Ar ko ievērojama daba Igaunijā?
Iespaidīgākā Baltijas klinšu siena – t.s. Ziemeļigaunijas glints, „Līču zeme” – Lahemā ar nacionālo parku, „Salu zeme” – Sāremā sala un Monzunda salu arhipelāgs, Matsalu līcis kā viena no nozīmīgākajām masveida putnu atpūtas vietām migrāciju laikā, viens no izcilākajiem Eiropas meteorīta krāteriem, izcilākie Baltijas dižakmeņi un ūdenskritumi, Munameģis – Baltijas augstākā virsotne, Peipuss – piektais lielākais Eiropas ezers – ar senām zivju ieguves tradīcijām un ārkārtīgi lielā dabas daudzveidība, kas ir acīmredzami mainīga gan austrumu – rietumu, gan ziemeļu – dienvidu virzienā, ir tikai dažas no Igaunijas valsts dabas pievilcībām.
Lai uzzinātu vairāk par apmeklējamām teritorijām aicinām izmantot vides vai vietējo gidu pakalpojumus. Esiet saudzīgi pret dabu ceļojuma laikā - ievērojiet Zaļos padomus!
| Pārskats | Detaļas |
|---|---|
|
Igaunija
Rīsas purva taka (Riisa rabarada)Izcila lokveida taka (4,5 km), kuras lielākā daļa (koka laipas) ved pa Rīsas purvu (Riisa raba). No takas un divstāvīgā koka skatu torņa ir vērojami purva ezeriņi, lāmas, un purvaini meži. Ja nacionālā parka apskati sāk no ziemeļu puses, tad šī taka ir labs ceļojuma iesākums! |
|
|
Igaunija
Soomā nacionālais parks1993. gadā dibinātais Soomā nacionālais parks aizsargā lielo purvu masīvus, palienes pļavas un mežus. Parka apmeklētāju centrā ir pieejama informācija par pārgājienu takām un vietējiem pakalpojumiem. Pieejamas vairāk kā 10 dabas takas un skatu torņi. Šeit varat iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju un doties tematiskā mācību pārgājienā par bebru dzīvi. Soomā ir plaši pazīstams vērienīgo plūdu (martā un aprīlī) dēļ, ko sauc par piekto gadalaiku. Plūdu laikā pa Soomā mežiem, pļavām un upēm tiek organizēti pārgājieni ar kanoe laivām un vienkocēm (www.soomaa.com). Te var apgūt vienkoču grebšanas prasmi un piedalīties nometnēs. |
|
|
Igaunija
Kūranīdu mācību taka (Kuuraniidu õpperada)1,7 km gara lokveida taka, kas iepazīstina ar dažādiem meža biotopiem, to iemītniekiem un meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Apmeklētāju ērtības nolūkā ir izveidotas koka laipas un neliels skatu tornis. |
|
|
Igaunija
Ilumetsas meteorīta krāteriTrīs krāteri, no kuriem lielākā – Elles kapa (Põrguhaud) diametrs ir ~ 80 m, dziļums līdz 12 m. To ietver vairākus metrus augsti vaļņi. Pārējie krāteri ir dabā grūti atrodami un atpazīstami. Krāteru vecums ir ~ 6000 gadi. Līdz šim gan nav atrastas meteorīta atliekas, kas apstiprinātu to izcelsmi.
|
|
|
Igaunija
Kostiveres karsta lauksIgaunijas vizuāli izteiksmīgākais karsta lauks 125 ha platībā ar dažādām karsta procesu izpausmēm – pazemes strautiem, Jēlehtmes (Jõelähtme) upes sausgultni, karsta avotiem, piltuvēm, gravām, alām, pamatiežu atsegumiem, savdabīgu akmens „sēni” u.c. Pavasaros tas applūst, bet mazūdens periodā labi apskatāmas minētās karsta formas.
