Atpūta laukos
41-60 / 103
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Apskatāma līdz 17 m augstās Ragakāpas apkārtne, 100-gadīgas priedes. Garums 2 km (vienā virzienā!) Ietilpst Ragakāpas dabas parka teritorijā.
N/A

Zvārdes mežu masīvs atrodas teritorijā, kur PSRS laikā bija izveidots Padomju armijas aviācijas poligons. Līdz ar to poligona teritorija bija neapdzīvota un civilpersonām nepieejama. Plašie mežu masīvi, to daudzveidība (boreālie meži, melnalšņu staignāji u.c.) un militārās teritorijas statuss bija viens no iemesliem, kādēļ Zvārdes meži ir ļoti nozīmīga daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves, vairošanās un barošanās vieta. Zvārdes poligonā līdz mūsdienām saglabājies unikāls kurgāns – poligona novērošanas vieta. Vērts apskatīt arī atsevišķus kultūrvēstures objektus, kas saglabājušies poligonā pēc aviācijas uzlidojumiem. Apmeklējot teritoriju, ieteicams pārvietoties pa vispārējās lietošanas ceļiem.
N/A
Celts Vilces pilskalna augšdaļā, no kuras paveras skats uz Rukūzes upītes ieleju, Zaķu pļavu un apkārtnes mežiem. Zemgales novadam neierasta ainava. Netālu atrodas Vilces muiža.
N/A
Parka nozīmīgākās dabas vērtības ir viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem, tā apkaimes augu valsts un Rīgas līča seklūdeņi.
N/A

Kuģinieku drošībai 1875. g. celtā bāka stipri cieta 1. pasaules kara laikā. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc atjaunošanas 1922. g. Bākas uguns atrodas 21,3 m v.j.l. un tās detaļas savulaik vestas no Francijas. Pie bākas ieejas 1975. g. uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Pie bākas atrodas bijušās padomju armijas militārās bāzes atliekas.
N/A

Tītuvēnu reģionālais parks (Tytuvėnų regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Parkam raksturīga ainavu daudzveidība – te ir sastopami lieli mežu masīvi, purvi, ezeri, upītes. Šejienes reljefa veidotājs tāpat kā citur Baltijas valstīs ir bijis ledājs, kas atnesis un atstājis aiz sevis garas laukakmeņu grēdas. Kopumā parkā ir konstatētas 603 augu un 787 dzīvnieku sugas. Parkā aug veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, veci un jaukti platlapju meži ar ozoliem, liepām, kļavām, ošiem un gobām, sugām bagāti egļu meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviālie (pārplūstošie) meži. Parkā esošās pļavas un tīrumi ir nozīmīga dzērvju atpūtas vieta migrāciju laikā, kad te pulcējās tūkstošiem putnu. Šiluvas baznīca un Tītuvēnu klosteris ir svētceļnieku galamērķis vairāk nekā 500 gadu garumā. 
N/A

Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli.

Embūtes dabā parkā ieteicams apskatīt - ekotūrisma taku, Embūtes viduslaiku pilsdrupas, Embūtes luterāņu baznīcas mūrus, Induļa pilskalnu, Pilskalna avotiņu, Induļa un Ārijas ozolu. Dabas parks aprīkots ar labiekārtotu pastaigu taku, skatu platformām, skatu torni, labierīcībām un atpūtas vietu.
N/A

Meklējams pie Gulbjiem – Dvietes senlejas informācijas centra. No torņa labi pārskatāma ūdeņiem bagātos pavasaros pārplūstošā Dvietes paliene, dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu aploki un izlīkumotā Dvietes upīte.
N/A
No ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa interesanta teritorija Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, kuras nozīmīgākie resursi ir dažāda veida biotopi, ainavas, reljefs un Šķaunes ezers. Istras pauguraines dabas parkā nav ar tūrismu saistīti labiekārtojumi, bet šo teritoriju var apskatīt arī „no malas”, braucot pa grantēto ceļu no Soboļinas uz Osinovku, kas iet līdztekus parka ziemeļu robežai (skats uz Šķaunes ezeru).
N/A

Pret dienvidiem vērsta Abavas senlejas krasta nogāze, kur jau hercoga Jēkaba laikā audzēja vīnogas, no kurām darināja skābenos Kurzemes vīnus. Vīnogu audzēšanas (tālākais ziemeļu punkts Eiropā) tradīcijas šeit turpina arī mūsdienās.
N/A

