Atpūta laukos
2241-2260 / 4324
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Tērvetes vīni ir ģimenes vīna darītava Tērvetē. Ražojam vīnu no pašu audzētām ogām un augļiem – avenēm, āboliem, ķiršiem, ērkšķogām, upenēm, cidonijām un no “īpašā dārzeņa” – rabarbera! 2019. gadā esam uzsākuši arī sava vīnogu dārza veidošanu un plānojam piedāvāt saviem viesiem vīnogu vīnu.

Mēs - Dace un Sandris Laizāni, Tērvetes vīnu saimnieki esam kaislīgi “vīna mīļi” un šo mīlestību pret vīnu vēlamies nodot arī mūsu viesiem! Jums piedāvājam vīna darītavas apskati un vīnu degustāciju ar omulīgām sarunām par vīna tapšanu jaukā lauku ainavā Tērvetes upes krastā.

Atkarībā no sezonas piedāvājam dažādu augļu un ogu vīnu, dzirkstošo vīnu un brendiju degustāciju. Saimniece Dace arī palutinās Jūs ar nelielām uzkodām - mājās ceptu maizi un pašas sietu sieru.
N/A

Baltijā vienīgais šāda mēroga brīvdabas muzejs (dibināts 1999. g.), kura eksponāti (t.sk. – monumentāli pieminekļi) atspoguļo padomju ideoloģiju. Minizoo.
N/A

Tihuse saimniecībā Muhu salā nodarbojas ar zirgu audzēšanu, kur piedāvā arī autentisku ēdienu, turklāt tiem, kas cieš no dažādām pārtikas nepanesībām, tiks piedāvāti īpaši ēdieni. Ļoti iecienītas ir izjādes ar zirgiem, pēc kura seko pikniks. Kā īpašu gardumu piedāvājam lēcu kūciņas.
N/A

Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Ķelmēni" atrodas Rankas pagasta Gaujasrēveļos, Gaujas kreisajā krastā.
Zemnieku saimniecība attīsta noslēgta cikla bioloģisko ražošanu – audzē rudzus, cep maizi, kā arī ražo un pārdod bioloģisko lopbarību.
Ceptuve te darbojas kopš 1993.gada, kur no pašu audzētiem "Kaupo" šķirnes rudziem cep Rankas rudzu rupjo maizi. Tiek cepta arī kviešu un rudzu saldskābā maize, baltmaize un graudu maize. Rudzu maizes cepšanas process neapstājas ne dienu un mīklas sakasnītis katru dienu tiek glabāts un izmantots nākošās dienas cepieniem. Plaucējuma dabiskā rūgšana noris koka kubulos, katrs kukulītis tiek veidots ar rokām un pacietību. Ik gadu saimniecība pārstrādā un izcep maizē aptuveni 800 tonnu rudzu.
Mūsdienās cilvēki domā, ko un cik daudz viņi ēd un ‘’Ķelmēnu’’ cilvēku vīzija ir tā, ka mūsu organismam vispiemērotākais produkts ir tas, kas audzis tepat Latvijā.
N/A

Viens no svarīgākajiem militāri – politiskajiem Livonijas ordeņa atbalsta punktiem, ko cēla 1443. - 1456. g. Mūsas un Mēmeles satekas vietā. Pilij bija 5 torņi un līdz 3 m biezas sienas. Laikā no 1580. - 1596. g. priekšpils vietā uzcēla Kurzemes hercoga rezidenci, ko izrotāja ar apmetumu sgrafito tehnikā. Pils cieta 16. un 17. gs. karos, taču to vienmēr atjaunoja, līdz, atkāpjoties 1706. g. (Ziemeļu kara laikā), to uzspridzināja krievu karaspēks. Mūsdienās pilī izveidots moderns muzejs, bet DA tornī - skatu vieta/laukums.
N/A
Ziemupes 158.zenītraķešu bāzes vietā saglabājušās dažas ēkas, raķešu novietnes un dzīvojamā ēka. Objekts netiek izmantots, teritorija pamesta un degradēta. To var lieliski pārskatīt no blakus esošā zemes ceļa.
N/A

Lodes muižas ēkas izvietojušās t.s. Lodes – Taurenes subglaciālās iegultnes (cauri tek Gauja) austrumu nogāzē. Muižas apbūve tapusi 19. gs. pirmajā pusē, bet kungu māju (klasicisma stils) cēla 1815. g. Pēdējie īpašnieki, kas šeit saimniekoja (līdz 1939. g.) – bija Šmidtu dzimta. Mūsdienās muižas pilī vasarās dzīvo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kuriem šeit ir lauku prakšu norises vieta. Kungu māja apskatāma no ārpuses.
N/A

Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: agrā pavasarī – izbraucieni ar plostiem, vasarā – laivošana ar smailēm (kopā ar bebru dzīves vērošanu), visu gadu – pārgājieni ar sniega kurpēm pa Igaunijas augstajiem un zemajiem purviem, ziemā – izbraucieni ar stumjamām ragaviņām. Pieredzējuši pārgājienu vadītāji pastāstīs interesantus notikumus un faktus par Igaunijas dabu un kultūru.
N/A

