Naturlehrpfad

Nītaures vēstures takā var apskatīt un iepazīt dažādus vēsturiskus objektus no 13.gadsimta līdz mūsdienām - seno pilskalnu, vācu ordeņa pilsdrupas, luterāņu un pareizticīgo baznīcas, soda vietu un muižas seno apbūvi.

Cecīļu dabas taka ir kājāmgājēju tūrisma maršruts, kurā ir iespēja iepazīt Amatas novada dabas objektus gar Kumadas upes, Dančupītes un Amatas upes krastu. Takas sākuma punkts ir Amatas novada Ieriķos, 1 km no kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas, Cecīļu dabas takas apmeklētāju centra, blakus autoservisam. Apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt cilvēka nepārveidotu dabas ainavu – Dančupītes kanjonu, minatūru ūdenskritumu, no Kumadas upes labā krasta aplūkot iespaidīgo Cecīļu iezi un citus objektus. Taka ir marķēta.
Takas garums ir 2 km, bet vasaras sezonā to ir iespēja pagarināt, dodoties uz Dzilnas iezi, sekojot norādēm.  Taku iespējams apmeklēt jebkurā gadalaikā. Sezonas tumšajā periodā Cecīļu iezis un Dančupīte, sestdienās un pēc iepriekšējas  pieteikšanās, ir izgaismota.

Embūtes senlejas ekotūrisma taka iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti velomaršruti. Atrodas Embūtes dabas parkā.

Taka izveidota Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur apskatāmi avoksnāji, dažādu tipu pļavas, kadiķu nora u.c.
Krasta nogāzes visu gadu “apsaimnieko” “savvaļas” govis. Pa aptuveni 200 pakāpieniem var uzkāpt senlejas krastā, kur paveras vienreizējs skats. Taku ieteicams apmeklēt gida pavadībā.

Taka izveidota Limbažu Lielezera ZA galā, tā ir 3.6 km gara vienā virzienā. Ezeru ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis. Izbūvēts bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas, izveidota laivu piestātne. Pāri Donaviņai izveidots gājēju tiltiņš uz pontoniem.

Lokveida taka (garums 1,2 km) iepazīstina ar piekrastes kāpu biotopiem un smiltīs ieputinātām simtgadīgajām priedēm. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā piekrastes meži tika bieži izcirsti un tajos nereti plosījās ugunsgrēki. Tā rezultātā veidojās ceļojošās smiltis, kas apraka palikušos kokus un atsevišķās vietās - arī saimniecības. Šī iemesla dēļ daudzviet piekrastē kāpas apmežoja. Piekrastes priežu meži kalpo kā aizsargbarjera starp jūru un iekšzemi, pasargājot no jūras un vēja darbības. Mūsdienās par smilšu pārvietošanos Kolkas raga apkārtnē liecina vecās, zemās priedes. Pēc vētrām, kad jūra noskalo stāvkrastu un atsedz priežu saknes, var novērot, ka priežu stumbri bijuši vairāk nekā metru dziļi ieputināti smiltīs. Piekrastes kokiem raksturīgi izliekti stumbri un karoga formas vainagi, kas izveidojas pastāvīgā jūras vēja ietekmē. Pašreiz šie meži pieskaitāmi ES nozīmes biotopam Mežainas piejūras kāpas. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā.

Ap 7 km garā apļveida taka sākas pie leģendārajām Mangaļu mājām. Tā iepazīstina ar latviešu strēlnieku kauju vietām, vietām, kur atradušās to fortifikācijas, t.s. „Vācu valni” u.c. liecībām. Mangaļu mājās – Ziemassvētku kaujām veltīts muzejs.

No koka laipām un tiltiņiem veidota taka Ieriķupītes skaistākajā posmā ar vairākiem ūdenskritumiem un kāplēm, vecajām dzirnavām, unikālo dzirnavu taku, kā arī dažādu šķēršļu „joslu” aktīviem cilvēkiem gida pavadībā. Lašveidīgo migrācijas laikā – piemērota to vērošanas vieta. Tumšajā diennakts laikā (nedēļas nogales, ziema) taka ir apgaismota, radot teiksmainu noskaņu.