|
|
|
Igaunija
Mejekoses pārgājienu taka (Meiekose matkarada)~ 3 – 5 km gara taka, kas ved pa veco ceļu gar Tēramā upes (Tõramaa jõgi) kreiso krastu. Takas malās izvietoti interaktīvi elementi bērniem, kas palīdz labāk uztvert dabā notiekošo. Taku ieskauj mitrie meži un palieņu pļavas, kas palu laikā atrodas zem ūdens. Tēramā (Tõramaa) ciemā apkārtnē atrastas cilvēka darbības pēdas jau no akmens laikmeta. |
|
|
Igaunija
Lahemā tūrisma centrsLahemā tūrisma centrs ir izveidots ar nolūku mudināt piekopt dabai draudzīgu dzīves stilu un uzturēšanos dabā – te tiek stādīti koki, būvēti un uzstādīti putnu būri. Interesentiem piedāvājam laivošanu ar kanoe laivām Lahemā nacionālajā parkā, pārgājienus pa purvu, piedzīvojumus loka un arbaleta šaušanas trasē. Kamīna zālē un pirtī ar kublu var mājīgi pavadīt brīvo laiku. |
|
|
Igaunija
Kūsnemmes pussala (Kuusnõmme poolsaar)Ap 6 km garā pussala ir vieta, kur jānokļūst tiem, kas grasās doties vienā no neparastākajiem pārgājieniem pāri jūras šaurumam. Cauri Kūsnemmes pussalai līdz tās ziemeļu daļai iet šaurs un ļoti līkumains grants ceļš (ar garāku tūristu autobusu jābrauc lēni un uzmanīgi), kura galā izveidots autostāvlaukums, neliels namiņš, kur patverties lietus un vēja laikā, kā arī informācijas stends. Turpat redzamas divas Padomju armijas „KRAZ” tipa automašīnas. Lai sasniegtu robežkontroles posteni, Padomju robežsargi brauca pa jūru un mazajām saliņām, kas kā pērļu virtene savieno Kūsnemmes pussalas galu ar Vilsandi salas dienviddaļu. Turpat divas desmitgades pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas „KRAZ” automašīnu kravas kastēs vasaras laikā uz Vilsandi vizināja tūristus, taču spēkrati savu mūžu ir nokalpojuši un unikālais piedāvājums vairs nav spēkā! Ko darīt? Pa mazajām saliņām uz Vilsandi var doties ar kājām. To var īstenot tikai siltā laikā, kad nav gaidāms stiprs vējš un ir zināma laika prognoze vismaz divām tuvākajām dienām. Kā sava veida orientieris var kalpot augstsprieguma elektrolīnija. Kopumā ir jārēķinās arī ar 1 h 40 – 2 h ilgu un ~ 4 km garu gājienu. Dziļākā vieta (ja ietur pareizo „kursu”) atrodas pārgājiena sākumdaļā, kur starp saliņām izveidots laivu ceļš - ~ 1 m dziļa vieta atkarībā no vēja virziena un ūdens līmeņa. Zināmu priekšstatu par maršrutu sniegs redzamā ainava, kas paveras no skatu torņa. Kaut arī šis maršruts tiek reklamēts dažādos informatīvajos materiālos, atbildību par tā veikšanu uzņemas katrs pats! |
|
|
Igaunija
Torņa kalns (Tornimägi)Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums. |
|
|
Igaunija
Tuhalas karsta lauks, Raganu akaViens no lielākajiem Igaunijas karsta laukiem. Tā interesantākais dabas veidojums ir unikālā Raganu aka, pa kuru pavasara palos (ne katru gadu un salīdzinoši īsu laika brīdi!) izplūst pazemes upes ūdeņi, veidojot neparasti spēcīgu karsta avotu, kura izvirstais ūdens daudzums var sasniegt 100 l/s.
|
|
|
Igaunija
Aegnas salaViscaur mežiem klāta sala Somu līcī ~ 14 km Z no Tallinas. Salu caurauž nelielu ceļu un taku tīkls. Ieteicams pārgājiens apkārt mainīgajai (kāpas, smilšaini, akmeņaini un ar niedrēm apauguši krasta posmi) salas piekrastei (~ 9 km). Kuģītis atiet no Piritas ostas.
