Z/S “Paldaži” ir 19. gadsimta Vidzemes lauku sēta un bioloģiskā saimniecība Limbažu novadā, kas apzināti kopj un saglabā Latvijas vēsturisko un kultūras mantojumu, tai skaitā lībisko. Saimniecību vada Andrejs Kovaļovs, kurš attīsta aitkopību, biškopību, kokamatniecību un pieredzes tūrismu, radot iespēju viesiem iepazīt gan tradicionālo lauku dzīvi, gan mūsdienīgu bioloģisko saimniekošanu.

Apmeklētājiem tiek piedāvāta īsa ekskursija, kuras laikā iespējams iepazīt Paldažu apkārtnes vēsturi, saimniecības stāstu, Paldažu dižosi un bišu dzīvi. Savukārt izvērstā ekskursijā iekļauts arī dravas apmeklējums, neliela vaska sveču liešanas darbnīca un atpūta ar karstiem vai aukstiem dzērieniem.

No maija līdz oktobrim saimniecībā noteiktos datumos tiek piedāvātas vakariņas un pusdienas ar jēra gaļas ēdieniem. Maltītes iespējams baudīt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.

“Paldaži” piedāvā autentisku lauku pieredzi, kas apvieno dabas tuvumu, senās sētas vidi un mierīgu gaisotni. Šī ir vieta, kur iespējams sajust Vidzemes lauku raksturu, iepazīt bioloģiskās saimniekošanas principus un uzzināt vairāk par Paldažu vēsturisko mantojumu.

Vilces upes gleznainajā krastā 18. gs. 50. gados muižas kompleksu uzcēla viens no baronu Mēdemu dzimtas pārstāvjiem – Kristofs Dītrihs fon Mēdems, kurš bija laulājies ar grāfa Keizerlinga meitu Annu fon Keizerlingu. Pateicoties šīm laulībām līdz pat šodienai Vilces muižas ieejas portālu rotā Mēdemu - Keizerlingu alianses ģerbonis.

Vilces muiža tika pārbūvēta 19. gs., kad muiža kļuva par Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu.
Pēc agrārās reformas, kad muižkungiem bija jāpamet savas muižas, 1921. gadā Vilces muižas ēkā iekārtojās Vilces pamatskola un darbojas līdz pat mūsdienām.
Šobrīd Vilces muižā atrodas skola, tūrisma informācijas punkts un vēstures ekspozīcija. Muižu ieskauj parks, kas tālāk ieved dabas parkā "Vilce" 144 ha platībā ar Zemgalei neraksturīgo pauguraino reljefu. Dabas parka senatnīgā daļa robežojas ar Vilces upītes stāvkrastiem, kur var veldzēties pie Lielmātes avotiņa, pavasaros priecāties par zilo un balto vizbulīšu paklāju, vasarās sajust liepu ziedu smaržu, rudeņos meklēt ozolzīles un kastaņus, bet ziemās baudīt dabas balto skaistumu. Šeit var izjust un priecāties par katra gadalaika pārvērtībām, izstaigāt Barona taku līdz senajam Vilces pilskalnam, izpētīt Rukūzes un Vilces upes krastus, kuros pavīd smilšakmens atsegumi, bet pilskalna pakājē, kur plešas Zaķu pļava, atpūsties sportiskās aktivitātēs.

Autentiskā Zypliu muižas vidē izveidots restorāns. Kulinārais mantojums - Lietuvas muižniecības ēdieni. Ēdināšana, degustācija, izglītības programmas.

Jau kopš 2009. gada decembra, kad tika reģistrēta saimniecība, Dainis Erbss ir pilnībā pievērsies kazkopībai, izmantojot dabas sniegtās iespējas, lai radītu augstvērtīgus kazas piena produktus. Dainis ir pieredzējis kazkopis un siera meistars, kurš kopā ar dzīvesbiedri Tatjanu apsaimnieko piemājas saimniecību “Dāri”, kur audzē aptuveni 100 kazu lielu ganāmpulku. 

Sieri
Piedāvājumā ir vairāk nekā 16 dažādu garšu sieri – ar ķimenēm, dillēm, valriekstiem, čili pipariem, kaltētiem tomātiem, baziliku, ķiploku un citiem dabīgiem papildinājumiem, kas uzrunā ikvienu gardēdi.

Kā top siers
Kazas tiek turētas vidē, kur tās var brīvi ganīties, pašām izvēloties augstvērtīgāko zāli no saimniecības pļavām. No iegūtā piena Dainis gatavo sieru, izmantojot malkas plīts siltumu, kas piešķir produktam neatkārtojamu autentiskumu un raksturu. Siera gatavošanas process ilgst vairākas stundas.

Apmeklētājiem
“Dāru” saimniecībā ikviens var ne tikai iegādāties produkciju, bet izbaudīt lauku dzīvesveidu. Apmeklētāji aicināti iepazīt kaziņas, doties tēju vākšanā un izbaudīt nakšņošanu lauku tūristu namiņā, kur valda dabas miers un pļavu smaržu piepildīta atmosfēra.

Kur iegādāties sierus
Dāru kazu sieru iespējams iegādāties Rīgā, Brāļu tirgū Purvciemā, Nīcgales ielā 2 (pie Super Rimi) – katru piektdienu, Ādažos, Flea Market (Lietu Tirgotava) – katru sestdienu, kā arī dažādos gadatirgos un, protams, pašā saimniecībā Tumes pagastā. 

Atrodas Vārtājas ielejas labajā krastā un labi saskatāms no Priekules – Grobiņas (P106) ceļa. Senās kuršu zemes – Piemares pilskalns, kas vēstures avotos pirmo reizi minēts 1253. gadā – līgumā starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni. Viens no lielākajiem Dienvidkurzemes pilskalniem. Iespējams, ka iepriekš – arī sens kulta kalns. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veiktajos arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka pilskalns bijis apdzīvots jau vidējā dzelzs laikmetā. Pie tā konstatēta liela senspilsētas vieta.