Atpūta laukos
41-60 / 103
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Latvijas augstākajā un Baltijas otrā augstākajā punktā, diemžēl atrodas tikai torņa grausts! Tādēļ labākie skatu punkti jāmeklē pašam. Tie daļēji atklāsies no torņa apkārtnes un slēpošanas trasēm, īpaši no Lielā un Mazā Golgāta. Vērts izstaigāt arī Gaiziņkalna dabas taku.
N/A
Teritorija, kas aptuveni 20 km garumā „piekļāvusies” abiem Aiviekstes upes krastiem. Dabas parka galvenā vērtība ir palieņu pļavas (un citi pļavu biotopi), kas ir ļoti nozīmīga daudzu augu un dzīvnieku (īpaši – putnu) sugu dzīves vieta. Ūdenstūristiem, kas laivo pa Aivieksti, nakšņošana ir jāplāno tikai šim mērķim paredzētās vietās!
N/A

Sventes dabas parkā, kas atrodas ainaviskajā Augšzemes augstienes vidusdaļā, izvietojies Sventes ezers – viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem un Egļukalns, no kura skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Zemgales skatiem uz Sventes pauguraines un ezeraines ainavu. Egļukalnā izveidotas kalnu slēpošanas trases un dabas taka. Dabas parks ietilpst lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
N/A

Bauskas dabas parks ir veidots vairāku desmitu kilometru gara Lielupes upes tecējuma posma un to sateku – Mūsas un Mēmeles posmu un tiem pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Minēto upju krastos atrodas vieni no lielākajiem Zemgales dolomīta atsegumiem (aizsargājami biotopi un ģeoloģiski dabas pieminekļi), bet minētās ūdensteces ir nozīmīgas upes nēģu un vimbu nārsta vietas. Svarīgas tūristu piesaistes ir arī dabas parka apkārtnē esošie kultūras pieminekļi – Bauskas pils komplekss, Jumpravmuižas parks, Mežotnes pilskalns, Vīna kalns, Mežotnes pils u.c. Mūsa un Mēmele ir populāri ūdenstūrisma galamērķi.

N/A
Veidots Ventas upes ielejas un tās pieteku krastu ainavas aizsardzībai. Papilē (Papilė) Ventas labā krasta nogāzē atrodas Baltijas mērogā unikālais un apskatei labiekārtotais Juras perioda atsegums (pazīstams kopš 1925. g.), kura slāņos atrastas un aprakstītas > 300 dažādas dzīvības formas.
N/A

Jaunais un modernais koka skatu tornis atrodas Tērvetes dabas parka rietumdaļā. No tā paveras skats uz plašajiem Tērvetes siliem, Tērvetes upes ieleju un Zemgales līdzenuma lauksaimniecisko ainavu. Tornis atvērts laikā no marta vidus līdz novembra vidum. Maksas ieeja.
N/A

Ārkārtīgi ainaviska teritorija Augšzemes augstienes centrālajā daļā ar vairākiem ezeriem - Medumu, Lielo un Mazo Ilgas, Šķirsteņu un dažām mazākām ūdenstilpēm. Medumu ezera salām ir dabas lieguma statuss. Teritoriju šķērso vairāki grantēti ceļi, no kuriem dažviet paveras brīnišķīgas, bet nelabiekārtotas skatu vietas. Teritorijā atrodas Medumu katoļu baznīca. Piemērota teritorija dažādu aktīvā tūrisma veidu attīstībai. Dabas parks ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A
Celts Vilces pilskalna augšdaļā, no kuras paveras skats uz Rukūzes upītes ieleju, Zaķu pļavu un apkārtnes mežiem. Zemgales novadam neierasta ainava. Netālu atrodas Vilces muiža.
N/A

Dole ir lielākā no Daugavas salām. No ZA to ieskauj straujie Daugavas, bet no DR - mierīgie un pamazām aizaugošie Sausās Daugavas ūdeņi. Salai piešķirts dabas parka (īpaši aizsargājama dabas teritorija) statuss. Tas dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt pēc Rīgas HES celtniecības atlikušās Doles salas ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Vēl viens parka izveides mērķis – veicināt sabiedrības izziņu un atpūtu. Viens no zināmākajiem Doles salas apskates objektiem ir Daugavas muzejs, kas iekārtots Doles muižas dzīvojamā ēkā. Muzeja krājumā atrodas ~ 13 000 dažādu eksponātu, - Doles salas un Daugavas krastu vēstures liecinieki - baltu un lībiešu apģērbi, darbarīki, sadzīves priekšmeti. Ekspozīcija iepazīstina ar Daugavas kā nozīmīga ūdensceļa un ar to saistīto transporta līdzekļu un plostnieku vēsturi. Doles muižas parkā izvietota muzeja brīvdabas ekspozīcija ar nēģu taču un lašu zvejas aizsprosta rekonstrukciju un zvejas rīku kolekcija. Pie muzeja stāvajā Sausās Daugavas krastā atrodas dolomīta atsegums. Salas DA daļā Daugavas krastā pie Bēčiem apskatāmas Vecdoles pilsdrupas.
N/A
Pauguriem un ezeriem bagāta teritorija Dzūkijas augstienes Z daļā. Interesantākā tūristu piesaiste ir Velna dobe (Velnio duobė) – līdz 40 m dziļa un līdz 200 m plata piltuvveida bedre, kuras izcelsmi vairumā gadījumu saista ar ledāja darbību.
N/A
Parka teritorija ietver Lietuvas lielākās upes – Nemunas ielejas daļu starp Seredžius un Geldaudišķis ciemiem ar ļoti ainaviskiem skatiem uz tās krastos esošajiem pilskalniem, viduslaiku pilīm, muižām u.c.
N/A
Nemuna pie ietekas Kuršu jomā sadalās divās lielākās straumēs, veidojot Rusnes (Rusnė) salu – savā ziņā unikālu dabas teritoriju ar mitrājiem – purviem, vecupēm, lagūnu ezeriem un palieņu pļavām, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pavasaros šeit applūst milzīgas platības. Parkā ietilpst arī teritorija Z un R no Rusnes (lagūnas, purvi, zivju dīķi, Kuršu joma).
N/A

