| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas 2,5 km no Bārtas centra, Bārtas upes labajā krastā. Mūsdienīgais dievnams tapis 2002. gadā (arhitekte: A. Siliņa). |
||
|
Dendrārijs dibināts 1931. gadā, tas tapis pēc slavenās latviešu rakstnieces Annas Brigaderes ierosmes. Pēc viņas nāves stādījumus uzturēja un papildināja grāmatizdevējs Jānis Rapa līdz 1935. gadam. Kopumā te tiek iestādītas 180 svešzemju koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Stādījumi veidoti arī dendrārija tuvākajā apkaimē.
Unikāli eksemplāri: Knābjlapu osis (Fraxinus chinensis), melnais riekstkoks (Juglans nigra), kailā zirgkastaņa (Aesculus glabra), parūkkrūms (Cotinus coggyria), baltais zīdkoks (Morus alba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea).
|
||
|
Slejas Bērzes labajā krastā, Dobeles rietumdaļā. Pilskalns ar nocietināto priekšpili bija apdzīvots jau 10. - 13. gs., bet tā piekājē (laukums starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju) atradusies senpilsēta. Kā jau „parasti” tas noticis, arī uz šī senču (zemgaļu) pilskalna Livonijas ordenis laikā no 1335. - 1347. g. uzceļ mūra pili. Pili sagrāva 18. gs. un no tās saglabājušās visnotaļ iespaidīgas un ainaviskas drupas, kas mūsdienās ir iekonservētas. Tajās izbūvēts skatu laukums. |
||
|
Vecākā Igaunijas no akmens celtā (uzsāka 1227. g.) baznīca. Baltijā unikāls 13. gs. kristīšanas akmens. Veci sienu gleznojumi. |
||
|
„Strand” komplekss bija lielākais un greznākais Neibādē. Tas sastāvēja no trim ēkām, deju paviljona un parka. Mūsdienās saglabājusies tikai viesnīcas ēka, kurā bija iekārtota Saulkrastu ambulance – Ainažu ielā Nr. 17. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Alūksnes muižas parks atrodas pilsētas austrumu daļā un aizņem 25,54 hektārus lielu platību. Tas ir atzīts par skaistāko parku Vidzemē un ikviens, kas tajā pabijis, ir sajutis parka burvību un skaistumu. Parkā ir saglabājušās vairākas mazās arhitektūras formas. Ieeja parkā ir no Alūksnes Jaunās pils puses. (Avots: Alūksnes TIC) |
||
|
Agrākais mājas nosaukums bija „Forstei” (tulkojumā nozīmē mežziņa māja). Tā celta, izmantojot vecās Bīriņu pils baļķus. Ēkas pirmais īpašnieks bija Bīriņu muižas barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss. Tajā dzīvoja muižas virsmežzinis Pauls Moltrehts, vienlaicīgi tā bija virsmežziņa darba, dzīves vieta un muižas medību māja. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Līdzīgu izskatu patreizējam un arī simboliskos brieža ragus tā iegūst 1891. gadā. Neatkarīgās Latvijas laikā mājai tika latviskots nosaukums – „Meža māja”. Vairākkārt mainījušies arī tās īpašnieki. 30. gados tā kļūst par kultūras un mākslas darbinieku atpūtas mītni. Šeit 1937. gadā vasaru pavadīja komponists Alfrēds Kalniņš, strādājot pie pirmās latviešu operas “Baņuta” partitūras interpretācijas otrajam iestudējumam. Pēckara periodā No 1945.gad līdz 1956. gadam ēkā atradās Saulkrastu Ciema Padome, Saulkrastu rajona laikā Tautas izglītības nodaļa. Pēc tam uz ēku no Jūrmalas tika pārcelta bērnu sanatorija „Ugunskurs”, kura vēlāk pārdēvēta Saulkrastu vārdā. Šobrīd ēka ir privātīpašums. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti. |
||
|
Saimnieki ir parūpējušies, lai ikviens varētu iegādāties vietējo ražotāju svaigus un apstrādātus zvejas produktus. Vasaras periodā uz terases ir iespēja ieklausīties Mazupītes ūdens čalošanā, nesteidzīgi baudot svaigi grillētas zivis, kā arī izbaudīt īpaši gardas kūciņas, kafiju un saldējumu. |
||
|
Viesu nama saimniece apmeklētājus pieņem tautas tērpā un izglītojošo programmu vada žemaišu valodā. Viņa pastāsta par zāļu tējām, piedāvā tās saplūkt un pašiem pagatavot savu tēju. Pie tējas piedāvā pašas gatavoto sieru, maizi, pīrāgu, medu. Viesu nams atrodas pie Beržora ezera, netālu no Plateļu ezera. No šejienes ir ērti doties uz Žemaitijas nacionālo parku gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar peldlīdzekļiem un automašīnu. |
||
|
Ventas ielejas posms augšpus un lejpus Kuldīgas, kas izceļas ar dažādu biotopu – nogāžu mežu, smilšakmens un dolomīta atsegumu, pļavu, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu un ainavas daudzveidību. Teritorijā atrodas populāri Kurzemes tūrisma objekti – Ventas rumba, Kuldīgas mūra tilts, Veckuldīgas pilskalns (labiekārtots) u.c. Ventas krastos izveidota ekotūrisma taka "Ventas līkloči", uzcelts skatu tornis, izvietoti informācijas stendi, bet gar upes kreiso krastu ierīkots velomaršruts. |