|
|
|
Igaunija
Majakivi akmens (Majakivi)Izmēru ziņā (584 m3, ~7 m augsts, apkārtmērs pie zemes – 32 m) Majakivi ir trešais lielākais Baltijas dižakmens. Tā tulkojums no igauņu valodas - „Mājas akmens” uzskatāmi pamato akmens izmērus. Majakivi ir iegūlis pārpurvotā mežā, kur to slēpj biezā koku lapotne. Akmens apskati ir jāapvieno ar pārgājienu pa Pikanõmme – Majakivi taku (4,5 km gara). Tās sākums ir meklējams Āblas purva (Aabla raba) rietumu malā, kur augstas ar priežu mežu apaugušas kāpas galā ir uzcelts skatu tornis ar lielisku sūnu purva ainavu. Pāri purvam un mitrākās vietās ir izveidotas laipas. Takas otrs „gals” meklējams pie Lēsi – Virves (Leesi – Virve) ceļa malas. |
|
|
Igaunija
Letipeas Ehalkivi akmensLielākais Baltijas (pēc dažiem avotiem – arī Ziemeļeiropas daļas, ko skāris pēdējais apledojums) dižakmens. Tā tilpums ir 930 m3! Akmens augstums ir 7,5 m, garums – 16,5 m, platums – 14 m, bet apkārtmērs – 48,5 m. Ehalkivi, kas iztālēm atgādina milzu oli, „stāv” uz smilšaini - akmeņaina sēkļa, kas atkarībā no laika apstākļiem vai gadalaika var atrasties ūdenī. Ledājs to „atnesis” no Somijas D piekrastes. Pēc sastāva - pegmatīts.
|
|
|
Igaunija
Tartu – PīrisāreNo Tartu pa Emajegi (Emajõgi) upi kursē ātrgaitas kuģis, kura galamērķis ir Pīrisāres sala Peipusa ezerā. Emajegi lejtecē atrodas viens no lielākajiem mitrāju masīviem, kas ir putniem nozīmīga vieta.
|
|
|
Igaunija
Kāli meteorīta krāteriDeviņu krāteru grupa. Tās galvenais krāteris (līdz 100 m diametrā un 16 m dziļumā) ir vizuāli izteiksmīgākais Baltijas meteorīta krāteris un viens no izcilākajiem šāda tipa veidojumiem Eiropā. To izcelsmi apstiprina atrastās dzelzi un niķeli saturošās meteorīta atliekas (2,5 kg). Pēc veiktajiem aprēķiniem, šī Baltijas mēroga dabas katastrofa varējusi notikt pirms ~ 2600 – 4000 gadiem. Krāteru lauka teritorijā atrodas Kāli apmeklētāju centrs ar nelielu muzeju, konferenču zāli un viesnīcu.Muzejā var apskatīt īstas meteorīta atlūzas. Ieturēties var blakus esošajā vēsturiskajā Kāli krogā. |
|
|
Igaunija
Bebru taka (Koprarada)Divus kilometrus garās lokveida takas sākums ir meklējams pie Somā nacionālā parka apmeklētāju centra (atklāts 2000. gadā) – Tēramā ciemā. Tā ved gar Mardu strauta (Mardu oja) krastu, kur krustām šķērsām ir sakrituši bebru nogāztie koki, radot diezgan juceklīgu skatu. Apmeklētāju centrā var iegūt nepieciešamo informāciju, noskatīties videofilmu un nacionālajam parkam veltītu ekspozīciju. |
|
|
Igaunija
Gaujas kultūras mantojuma taka (Koiva pärandkultuuri rada)2010. gada rudenī tapa 60 km garā velotaka, kas iepazīstina ar Igaunijas un Latvijas kultūras mantojuma objektiem, kas sastopami Gaujas kā valstu robežupes krastos. Taka sākas no Tellingumē stāvvietas. Tās abos galos un robežas šķērsošanas vietā ir iekārtotas atpūtas vietas un izlikti informācijas stendi ar trases shēmu. Nenomaldīties palīdz norādes. |
|
|
Igaunija