Dabas takā gar Rojas upi iespējamas 3 dažāda garuma distances, kas lokveidā ved gar upi un tai pieguļošajiem mežiem – 2 km, 7 km un 15 km, kas katra atzīmēta ar savas krāsas norādēm. Dzeltenais aplis 2 km, zilais aplis – 7 km, sarkanais aplis – 15 km. Maršrutus var veikt arī ar velosipēdu, taču braucot ar velo, atsevišķi posmi var būt grūti izbraucami smilšu dēļ.

Pie upes ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie atpūtas vietām Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes. Takas sākumā upes krastā labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots, ko kā ūdensņemšanas vietu iecienījuši vietējie iedzīvotāji.

Izejot lokveida taku, apmeklētāji iepazīs unikālo kangaru (paralēlas vaļņveida kāpas) un vigu (starpkāpu ieplakas ar zāļu purviem) ainavu – iepriekšējo Baltijas jūras ģeoloģisko stadiju lieciniekus, kā arī augstā tipa purvu (Pēterezera purvs) un vecā šaursliežu dzelzceļa paliekas. Purvā un mitrajās vietās izveidotas koka laipas. Taka atrodas Slīteres nacionālā parka teritorijā. Takas garums ir 3,5 km, kas veidojusies pirms ~ 6000 gadiem, jūrai atkāpjoties.

Taka atrodas Riekstusalas pussalā, netālu no putnu vērošanas torņa. Uz peldošiem pontoniem celtā laipa iepazīstina ar Kaņiera ezeru „tuvplānā”. Var iepazīt niedrājus, to putnus, labi redzamo ezera gultni ar zivju mazuļiem un kalcifilām augu sabiedrībām. Laipa aizved līdz salai, uz kuras aug kadiķi.

Maršruts "Murjāņi - Līgatne" ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem. Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis. Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstu alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gauja ir nozīmīga arī kā Latvijas lielākā lašupe. Maršruts ir daļēji marķēts un papildināts ar norādēm un informācijas stendiem.

Pie Lielauces muižas sākas laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Var nomāt laivu un makšķerēt, jo zivju krājumi tiek regulāri atjaunoti. Atrodas Vīķu purva dabas liegumā.

Takas sākums atrodas pie Veclaicenes pagasta pārvaldes (autosvālaukums). Tā izlokas gar Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru dienvidu krastiem un pa ziemeļu krastu nogāzēm atgriežas atpakaļ sākumpunktā. Apļveida takas garums – ap 8 km. Atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, Kornetu – Peļļu subglaciālajā vagā.

Ap 9 km garā taka (vienā virzienā) sākas Skaņākalna dabas parkā (Mazsalacā) un beidzas pie Ramatas. Tā iepazīstina ar Salacas ielejas dabas parka nozīmīgākajām vērtībām – smilšakmens atsegumiem (Skaņaiskalns, Dauģēnu klintis u.c.), alām, nozīmīgu izmēru laukakmeņiem u.c. Taka marķēta. Tajā izvietoti informācijas stendi, norādes. Jāpadomā par loģistiku – kā nokļūt sākuma punktā.

Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta.

Labiekārtota (informācijas stendi, atpūtas vietas) un marķēta taka, kas ved apkārt Kokšu ezeru virknei, kurā ietilpst Zāļu, Dziļais un Dibena ezers. Iepazīstami mežu biotopi, dzīvnieki un to darbības pēdas. Iespējami trīs dažādi takas izziešanas varianti: 7 km, 4,5 km, 2,7 km. Maršrutu var braukt ar divriteni. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Dabas taka atrodas Zaķumuižā un ved cauri vecajam muižas parkam, pa ceļam iespējams aplūkot simtgadīgus kokus, dažādus augus, kā arī dažādus kukaiņus, putnus. Taka ir veidota kā mācību taka un to veidojusi Zaķumuižas pamatskolas skolotāja. Taka ir 1,5 km gara. Tai ir vidējas grūtības pakāpe: takas reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziska sagatavotība pirms takas iziešanas nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem uzcelti divi tiltiņi. 

Atrodas mežā, netālu no Kaltenes. Labiekārtota (laipas, kāpnes, informācijas stendi) taka, kas iepazīstina ar Latvijai samērā neparastu dabas pieminekli (aizsargājams) – Kaltenes kalvām, kas ir lieli, līdztekus Rīgas jūras līča krasta līnijai orientēti laukakmeņu krāvumi. Uzskata, ka tos veidojuši Baltijas ledus ezera ūdeņi un ledi. Garums – ap 1,5 km.

