamies Džūkstes virzienā, noslēdzot loku starta vietā – Tukumā. 
N/A

Alsungas keramiķu darbnīca atrodas Alsungas muzeja ēkā un darbojas jau no 2009. gada, ierādot, kā top dažādi keramikas darbi no māla. Iespēja gan darboties, gan vērot keramikas darbu tapšanas procesu no veidošanas un virpošanas līdz pat pēdējam posmam – glazēšanai.
N/A

Meklējama starp Pīlādžu ielu un Siliņupes kreiso krastu. III – II g.t. pr. Kr. šeit atradās zvejnieku un mednieku apmetne, kuras vietā uzstādīts informējošs piemiņas akmens (tēln. O. Skarainis). Siliņupes apmetne ir senākā zināmā cilvēka apdzīvotā vieta Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Šeit atrastas daudzas senlietas: māla trauku lauskas, bultu uzgaļi, krama un dzintara gabaliņi u.c. Iespējams, ka blakus esošo privātmāju teritorijā ir atradies apmetnes kapulauks. Neliela daļa no atradumiem apskatāma Lapmežciema muzejā, pārējie atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
N/A

Dobeles vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1254. g. Dobele bija viena no visvairāk nocietinātajām zemgaļu vietām, tādēļ laikā no 1279. - 1289. g. pārdzīvoja sešus vācu krustnešu uzbrukumus. 1289. g. zemgaļi tomēr bija spiesti atkāpties. 1335. g. iekarotāji zemgaļu pils vietā uzsāka jaunas mūra pils celtniecību. Bērzes pretējā kreisajā krastā sāka veidoties tirgotāju un amatnieku miests. Pilsēta ļoti cieta Ziemeļu kara un tam sekojošā mēra laikā. Nozīmīgs notikums pilsētas saimnieciskajā dzīvē bija 1927. g., kad izbūvēja Liepājas-Glūdas dzelzceļa līniju. Pēc 2. pasaules kara Dobelē un tās apkaimē ieradās padomju militāristi, kas izbūvēja vienu no lielākajiem PSRS tanku poligoniem „Dobele-2". Tagad Dobeles apceļotājiem tiek piedāvāts interesants apmeklējamo objektu klāsts.
N/A
Liepājas Karostas kanāls ar tajā izvietoto Padomju armijas jūras kara flotes bāzi un zemūdeņu bāzi veidots pēc Krievijas cara pavēles vēl pirms Pirmā pasaules kara. Bijusī zemūdeņu osta šobrīd ir slēgta teritorija un tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām. Karostas kanāls labi pārskatāms no Pulvera ielas puses un nu jau atjaunotā Kalpaka tilta. Starp citu, kur palika unikālais militārais mantojums - padomju laika zemūdenes? Tas ir atsevišķa stāsta vērts. Lieki piebilst, ka igauņiem - vienīgajiem Baltijas valstīs saglabātā zemūdenē (Lembit) ir izveidots unikāls muzejs...
N/A

Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā.
N/A
Neliela daļa no iespaidīgās Liepājas fortifikācijas sistēmas, kas apjož pilsētas perimetru un tās piekrasti. Atrodas pie stadiona „Olimpija”. Skatīt. arī objektus nr. 30077, 30078, 30079, 30080, 30098.
N/A
368 m garā celtne ir augstākais Eiropas Savienības TV tornis. Tā skatu laukums (97 m) ir augstākais publiski pieejamais skatu punkts Latvijā. No tā paveras fantastiska Rīgas un Vecrīgas ainava līdz pat Pārdaugavai, Rīgas jūras līcim un Siguldai vismaz 50 km rādiusā.
N/A

Viens no populārākajiem Latgales tūrisma objektiem. No lielpaugura plakanās virsotnes (247 m vjl, ap 60 m virs tuvākā apkārtnes) paveras viena no skaistākajām Latgales ainavām un redzams 2 km attālais Rāznas ezers. Mākoņkalnā atradās 13. gs. celtā un praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils, - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra fragmenti. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā.
N/A

Ģimenes restorāns Liepājā, pašā Tirdzniecības kanāla malā. Restorāns atrodas viesnīcas "Libava"  ēkā, ar bagātīgu vēsturi, kuru mēģinām integrēt mūsdienu pakalpojumos. Vēsturiski, šeit bijis zivju tirgus, kas noteikti ir ietekmējis restorāna darbības virzienu - restorānā tiek piedāvāts plašs zivju ēdienu klāsts. Arī interjerā dominē jūras un zivju motīvi. Restorānā tiek piedāvāti ēdieni no Latvijas sezonālajiem produktiem.
N/A

Saimniecībā, kas atrodas Raunas upes krastā, audzē dažādas zivju sugas. Ziemas piedāvājumā ir dažādu lašveidīgo zivju makšķerēšana, bet vasarā var makšķerēt stores, sīgas, tilapijas un foreles. Sillakās var arī iegādāties zivis, bet apmeklētāju grupām sagatavo zivju degustāciju. Sillakas atrodas ~ 3 km no Liepasmuižas.
N/A

Harilaidas galā no jūras ūdens paceļas 26 m augstā Kīpsāres bāka – viena no neparastākajām Igaunijas bākām. Tā celta 1933. g., kad jūra no bākas atradās ~ 100 m attālumā. Krastu noskalošanas rezultātā tā tagad ir viļņu ieskauta.
N/A

Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana.

Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā.
N/A

Atrodas vecā Alūksnes – Apes ceļa malā, netālu no Karvas. Pieminekli atklāja 1937. g. 12. novembrī. Tas veidots pēc arhitekta V. Vitanda meta. Pieminekļa cokolā ir iegravēts teksts: „Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1919. g. kritušie Valmieras pulka karavīri. Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu tēvu zemi”. Pieminekli nopostīja 1975. g., bet atjaunoja 1994. gadā.
N/A

Viesi tiek aicināti apmeklēt viesu nama tradicionālo lietuviešu etnogrāfisko pagrabu. Šeit piedāvā degustēt sālīto speķi ar skābētiem ekoloģiskajiem gurķiem, nogaršot mājas sieru ar dažādiem dabīgajiem ievārījumiem, nogaršot viesu nama saimnieku gatavoto ābolu vai vīnogu vīnu. Tāpat viesi tiek cienāti ar šeit gatavoto irbeņu tēju.