Kauņas jūras reģionālais parks (Kauno marių regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Tas ietver Nemunas HES uzpludināto posmu – lielāko Lietuvas ūdenskrātuvi no Kauņas līdz Piļonas (Piliuona) ciemam. Viena no nozīmīgākajām parka vērtībām ir ainava, kas veidojusies ilgā cilvēka un dabas mijiedarbībā. Parkā konstatētas 950 augu sugas, 600 dzīvnieku, t.sk. - 34 zivju sugas. Parka nozīmīgas dabas vērtības ir meži, augstie purvi, kadiķu audze. Parkā ir apskatāmi dažādu vēsturisko periodu liecinieki – senču pilskalni, Pažaislis klosteris, Kauņas cietokšņa Piektais forts, kā arī Rumšišķes (Rumšiškės) brīvdabas muzejs – viens no lielākajiem (195 ha) šāda veida muzejiem Eiropā. Vaišvīdavā (Vaišvydava) ir izveidots parka apmeklētāju centrs, parkā ir dabas takas, piemēram, Žiegždriai ģeoloģiskā taka un Dubravos izziņas taka.

Kaltenes luterāņu draudzes un baznīcas vēsture aizsākusies 1567. gadā, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdevis pavēli būvēt Kurzemē jaunas baznīcas. Kā viena no tām tapusi arī baznīca Kaltenē. Tā saukusies par Svētās Katrīnas baznīcu. 1848. gadā vecās koka baznīcas vietā uzcelta baznīca no māla kleķa. 1880. gadā tai piebūvēta sakristeja, bet pati baznīcas ēka tikusi pārbūvēta un paplašināta 1896. gadā. Tā cietusi pirmā pasaules kara laikā no krievu mīnu kuģa šāviņa. Baznīca atjaunota 20.gs. divdesmito gadu pirmajā pusē. Kaltenes baznīcas altārgleznu „Kristus un Sv. Pēteris uz jūras” gleznojis M.Pols 1898. gadā (pēc R.Rihtera darba motīviem).18.gs. darinātā kancele un ērģeles, kas atrodas baznīcā ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā. 1943. gadā ērģeles pārvestas uz Kaltenes baznīcu. Šīs ērģeles ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies A.Martina būvētais instruments. Baznīcas zvans izgatavots 2006. gadā „Liepājas Metalurgā”. 2012. - 2013. gadā pie baznīcas uzcelta jauna draudzes māja. Pie baznīcas vārtiem uzņemti pirmie kadri kinofilmai "Il­gais ceļš kāpās", kā arī "Meldru mežs". Turpat netālu atrodas mājas ar nosaukumu „Putniņi”. 1921. g. šajās mājas Kaltenē viesojies pats tā laika Kultūras ministrs Rainis. Šeit tajā laikā atradās veikals. 2. pa­saules kara laikā vācieši nodedzināja vecās Putniņu mājas. (Avots: Rojas TIC)

Lietuvas lielākais sūnu purvs, kura aizsardzības nolūkā ir izveidots Čepkeļu dabas rezervāts (Čepeklių gmatinis rezervatas). Tas izvietojies starp Dzūkijas nacionālā parka dienvidaustrumu daļu un Baltkrieviju. No Marcinkones pa smilšainu meža ceļu (~ 9 km turp - atpakaļ) ar kājām vai divriteni (arī nelielu tūrisma autobusu līdz 20 vietām) var nokļūt līdz purva malai, kur mežainās kāpās un purvā izveidota 1,5 km gara dabas taka un skatu tornis, no kura labi pārredzama purva rietumdaļa. Pirms došanās uz Čepkeļu purvu, ir jāreģistrējas Dzūkijas nacionālā parka apmeklētāju centrā (Šilagėlių gatve 11), kas meklējams aiz dzelzceļa pārbrauktuves. Te apskatāma neliela nacionālajam parkam un rezervātam veltīta ekspozīcija.

Viesu nams atrodas vien 200 metru attālumā no Vidzemes jūrmalas. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas gan istabiņās, gan guļbūves namiņos, gan kempinga tipa mājiņās. Tāpat pieejamas telšu un ugunskura vietas, kā arī tenisa korts, pirts un āra kubls. Iespējams rīkot dažādus svētkus līdz 100 personām, tiek nodrošināta arī ēdināšana pēc iepriekšējas vienošanās. Netālu no viesu nama atrodas vasaras kafejnīca, kā arī divas lielas autostāvvietas.

A/s „Preiļu siers” ir lielākais siera ražotājs Latvijā, kas eksportē vairāk kā 90 % siera. Pilsētā atrodas trīs veikali „Preilis” (Daugavpils iela 66 a, Tirgus laukums 5, Rēzeknes iela 15), kuros pieejams visplašākais a/s „Preiļu siers” produkcijas klāsts. Preiļos ražotā siera “Čedars” trīs veidu degustāciju, kā arī mājas saldējumu no šī siera ar filmas noskatīšanos par ražotni piedāvā vietējie mājražotāji, kas atrodas Preiļu parka aktīvajā jeb pludmales zonā – pludmales terases kafejnīca “Pampūkas”  (degustācijām iepriekšējā pieteikšanās pa tel. 25867735, darbojas no Mātes līdz Tēva dienai). Preiļos pie A/S “Preiļu siers” rūpnīcas (Daugavpils iela 75) atrodas Latvijā vienīgais piemineklis sieram. Vēl  pasaulē ir tikai četri pieminekļi sieram, no tiem divi atrodas Francijā un pa vienam - Kanādā un ASV. Tādēļ Preiļus droši var dēvēt par Latvijas siera galvaspilsētu.

Atrodas Inešu centrā, 5 km uz dienvidiem no Vecpiebalgas. Muižas pirmsākumi meklējami 17. gs. otrajā pusē - 19. gs., kad Orisāres (Orizāre, Arisa) upītes krastos 1786. g. tapusi klasicisma stilā celtā grāfu Šeremetjevu pils. 1905. g. nemieros to nodedzināja, bet četrus gadus vēlāk atkal atjaunoja. Muižas kompleksu ieskauj regulāra plānojuma ainavu parks. Pirms došanās uz šejieni, pārlasām „Mērnieku laikus”, jo Vecpiebalgas muiža kalpojusi par Slātavas muižas prototipu. 1992. g. vīna pagrabā izveidoja Piebalgas novada muzeju. Savukārt muižas pilī darbojas arī Inešu pagasta padome un Porcelāna apgleznošanas studija. Interesanti var doties organizētā ekskursijā pa muižu un tās apkaimi.

Saimniecība "Obelisk" ir sējas kaņepju saimniecība, kas atrodas Latgalē, Viļānu novadā. Šeit nodarbojas ar sējas kaņepju audzēšanu, kā arī ražo dažādus kaņepju produktus, kā, piemēram, eļļu, sēklas, sāli, garšvielas u.c. Dodoties ekskursijā pa saimniecību, piedaloties darbnīcās vai apmācībās, piedaloties komandas saliedēšanas pasākumos vai pirmajā un vienīgajā kaņepju "izlaušanās spēlē" Latvijā, ir iespējams uzzināt par kaņepēm un to pielietojumu.