||
|
Vēl viena vieta Kuldīgā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielas pārvērtības, jo īstenots bijušās pils parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts: izveidotas koka laipas, tiltiņi, informācijas stendi, uzcelta lapene un strūklaka. Parkā izvietotas skulptūras un to grupas (22 skulptūras, autore Līvija Razevska), kā arī redzams izteikts uzkalniņš – pils pagraba velve, kurā pēc iepriekšējas pieteikšanās var degustēt vietējā ražojuma vīnus. Šajā vietā 1242. g. vācu ordenis uzbūvēja mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti un minētā velve. Vēlākos laikos šeit atradusies Kurzemes hercoga pils, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā (1701. g.). Vasarās pilsētas dārzā demonstrē brīvdabas kino. |
||
|
Harilaidas galā no jūras ūdens paceļas 26 m augstā Kīpsāres bāka – viena no neparastākajām Igaunijas bākām. Tā celta 1933. g., kad jūra no bākas atradās ~ 100 m attālumā. Krastu noskalošanas rezultātā tā tagad ir viļņu ieskauta. |
||
|
Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts. |
||
|
Labumu bode ir ģimenes uzņēmums - veikaliņš Ikšķilē, kur iespējams iegādāties Latvijas mazo ražotāju un amatnieku radītos produktus. Veikalu ir iemīļojuši ne tikai Ikšķiles un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, bet arī pircēji no Rīgas, Ķekavas, Ogres un citām pilsētām, tāpēc izveidots arī internetveikals. |
||
|
Ērgļu novada R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki” ir izcilā latviešu novelista un modernās dramaturģijas pamatlicēja Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) dzīves un darba vieta. Muzejā ir apskatāmas astoņas koka guļbūves ēkas (restaurētas no 1958. līdz 1992. gadam), kas ir līdzīgas kā rakstnieka dzīves laikā, – dzīvojamā māja ar namiņu, drēbju klēts, rija, labības klēts, govju kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirts. Ēkās ir izvietota pamatekspozīcija „„Braki” – Ērgļu pagasta zemnieka rentnieka sēta – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un darbavieta (1868–1908)”, kurā var aplūkot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma darbarīkus, saimniecības un sadzīves priekšmetus, kā arī iepazīties ar periodiski veidotām tematiskām izstādēm. Pie ieejas muzejā atrodas O. Skaraiņa skulptūra „Rozes mātei”(1992). Plašajā teritorijā ir iespēja izstaigāt dabas takas, aplūkojot Zibensšķelto akmeni, L. Līces skulptūru „Edgars” (1990), Simtsoļu taku, Lejas aku, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jānkalniņu, Pirtsgravas avotiņu. Apmeklētājiem tiek piedāvāti izglītojoši pasākumi un tematiskas ekskursijas (ģimeņu godi, velniņu nedarbi, darbi lauku sētā, kāzu ekskursijas „Silmaču” noskaņās), kā arī iespēja baudīt „Braku” putru, „Silmaču” pankūkas, tēju un vīnu „No saldenās pudeles”. Muzeja teritorijā atrodas rotaļlaukums bērniem un atrakciju parks „Braku takas”, kas piedāvā pārvarēt pārbaudījumu un šķēršļu trasi; darbojas disku golfs. |
||
|
Patiesi garda ābolu sula. Ābolu un smiltsērkšķu bioloģiskā saimniecība. Apmeklētāji var apskatīt saimniecību, dārzus, ražošanas telpas un iekārtas, kā arī degustēt un iegādāties sulas. |
||
|
1916. g., kad Latvijas teritoriju bija okupējusi vācu armija, tās gūstekņiem bija jāpiedalās spaidu darbos, t.sk. jāceļ šaursliežu dzelzceļi, ar kuru palīdzību tā izveda Latvijas koksni. Arī Viesītes pusē cauri mežiem un pāri purviem izbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu (sliežu platums 600 mm) ap 130 km garumā, kas Viesīti (atradās depo) savienoja ar Neretu, Aknīsti, Jēkabpili un Daudzevu. Ar mazbānīti pēc 2. pasaules kara pārvadāja koksni un pasažierus. Pēdējais vilciens šajās līnijās beidza kursēt 1972. g. 31. augustā.
Muzeja apskate gida pavadībā vai individuāli: lokomotīve Mi – 635, pasažieru un preču vagoni, kokmateriālu pārvadāšanas platforma un 2 drezīnas.
|
||
|
Lielākie 1. pasaules kara laika brāļu kapi Latvijā. Tajos atdusas 1800 latviešu strēlnieki un ap 2000 pagājušā gadsimta 30. gados pārapbedītie karavīri, kas dienējuši dažādās Krievijas armijas daļās. Kapu centrā uzstādīts piemineklis. |
||
|
Saimniecībā nodarbojas ar lielo dzērveņu un melleņu audzēšanu un pārstrādi. Piedāvā produktu degustāciju un iegādi vietējā veikaliņā, kā arī 2 stundu garu ekskursiju pa saimniecību. |
||