Klinšu smilšakmens ieži veidojušies, ūdens straumēm sanesot smilšainas, mālainas iežu daļiņas. Tās lēnām nogulsnējās un sablīvējās, topot par vareniem dabas veidojumiem! Līgatnes pagrabu alas savām rokām radījuši senie iedzīvotāji. Šī neparastā vieta ļāvusi daudzām paaudzēm izdzīvot, jo alās bija iespēja uzglabāt nepieciešamās pārtikas rezerves. Alām ir nemainīga temperatūra, kas padara tās par drošu pārtikas produktu un dzērienu glabātuvi.

Nepilnus 3 km garā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Viens no takas iespaidīgākajiem objektiem ir Buses jeb Matkules pilskalns. Apskatāmi citi objekti – Baznīckalns, Bedrīšakmens, Ķauķa kalns ar avotiņu. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”.

Takas sākums atrodas Vidagā, vietā, kur uz Vizlas celts vēsturiskais akmens arkas tilts. 1,2 km garā taka bez marķējuma ved gar pašu upes krastu līdz pat ietekai Gaujā. Redzami skaisti dolomīta atsegumi, nelieli krāčveidīgi ūdenskritumi un iespaidīgais Žākļu dižakmens.

1,2 km garā taka atrodas netālu no vietas, kur Gauju šķērso Vidzemes šoseja (A 2). Izejot taku, var iepazīt vienu no Latvijas augstākajiem dolomītiežu atsegumiem – Randātu klintis, kas paceļas 25 m virs Gaujas. Taka ir apļaveida un tās apskatei nepieciešamas ~ 45 minūtes.

This trail offers education about the forest for children of all ages, families with children, and friends of the environment.  The trail is located in the Īle Parish of the Auce Administrative District, 2 km from the Pokaiņu forest.

10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu.

Pie Gārsenes pils atrodas bijušais muižas parks 4ha platībā un pie tā sākas arī Gārsenes dabas takas. Dabas takas vēsturiski tika veidotas vienlaicīgi ar pils kompleksa būvniecību un ieeja takās atrodama pie mākslīgi veidotā, ar bruģa pamatni izliktā barona peldēšanās dīķa. Takas sākumā saglabājusies ošu aleja, ko savulaik stādījis barona dārznieks, savukārt taku vidusposmā apmeklētājiem ir iespēja pasēdēt uz Barona krēsla - akmens ar cilvēku veidotu sēdvietu tajā. Kopumā Gārsenes mežā vijas dažāda garuma labiekārtotas pastaigu un izziņas takas - Kultūrvēsturiskā taka, Zaļā taka, Baronu pastaigu taka, Staburaga taka,  ar ierīkotām atpūtas un ugunskuru vietām.  Takās apskatāmi vairāk kā 40 unikāli dabas objekti, gan dižakmeņi, gan dižkoki, kā arī un pagasta ievērojamākie arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi. No 2016.gada maija Dabas takās ietilpst arī „Krēslas stundas taka”, kas īpaši patiks zinātkāriem mazajiem ceļotājiem. Taka stāsta par Rūķu dzīvi mežā un tās veidošanas pamatā ir stāsti no „Lielās Rūķu enciklopēdijas”.

Vikmesti dēvē arī par Foreļstrautu, jo tā ir nozīmīga foreļu un taimiņu nārsta vieta. Gaujas labā krasta pieteka ir izveidojusi dziļu gravu ar stāvām nogāzēm, kuras lejtecē izveidojušies nelieli – ap 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Gravas labajā (rietumu pusē) paceļas ar mežu apaugušais Vikmestes pilskalns. Gar Vikmestes upi izveidota taka, kuras sākumdaļa atrodas pie Siguldas – Turaidas ceļa, bet beigu daļa – pie Raganas – Turaidas ceļa (ap 3 km).

Aptuveni 2km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļveidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties atpazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu (6.5 m). Upes labajā krastā, pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie Meža muzeja, atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi.

Taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Takā apskatāma Nāzara priede –priede, pie kuras 1905. gadā nošauts dumpinieks, pati priede – ekoloģiskais koks ar dzilnu kaltiem dobumiem, nokaltusi. Melnalkšņu dumbrājs - slīkšņa ar cūkaušiem un puplakšiem. Oleru purvs no skatu torņa – pārejas un sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Papildus objekti blakus takai, pieejami pa ceļu – Oleru muižas komplekss, Krustakmens, Oleru muižas kapi.

Kopējais takas garums: 1,1 km.