Vilsandi sala (Vilsandi saar)Vilsandi nacionālā parka „sirds” un divpadsmitā lielākā Igaunijas sala (garums - 6 km, platums – 2 km). Tā ir ļoti „jauna” sala, kas sākusi veidoties pirms ~ 2000 gadiem zemes garozas celšanās rezultātā, savienojoties divām salām, kas noticis pirms ~ 350 gadiem. Cilvēki salu sāka apdzīvot 18. gs. un to galvenā nodarbe bija zvejniecība, kuģu būve, nelielā apjomā – lauksaimniecība. Līdz 2. pasaules karam te bija ap 200 iedzīvotāju, kuri vēlāk salu bija spiesti pamest PRSR pierobežas režīma zonas dēļ. Nozīmīgu Vilsandi daļu aizņem mežs un kadiķu lauki. To visā garumā šķērso grantēts - zemes ceļš ar atzariem uz jūras krastu. Salu ar kājām var izstaigāt vairāku stundu laikā, iepazīstot vietējo apbūvi (daļa arī mūsdienās celtas ēkas) un Tolli sētu, kur pēc nostāstiem dzīvojis nīderlandiešu jūras braucējs Johans Dolls, kā arī vējdzirnavas. Noteikti ir jāaiziet līdz salas rietumu krastam, kur atrodas Vilsandi bāka un bākas uzrauga saimniecības ēkas. No šejienes ir labi redzamas Vaikas salas. Šodien uz salas pastāvīgi (visa gada garumā) dzīvo tikai trīs cilvēki. |
|
|
Igaunija
Tēramā taka (Tõramaa matkarada)Divarpus kilometrus gara taka (vienā virzienā) aizved līdz Hallistes palieņu pļavām, kur Hallistes upes labajā krastā ir uzcelts divstāvīgs koka skatu tornis. No tā paveras visaptverošs skats uz atjaunotajām (izcirsti krūmi) Hallistes palieņu pļavām. Pavasara palu laikā no torņa redzamā apkārtne un tornis atrodas ūdenī. |
|
|
Igaunija
Haeskas putnu vērošanas tornis (Haeska linnutorn)Pamatīgs trīsstāvu koka tornis, no kura atklājas viens no labākajiem Matsalu līča un tā apkaimes palieņu pļavu skatiem, kuras apsaimnieko mājlopi, veidodami piemērotu vidi dažādām putnu un augu sugām. Laba migrējošo zosveidīgo putnu vērošanas vieta. Tā kā tornis ietilpst Tūlingu (Tuulingu) saimniecības teritorijā – spēkrats ir jāatstāj netālu esošajā autostāvlaukumā, bet suņi jāved piesieti kakla siksnā. |
|
|
Igaunija
Mēnikunno purvsAugstā purva masīvs ar vairākiem purva ezeriņiem, kura DA daļā izveidota laipu taka.
|
|
|
Igaunija
Saulas Zilie avotiPiritas upes kreisajā krastā izveidojušies trīs avotu ezeriņi ar daudzām izverdošām avotu „acīm” – katrs savā krāsā (zilganzaļā, baltā un tumšā), veidojot dažādas krāsu kombinācijas. Nereti saukti par Igaunijas skaistākajiem avotiem. Kopējais no tiem izplūstošā ūdens daudzums ir 20 – 30 l/s. Saglabājušies nostāsti par avotu dziednieciskajām (īpaši – acīm) īpašībām. Apkārtne labiekārtota.
|
|
|
Igaunija
Vehandu upes senlejaViena no skaistākajām Igaunijas upju senlejām – 12 km gara ar gandrīz 40 ainaviskiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem, no kuriem īpaši jāpiemin Viira müür, Kalamatu müür un Põdramüür.
|
|
|
Igaunija
Mūgas Kabelikivi akmensPēc tilpuma (728 m3) - otrs lielākais Baltijas dižakmens. Baltijā vienīgais akmens ar šādu formas un izmēra apvienojumu. Tā augstums ir 7 m, garums – 19 m, platums – 11 m, bet apkārtmērs – 58 m. Kabelikivi atgādina līdz pusei zemē ieraktu milzu klints gabalu. Ledājs to „atnesis” no Somijas D daļas. Pēc sastāva - rapakivi granīts. Tam blakus atrodas vēl 2 visnotaļ iespaidīgi dižakmeņi.