10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu.
N/A
Parka teritorija ietver Lietuvas lielākās upes – Nemunas ielejas daļu starp Seredžius un Geldaudišķis ciemiem ar ļoti ainaviskiem skatiem uz tās krastos esošajiem pilskalniem, viduslaiku pilīm, muižām u.c.
N/A

Dabas parks veidots g.k. Rīgas „zaļās zonas” aizsardzībai. Tā lielāko daļu aizņem ar priežu silu un mētrāju apaugušas kāpas, bet tā dienviddaļā atrodas Beberbeķu ezers. Ezera apkārtnē ir labiekārtota.
N/A

Atrodas Numerenes dabas parka teritorijā. 20 m augstais tornis uzbūvēts uz t.s. Numerenes vaļņa, no kura paveras plaša ainava un aizaugošām lauksaimniecības zemēm un nelielu mitrāju ar Kugreņa ezeru austrumu virzienā. Torņa apkaimē izveidota izziņas taka.
N/A

Ārkārtīgi ainaviska teritorija Augšzemes augstienes centrālajā daļā ar vairākiem ezeriem - Medumu, Lielo un Mazo Ilgas, Šķirsteņu un dažām mazākām ūdenstilpēm. Medumu ezera salām ir dabas lieguma statuss. Teritoriju šķērso vairāki grantēti ceļi, no kuriem dažviet paveras brīnišķīgas, bet nelabiekārtotas skatu vietas. Teritorijā atrodas Medumu katoļu baznīca. Piemērota teritorija dažādu aktīvā tūrisma veidu attīstībai. Dabas parks ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A

Nemunas loku reģionālais parks (Nemuno kilpų regioninis parkas) ir dibināts 1992. g. un tā mērķis ir augu, dzīvnieku, ainavas un ģeoloģisko dabas pieminekļu aizsardzība. Parks ietver piecus lielus Nemunas upes lokus, kuru centrā atrodas Birštonas – viens no nozīmīgākajiem Lietuvas kūrortiem. Nemunas loku stāvajos krastos vietām redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi. No dabas daudzveidības un ainavas viedokļa nozīmīgas ir arī Nemunas pieteku dziļās gravas. Parkā sastopami veci nogāžu un gravu meži. Punes (Punia) un Prienu (Prienai) mežos aug Lietuvā augstākie koki. Kopumā parkā ir konstatētas 973 augu un 1713 dzīvnieku (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, kukaiņi u.c.) un 505 sēņu sugas. Kā nozīmīgi kultūras tradīciju turpinātāji ir jāpiemin Prienu kokapstrādes meistari, kas gatavo koka krustus.
Izcili ainavisks Nemunas upes posms starp Alītu (Alytus) un Pakuonis, kur upe veido vairākus plašus meandru lokus ar līdz pat 40 m augstiem morēnas atsegumiem. Birštonas pilsētā atrodas reģionālā parka apmeklētāju centrs.
N/A
Nozīmīgākās vērtības ir seklais lagūnas tipa ezers – Papes ezers ar palieņu pļavām, Baltijas jūras piekraste, Nidas purvs un bagātīgā putnu valsts (konstatētas > 270 putnu sugas). Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā ķer un gredzeno putnus un sikspārņus. Papes ezera apkārtne ir pirmā vieta Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā izlaida t.s. „savvaļas” zirgus („Konik” šķirne).
N/A

Sventes dabas parkā, kas atrodas ainaviskajā Augšzemes augstienes vidusdaļā, izvietojies Sventes ezers – viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem un Egļukalns, no kura skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Zemgales skatiem uz Sventes pauguraines un ezeraines ainavu. Egļukalnā izveidotas kalnu slēpošanas trases un dabas taka. Dabas parks ietilpst lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A
Kandavu ieteicams izstaigāt kājām un pabaudīt ne tikai mazpilsētas šarmu, bet arī fantastiskas skatu vietas ar ainavām uz pašu pilsētu un Abavas senlejas krastiem no Kuršu (Senču) pilskalna, Lielās ielas, Bruņinieku pilskalna un Zīļu ielas (Skolas kalns), kā arī Ozolāju estrādes apkārtnes.
N/A

Vidzemes skaistākās upes ieteka. Piekrastes posmā starp Gaujas un Daugavas ietekām atrodas viens no lielākajiem Latvijas kāpu kompleksiem ar izteiktām paraboliskām kāpām, kas apaugušas ar mežu (mežainas jūrmalas kāpas). Šī iemesla dēļ šī ir populāra Rīgas un Saulkrastu apkaimes atpūtas (rekreatīvā nozīme) teritorija. Atrodas Piejūras dabas parkā.