Atrodas sporta un atpūtas kompleksā „Trīssaliņas”. No torņa paveras pievilcīga apkaimes ainava, kas īpaši skaista ir pieneņu ziedēšanas laikā.

 Ja no Pervalkas (Pervalka) pa Kuršu jomas krastu ar kājām (neliela taka) dosimies Klaipēdas (ziemeļu) virzienā, pēc 10 – 15 min gājiena nonāksim līdz Arkļu ragam (Arklių ragas, citās kartēs – Žirgų ragas), kam iepretim ~ 0,2 km attālumā no krasta uz mākslīgi veidotas akmeņainas salas slejas 14 m augstā bāka. Tā celta ~ 1900. g. vietā, kur savienojas trīs kuģu ceļi no Klaipēdas, Nidas un Ventes raga (Ventės ragas). No šejienes paveras fantastisks skats un Nagļu dabas rezervāta iespaidīgajām kāpām.

Zemnieku saimniecība "Indrāni" ir bioloģiska lauksaimniecība - ražotne. Vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo bioloģiski sertificētas želejas konfektes, turklāt ar interesantām garšām, kā, piemēram, rupjmaizes, sarkanā āboliņa, kumelīšu, liepziedu, alus u.c. Tāpat iespējams nobaudīt arī citus saimniecībā saražotus lauku labumus un našķus, piemēram, sīrupus, ievārījumus un tējas.

Nakšņošanai tiek piedāvāta brīvdienu māja ar pirti un telšu vietas. Blakus mājai atrodas dīķis ar peldvietu un laipām. Iespēja makšķerēt un vizināties ar laivu. Netālu ir Amatas upe. Saimnieki uzņem tūristu grupas ekskursijām, tāpat apskatāma senlietu kolekcija.

Omulīgais krodziņš Elvas centrā nodrošinās jums ne tikai pilnu vēderu, bet arī draudzīgu atmosfēru. Daudzveidīgajā ēdienkartē sev iemīļotus ēdienus atradīs pat visizvēlīgākie apmeklētāji, tai skaitā vegāni.  Ir iespējams noīrēt telpas, pasūtīt maltītes. Vasaras sezonā pieejama arī ārējā terase.

Ūdensdzirnavas meklējamas Babrungas (Babrungas) ciema ceļa malā. Dzirnavu ēka ir celta 1816. g. un mūsdienās tajā iekārtota Leonarda Čerņauska (Leonardas Černiauskas) darbnīca un mākslas galerija. Tajā apskatāmas meistara gleznas, koka izstrādājumi un tuvākajā apkārtnē savāktā senlaicīgo priekšmetu kolekcija.

“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos.

Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. 

Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā.

Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. 

Atrodas iepretim Bebrenes muižai, Ilūkstes – Biržu ceļa malā. Baznīcas celtniecība noritējusi ilgākā laikā: 1797. g. to uzsāka, bet pabeidza tikai 1883. g. Ēkas veidolā ir vērojamas klasicisma, bet interjerā – baroka stila formas. Dievkalpojumu laikā baznīca ir apskatāma no iekšpuses.

The former name of the house was “Forstei” (Forester’s House). It was built using logs of the old Bīriņi Castle. The first owner of the building was Alexander Alexei von Pistohlkors, the baron of Bīriņi Manor. It used to be a house of the manor’s chief forester Pauls Moltrehts. The building served as the chief forester’s work place and residence, as well as the Manor’s hunting base. The building was rebuilt several times. It obtained its current appearance and also the symbolic deer antlers in 1891. During the times of the Independent State of Latvia the house obtained a Latvian name – “Meža māja” or “Forest House”. Ownership of the house has repeatedly changed. In the 1930s, the house became a recreation place for cultural professionals and artists. In 1937, the composer Alfrēds Kalniņš spent the summer in the house working on an interpretation of the score for the second staging of the first Latvian opera “Baņuta”. During the post-war period – from 1945 to 1956 – the building housed Saulkrasti Village Council, and during the times of Saulkrasti District it was the location of the People’s Education Department. Later the children’s sanatorium “Ugunskurs” was transferred from Jūrmala to this building and was renamed “Saulkrasti Children’s sanatorium”. Now the building is privately owned.