Atpūta laukos
61-80 / 117
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Apskatāma plaša seno mūzikas instrumentu kolekcija. Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus. Iepriekš piesakot, var noklausīties Igauņu ģimenes kapelas koncertprogrammu.
N/A

Viena no retajām vietām pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci, kas ir pāri upei uzcelta laipa ar murdiem. Uz Salacas ir trīs tači. Vietējā zvejnieka pavadībā var iepazīt zvejas procesu, nobaudīt un iegādāties uz vietas ceptus nēģus.
N/A

Namdara darbnīcā piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, ir izveidotas tematiskas programmas. Meistaru vadībā var darboties ar tradicionālajiem kokapstrādes instrumentiem un apgūt senās spēles, noslēgumā cienāties ar spēka tēju un piknikot romantiskajā Ugunskura namā. Var iegādāties koka suvenīrus un veikt pasūtījumus.
N/A

Bišu drava "Kalnu Medus" atrodas Vidzemes augstienē, un vasaras sezonā ir iespējams doties ekskursijā pa dravu, degustēt biškopības produktus, kā arī doties tējzāļu ievākšanas tūrē. Piedāvā svaigi sviestu dabīgu bioloģisku medu un plašu svaigu ziedputekšņu klāstu.
N/A

Spieķu darbnīca Siguldā aicina izdzīvot spieķa izgatavošanas procesu, kam ir vairāk kā 200 gadu sena vēsture. Darbnīcā ir iespējams pašiem apgleznot savu spieķīti, vai iededzināt rakstu zīmes un vārdus. Spieķīši ir atpazīstamākais un senākais Siguldas simbols, kas attīstījies līdz ar kņaza Kropotkina ierīkotajām senlejas takām, kļūstot par gājēja neatņemamu ceļabiedru. 
N/A

''Aglonas maizes muzejs'' ir vieta, kur interesenti var iepazīties ar maizes tapšanas procesu no grauda līdz gatavam kukulītim. Apmeklētājiem tiek piedāvātas meistarklases ar iespēju pašiem piedalīties maizes cepšanā. Tāpat iespējamas maizes un zāļu tējas degustācijas ar teatralizētu uzvedumu kāzām, kristībām, jubilejām u.c. dzīves svētkiem. Muzeja veikalā var iegādāties svaigi ceptu maizi un vietējo amatnieku darbus.

Maizes muzejs piedāvā arī nakšņošanu viesu mājā līdz 15 personām.
N/A

Latgalisko tradīciju un prasmju māja “Ambeļu skreine” ir latgalisko vērtību glabātāja un popularizētāja. Interesentiem tiek piedāvātas interaktīvas aktivitātes latgaliešu kultūras garā, dažādas meistarklases.  “Ambeļu skreinē”  tiek svinēti gadskārtu svētki un  izkoptas dažādas amatu prasmes.  Te notiek danču vakari, dziedāšana, zīlēšana, tiek cepta maizīte, siets siers un tiek  veidotas tautas lietišķās mākslas izstādes.  No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Višķu ezeru un Latgales krāšņajām dabas ainavām. 
N/A

Mājas restorāns ''Dzīles'' atrodas Kārsavas novadā blakus Malnavas muižas parkam. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu. Saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus un piedāvā lauku laubumus. Viesiem tiek rādīts, kā gatavo tortes un cep pīrāgus. Tāpat tiek organizēti branči - vēlās brīvdienu brokastis. Īpašais ēdiens ir pašceptā „Dzīļu maize”, kuras mīklā iejauc klijas, rozīnes, dzērveņu ievārījumu un linsēklas. Produkciju iespējams iegādāties gan maiznīcā uz vietas, gan Rēzeknes veikalā "Zaļais".

Tiek piedāvātas darbnīcas, kurās iespējams izcept rupjmaizi vai saldskābmaizi pēc senču tradīcijām vai iemēģināt roku kādas jaunas un neparastas maizes tapšanā. Tāpat pieejama degustācija, kurā iespējams nogaršot 5 maizes veidus un beigās arī kūku vai asuškas.
N/A

2003.gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas” izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas.
N/A

Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām (no 18. gs. beigām - 20. gs. vidum) saistītu priekšmetu kolekcija. Keramiķe Īrisa Vainovska stāsta par podniecības meistarmākslu un piedāvā dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un suvenīrus.
N/A

Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A

Atrodas Preiļu dienvidrietumu daļā, Talsu ielā 21. Muzeja ekspozīcija veltīta keramiķa P. Čerņavska (1923. – 1997.) darbiem, kas izceļas ar savām gaišajām, dzeltenīgajām un spilgtajām glazūrām. Muzeja apmeklētāji var piedalīties māla izstrādājuma tapšanas (t.sk. cepļa izņemšana) procesā un iegādāties suvenīrus.
N/A