|
|
|
Igaunija
Kesmu pussala (Käsmu poolsaar)Ar skujkoku mežiem klāta pussala – piemērota vieta kājāmiešanai un braucieniem ar divriteni. Te izveidots velomaršruts, kas no Kesmu ciema (Käsmu küla) aizved līdz Kesmu ezeram (Käsmu järv) un tālāk gar pussalas rietumu uz ziemeļu piekrasti aizlokas atpakaļ līdz minētajam ciemam. Tas gan nav domāts iesācējiem, jo vietām ceļi ir smilšaini, bet krasta ceļš var būt aizgāzts ar kritušiem kokiem. Kesmu pussalas ziemeļu daļā atrodas izcilais Kesmu akmeņu lauks (Käsmu kivikülv). Lielākais no akmeņiem ir Matsikivi akmens (tilpums -132,9 m3). Ziemeļos no Kesmu ciema jūras krastā uzmeklējams iespaidīgu akmeņu „bariņš” Iespaidīgākais no tiem ir Vecā Jura akmens (Vana Jüri kivi), kura augstums ir 5,5 m, bet tilpums - 102,9 m3. Piemērotos laika apstākļos (g.k. vasarās) pa akmeņainu strēli var aiziet vai aizbrist līdz ~ puskilometru attālajai Sārtnēmes (Saartneem) saliņai. Atpakaļceļā uz ciemu var atstāt savu akmeni „Laimes akmeņu kaudzē”. Kesmu ziemeļdaļas apskatei izveidots 4,5 km garš kājnieku tūrisma maršruts. Kesmu kapteiņu ciemā (Käsmu kapteniküla) 1804. g. nodibināja pirmo Igaunijas jūrskolu un laikā no 1798. – 1920. g. uzbūvēja > 40 kuģus. Atrodamas ziņas, ka no nedaudz vairāk par 100 no šeit kādreiz dzīvojošajām ģimenēm ir nākuši 62 kapteiņi. Bijušā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Netālu apskatāma Kesmu kapela. |
|
|
Igaunija
Ahjas upes senlejaAhjas upes krastos no Koorvere līdz Otteni dzirnavām slejas gandrīz četri desmiti Devona perioda smilšakmens atsegumu, no kuriem divi – Väike un Suur Taevaskoja (pēdējā - 22 m augsta) ir populāri apskates objekti.
|
|
|
Igaunija
Eldas klints (Elda pank) un pussalaNacionālā parka dienvidrietumdaļā jūrā iestiepjas Eldas pussala – skaists un ļoti omaļš ar kadiķu mežu (alvāriem) noaudzis zemes pleķītis ar interesantu jūras krastu, kur atsedzas silūra perioda nogulumieži. No pussalas gala, kurā slejas vecs Padomju armijas robežsargu tornis (apmeklējumam bīstams!), paveras visaptverošs skats uz Vilsandi salu (atpazīstama pēc bākas), Lonalaidas salu (Loonalaid) – otru lielāko Vilsandi arhipelāgā, Salavu (Salava) un citām mazākām saliņām. Dabas mīļotāji var uzmeklēt Eldas klinti (Elda pank) – ~ 2 m augstu un 0,4 km garu atsegumu, kura piekājē var atrast interesantas ūdens izskalotas fosilijas. |
|
|
Igaunija
Otepē dabas parksAtrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
|
|
|
Igaunija
LuitemaaTulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Tā ir Pērnavas līča piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Kāpu un purva apskates nolūkā ir izveidota Tolkuses purva izziņas taka (~ 2,2 km) un skatu tornis. Atrodas Luitemā dabas liegumā. |
|
|
Igaunija
Oksas (Oksa) takaBijušā piecstāvīgā metāla skatu torņa apkaimē plešas Lemmjegi upes palieņu pļavas. Netālu atrodas kādreizējā Oksas kroga (Oksa kõrts) vieta, kur saglabājies iespaidīgs manteļskurstenis. Apkaimes apskatei izveidota 0,8 km gara koka laipu taka. |
|