Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Zemnieku saimniecība "Pīlādži" atrodas Durbes pagastā, Durbes novadā. Saimniecības pamatnodarbe ir graudaugu audzēšana. Papildus saimniecībā nodarbojas ar lopkopību, puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. 

N/A

Viens no Eiropas iespaidīgākajiem krāteru laukiem. Galvenā krātera dziļums ir 22 m, diametrs – 110 m. Meteorīts nokritis pirms ~ 7,5 tūkstošiem gadu.

N/A

"Māras drava" atrodas vienā no Ziemeļlatgales neskartās dabas stūrīšiem.

Piedāvājumā bišu mātes jau no pavasara un vēlāk gan jaunas, gan ražojošas bišu saimes, propolisa un vaska maisījuma sveces, bišu maize un propoliss sviestā. Darbnīcā izgatavo bišu stropus un citu dravas aprīkojumu. 

N/A
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
N/A
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
N/A
Piritas upes kreisajā krastā izveidojušies trīs avotu ezeriņi ar daudzām izverdošām avotu „acīm” – katrs savā krāsā (zilganzaļā, baltā un tumšā), veidojot dažādas krāsu kombinācijas. Nereti saukti par Igaunijas skaistākajiem avotiem. Kopējais no tiem izplūstošā ūdens daudzums ir 20 – 30 l/s. Saglabājušies nostāsti par avotu dziednieciskajām (īpaši – acīm) īpašībām. Apkārtne labiekārtota.
N/A

Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau 1. Pasaules kara laikā. 1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā. Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas - Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments.

N/A

Laidzes pagasta zemnieku saimniecība "Cukuriņi" nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu. Saimniecībā  6 hektāru platībā aug ap 10 000 smiltsērkšķu. Lauki apstrādāti ar datorizētu laistīšanas sistēmu. Izaudzētās ogas saimnieki gan pārdod, gan pārstrādā paši, iegūstot smiltsērkšķu sulu, eļļu un saldētas ogas.

N/A

Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu.

N/A

Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli.

Embūtes dabā parkā ieteicams apskatīt - ekotūrisma taku, Embūtes viduslaiku pilsdrupas, Embūtes luterāņu baznīcas mūrus, Induļa pilskalnu, Pilskalna avotiņu, Induļa un Ārijas ozolu. Dabas parks aprīkots ar labiekārtotu pastaigu taku, skatu platformām, skatu torni, labierīcībām un atpūtas vietu.

N/A

Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem.

N/A

Vītnas krogs ir viens no vecākajiem guļbaļķu krogiem, kas Igaunijā saglabājies līdz mūsdienām. Ēkas kreisajā spārnā, kur atradās divi kungu kambari un zirgu stallis, tagad izvietota ēstuve un nacionālo rokdarbu tirgotava. Ēkas labajā spārnā, kur atradās “lauķu” kambaris un zemnieku zirgu stallis, tagad atrodas krogs, kas piedāvā nacionālos ēdienus.

N/A

Atrodas ziemeļrietumos (jūras virzienā) no Pitraga baptistu baznīcas. Kurgati ir zvejnieka un zemkopja saimniecība, kas celta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ienesot lībiešu apdzīvotajā piekrastē jaunus būvelementus – nošķeltu jumta galu, kas nebija raksturīgs lībiešu ciemu ēkām.

N/A

Mācību drava "Kāre" piedāvā iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem. Interesanta iepazīšanās ar brīnumiem un noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Apmeklētājiem ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu. Veselībai un dzīvespriekam iespējams iegādāties - medu, bišu maizi, bet romantiskai noskaņai - smaržīgas bišu vaska svecītes.

N/A

Atrodas skaistā vietā – Pilssalas dienviddaļā pie gājēju tilta pār Driksu.

N/A

Kā senā Alšvanga šī apdzīvotā vieta pirmo reizi tika pieminēta 1231. gadā pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Livonjas ordenis te saimniekoja līdz 1561.gadam, bet no 1573.-1738.gadam ordeņa pils pieder no Pomerānijas nākušo fon Šverinu dzimtai. Tieši Šverinu dzimtas valdīšanas laikā Alsungā uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alsunga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru, tās iedzīvotāji par suitiem (Šverinu svīta). 
Alsunga jau gandrīz 400 gadus ir vēsturiskā Suitu novada centrs. Kā Latvijas konservatīvākais novads tas ir plaši pazīstams gan ar īpatnējām dziesmām, gan krāšņiem tautas tērpiem, vēl dzīvām tautas tradīcijām un ticējumiem. Suitiem ir valoda (izloksne), ēdieni un daudz kas tāds, kas citos novados ir sen atmests vai aizmirsts. Te reliģiskais ir cieši saaudies ar tautisko vienā unikālā veselumā.
Šodien Alsungas novads aizņem 191 km2 lielu teritoriju ,kurā dzīvo ap 1500 iedzīvotāju.

N/A
Brīvdienu mājas "Korķi” apkārtnes priežu mežā ir izveidota Jāņtarpiņu taka. Ideāla vieta aktīviem sēnotājiem un ogotājiem. Savukārt saules un jūras cienītāji pa šo taku 5-10 minūšu gājienā nonāks Vitrupes pludmalē, kur varēs baudīt sauļošanās un peldēšanās priekus.
N/A

Pape veidojoties no trim maziem zvejniekciemiem - Papes Priediengala, Papes un Papes Ķoņu ciema. Visi ciemi izstiepušies turpat piecu kilometru garumā līdztekus Baltijas jūras krasta līnijai. Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem (otrs – Košrags), kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle Vītolnieki ar senu zvejnieku sētu, laivām un sadzīves priekšmetiem, ko vērts iepazīt gida pavadībā. Šobrīd ciemā notiek mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību. Atrodas Papes dabas parkā.

N/A

Old Kybyn Inn in Trakai serves traditional Lithuanian food like their Karaite meat pasty – the Kybyn as well as other sorts of food.

N/A

Kempings "Jūrmala" atrodas sanatorijas "Rīgas Līcis" parka teritorijā 200 m attālumā no Jūrmalas kultūras un vēsturiskā centra. Kempings piedāvā labiekārtotas telšu un treileru vietas, brīvdienu māju, pludmali atpūtai ģimenes vai draugu lokā, kā arī dažādu tematisko un aktīvās atpūtas pasākumu rīkošanai. Nelielais attālums līdz "Dubultu" un "Jaundubultu" dzelzceļa stacijām ļauj uzturēšanās laikā ērti baudīt arī Rīgas kultūrvidi. Var uzturēties arī ar mājdzīvniekiem.