Muzejs Egļavā stāsta par mežsaimniecību Latvijā pirmskara un pēckara periodā. Eksponēti ir ne tikai mežsaimniecības darbarīki un piederumi, bet gan apskatāmi ir arī bijušā Balvu rajona teritorijā tapušie tekstīliji, keramikas un kokamatniecības paraugi. Bijušajā mežniecības mājā pieejamas guļamistabas viesu izmitināšanai.
N/A

Vienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu un, cik zināms, tad arī vienīgā vieta Latvijā, kur veic pilnu vilnas pārstrādes procesu. Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē ir kopš 19.gs. beigām. Pirmās Latvijas Republikas gados te velta vadmala, bet padomju gados Pācē bija otrs lielākais sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu vilnu.
Vilnas segu un spilvenu šūšanas darbnīca (no dabīgi apstrādātas 100% Latvijas aitu vilnas) Dundagā (tel. 26311838).
N/A

Vienreizēja iespēja vērot vienkopus dažādus amatniekus (dzintara apstrādātāji, rotkaļi, audējas, šuvējas u.c.) darbībā un iegādāties meistaru darbus. Apskatāmas pasaules garākās dzintara krelles (123 m, 19 kg!), kas taisītas no pilsētas iedzīvotāju dāvinātajiem dzintara gabaliņiem. Bērniem organizē radošās darbnīcas.
N/A

Kopā darbojas jau no 1996. gada. Tās dalībnieki ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj  dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, kaklasaites, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, apģērbu, sedziņas, kā arī darina pinumus un koka izstrādājumus, demonstrē sklandraušu cepšanas procesu un gatavo tējas. Paukeriešu adītājas darināja cimdus NATO samita viesiem Rīgā. Apmeklētāji var apskatīt izstrādājumus, mācīties rokdarbus, cept sklandraušus un paši gatavot tēju maisījumus. Piedāvā ekskursiju pa atjaunoto Ances muižas pili.
N/A

Ļoti interesants zvejniecības vēstures piemineklis. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja zivis ārā no tīkla, kad tas pilns ar lomu). Bigauņciema sedumu tīklu būdas laika gaitā ir ieskalotas jūrā, bet Ragaciema sedumi – daļēji gājuši bojā. Lapmežciemā esošie ir vislabāk saglabājušies. Viena no tīklu būdām ir atjaunota, bet pārējās atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Tas varbūt ir arī iemesls, kādēļ, ejot gar jūras krastu, tām ir jāpievērš uzmanība un jāuztaisa kāda „vēsturiska" foto.
N/A

Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus.
N/A

Atpūtas vieta atrodas Dienvidkurzemes vēsturiskajā Papes Ķoņu ciemā. Naktsmītne – klēts, vēsturiska ēka ar niedru jumtu, pielāgota dzīvošanai vēlā pavasarī/vasarā/agrā rudenī. 3 istabiņas + neliela priekštelpa un virtuve divos stāvos. Piemērota 8 cilvēkiem. Ideāla vieta radošām nometnēm, plenēriem, meistardarbnīcām un citām aktivitātēm. Telšu vietas, kur  var uzņemt līdz 80 cilvēkiem. Mikjāņu sēta sadarbībā ar Rucavas tradīciju klubu interesentu grupām piedāvā iespēju baudīt vietējos tradicionālos ēdienus iepriekš vienojoties - „siļķi uz ogles”, balto sviestu ar vārītu kartupeli, riezu, zivju zupu, u.c Piedāvājums pieejams tikai grupām, iepriekš piesakoties. 
N/A

Zemnieku saimniecība “Blūdži” dibināta 1993. gadā. Tās saimniece ir Ināra Mālkalne, tādēļ saimniecībā ražotie sieri plašāk pazīstami kā Mālkalnu sieri. “Blūdžos” arī cep maizi un gatavo konservējumus no bioloģiski audzētiem dārzeņiem. Īpaši iecienīta ir pašu siltumnīcās audzēto tomātu sula.

Sieri

Kopumā ražo ap 30 veidu sierus, piedāvājums tiek mainīts un papildināts, sekojot sezonām un saimniecības ritmam: “Baltais siers”, “Siers ar sēklām”, “Siers ar ķimenēm”, “Siers ar sierāboliņu”, “Siers ar dillēm un ķiplokiem”, “Siers īpašais” (garšaugu maisījums, sinepju sēkliņas un ķiploks), “Spāņu siers” (ar kaltētiem tomātiem), “Ukru garša” (zaļā un sarkanā paprika + ķiploks), “Čempions” (ar kaltētām dillēm, pētersīļiem, kaltētiem lokiem, ķiplokiem), divu veidu marinētie sieri – “Marinēts siers” un “Mājas siers čilli un medus mērcē” – un citi. Lielākā daļa sieru tiek arī kūpināti.

Kā top siers

 

Apmeklētājiem

“Blūdži” ir atvērta lauku saimniecība – tiek uzņemtas tūristu grupas, iespējams iepazīt ražošanas procesu un piedalīties degustācijās.

Kur iegādāties sierus

Saimniecībā uz vietas. Vidzemes tirgū Rīgā.