Viens no lielākajiem 9. - 13. gs. zemgaļu nocietinātajiem pilskalniem, pie kura 13 ha platībā bija izvietojusies senpilsēta. Labiekārtots. Uzskata, ka te atradusies hronikās minētā zemgaļu osta. Pāri Lielupei nesen ir izveidots pontonu tilts, pār kuru gājēji un velobraucēji no maija līdz oktobrim var nokļūt līdz Mežotnes pilij. Mežotnes pilskalnā maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki. Pa laipu taku var aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Atrodas Bauskas dabas parkā.
N/A

Veisieji reģionālais parks (Veisiejų regioninis parkas) veidots (1992.g.) Sudavas augstienes (Sūduvos aukštuma) ainavu, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Viena no parka bagātībām ir ezeri, kuru iegarenās formas liecina par ledāja darbības rezultātu. Pēdējā apledojuma laikā šeit atradusies ledāja mala. Ezerus (kopā – 37) ieskauj lielāki meža masīvi uz kontinentālām (iekšzemes) kāpām, kas piemēroti atpūtai dabā, dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Parkā ir iekārtotas peldvietas, kur patīkami gremdēties vasaras tveicē, izveidotas dabas takas, bet mazās upītes, kas savieno ezerus, ir piemērotas braucieniem ar kanoe laivām. Veisieji reģionālā parka teritorijā ir liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Šeit tiek aizsargātas arī tādas retas sugas kā Eiropas kokuvarde Hyla arborea (parka simbols), purva bruņurupucis Emys orbicularis, dažādas orhideju sugas u.c.
N/A
Viens no Lietuvas mežainākajiem un ezeriem (~ 285) bagātākajiem apvidiem ar plašām aktīvās un pasīvās atpūtas iespējām.
N/A

Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Brīnišķīgs skats no labā krasta uz Imulas ieleju paveras arī ceļā uz pilskalnu netālu no Buses mājam. Buses pilskalns iekļauts 50 populārāko valsts nozīmes dabas mantojuma pieminekļu sarakstā.
N/A

Taka izveidota Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur apskatāmi avoksnāji, dažādu tipu pļavas, kadiķu nora u.c.
Krasta nogāzes visu gadu “apsaimnieko” “savvaļas” govis. Pa aptuveni 200 pakāpieniem var uzkāpt senlejas krastā, kur paveras vienreizējs skats. Taku ieteicams apmeklēt gida pavadībā.
N/A

Kuģinieku drošībai 1875. g. celtā bāka stipri cieta 1. pasaules kara laikā. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc atjaunošanas 1922. g. Bākas uguns atrodas 21,3 m v.j.l. un tās detaļas savulaik vestas no Francijas. Pie bākas ieejas 1975. g. uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Pie bākas atrodas bijušās padomju armijas militārās bāzes atliekas.
N/A

Seklais un aizaugošais (ap 65 %) Engures ezers ir ne tikai viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem (Ramsāres konvencijas vieta, konstatētas 186 ligzdojošo putnu sugas), bet tā apkārtne izceļas arī ar lielu botānisko daudzveidību (> 800 augu sugas). Atšķirīgais jūras krasts (smilšaini liedagi, piejūras pļavas u.c.), piekrastes meži, zvejniekciemi, mitrie meži rada lielu ainavas un sugu daudzveidību. Ezera un jūras palieņu pļavas tiek noganītas ar dzīvei savvaļā pielāgotiem mājlopiem – zirgiem, zilajām govīm u.c. Apmeklētājiem ir izveidoti vairāki putnu vērošanas torņi, Orhideju taka u.c. Engures ezera austrumu krastā atrodas Ornitoloģisko pētījumu centrs un unikālā ornitologu konstruētā peldošā māja. Teritorija ir piemērota ne tikai atpūtniekiem, bet arī kājiniekiem, velotūristiem un putnu vērotājiem. Netālu no Ornitoloģisko pētījumu centra ir izveidota atpūtas vieta un neliela ekspozīcijas māja.