Ļoti ainaviska vieta Siguldā, kas gleznota (no tā arī vēlāks nosaukums) un fotografēta kopš seniem laikiem! Paradīzes kalns būtībā nav kalns, bet gan vieta, kur Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzi „pāršķeļ" varenā Vējupītes grava. No Paradīzes kalna paveras izcils skats uz Turaidas pili un Gaujas senleju, kur izveidota atpūtas vieta un skatu laukums. Līdz Paradīzes kalnam var nokļūt ar elektromobili.
N/A

Labi aplūkojama (neliela izmēra vienstāvu ēka) no Klajumu vējdzirnavu puses. Baptistu draudze Jūrmalciemā dibināta 1933. gadā.
N/A

Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus.
N/A
Vizuāli un ainaviski iespaidīgākais un lielākais Latvijas oss - ap 26 km gara, šaura un stāva, līdz ~ 27 m augsta, ledāja veidota vaļņveida reljefa forma pa kuras augšdaļu ~ 7 km garumā uzbūvēts Rīgas – Ērgļu ceļš. No Lielajiem Kangariem paveras skats uz Lielo Kangaru ezeru un Lielkangaru purva akačiem. Uz osa atrodas Ķoderu pilskalns - Lielā vīra gulta. Dabas liegums veidots osa un ar to saistīto biotopu un augu sugu aizsardzībai.
N/A
2 dienas

Gauja ir Latvijas populārākā ūdenstūristu upe. Laivotājus šeit vilina skaistie smilšakmens atsegumi, upes mierīgais tecējums, dabas un lielā kultūras pieminekļu daudzveidība. Minētajā posmā upe plūst cauri Gaujas senlejai, kas ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Maršruta tehniski sarežģītākā vieta ir Ķūķu krāces, kur nereti gadās pa kādai apgāztai laivai. Lielākais upes kritums ir posmā no Amatas ietekas līdz Līgatnei, tādēļ daudzi braucēji izvēlas Cēsu – Līgatnes posmu.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Kafejnīca "Bura" atrodas Madonas ziemeļdaļā, uz Gaujas un Rūpniecības ielas stūra – pie pilsētas apvedceļa. Kafejnīcā piedāvā plašu ēdienkarti, t.sk. latviešu virtuvi. Banketu zāle, vasarā darbojas āra terase. Piedāvā izbraukuma banketus. Ēka celta guļbūves stilā. Ainaviska vide, laukakmeņi.

Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi, kartupeļu biezputra ar gaļas krikumiņiem, zemnieku podiņš, siļķe ar mrinētiem sīpoliem un krējumu, maizes zupa, plānās pankūkas.

Īpašais ēdiens: Pēc dažādām receptēm gatavots zandarts.
N/A

Viena no augstākajām Latvijas piekrastes kāpām. Padomju laikos to daļēji noraka, jo baltās smiltis izmantoja silikātķieģeļu ražošanai. 20. gs. 80. gados rakšanas darbus pārtrauca. Kāpas augstākā daļa (labs skats no tās) ir saglabājusies (apaugusi ar priežu mežu). Izveidota Pūsēnu kalna dabas taka. Atrodas Bernātu dabas parkā.
N/A

Nakšņošanas vieta,pirts pie Gaujas "Caunītes" atrodas tieši pie Gaujas upes tās labajā krastā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Piemērota savrupas atpūtas cienītājiem, nakšņošanas vieta laivotāju grupām, apmešanās vieta aktīvas atpūtas cienītājiem.  "Caunītes" atrodas, vienas dienas brauciena ar laivu attālumā no Valmieras ( 21 km ).

Viesiem tiek piedāvātas telpas nakšņošanai dzīvojamā mājā 4 cilvēkiem ar papildvietām uz guļamgrīdas un saimniecības ēkā 2 telpās līdz 35 cilvēkiem.

Viesu rīcībā pirts ar atpūtas telpu, plaša nojume ar nelielu virtuvi, ugunskura vieta, telts vietas, malka, duša ar silto ūdeni, WC. Klientu rīcībā laiva makšķerēšanai un īsiem izbraucieniem pa Gauju.

Iezīmēts velotūristu maršruts Valmiera - Cēsis un kājinieku takas uz Līču Lanģu klintīm un Sietiņiezi.

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta.
N/A

Atrodas 2,5 km no Bārtas centra, Bārtas upes labajā krastā. Mūsdienīgais dievnams tapis 2002. gadā (arhitekte: A. Siliņa).
N/A

Tā kā Stāmerienas muižas īpašnieka, Johana Gotlība fon Volfa sieva, krieviete Sofija Potjomkina, bija pareizicīgā, dievnama celtniecību Stāmerienā uzsāka 1902. gadā, bet pabeidza un iesvētīja divus gadus vēlāk. Baznīcastorņa krusti pazīstami ar saviem kalnu kristāliem, kas bija baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt no iekšpuses.
 
N/A

17. - 19. gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Jelgavas un Rātūža ielu apkaimē saglabājies kādreizējais ielu plānojums, kas veido noslēgtus apbūves kvartālus. Jaunjelgavā ir luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu baznīcas. Viens no izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem ir 1912. g. jūgendstila formās būvētais pilsētas rātsnams. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no piecām sinagogām. Gar Jaunjelgavas vēsturisko centru Daugavas krastā izbūvēta krasta promenāde – iecienīta vietējo iedzīvotāju pastaigu, atpūtas un peldvieta.
N/A

Apskatāma plaša seno mūzikas instrumentu kolekcija. Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus. Iepriekš piesakot, var noklausīties Igauņu ģimenes kapelas koncertprogrammu.