Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Kurgjas lauku muzejā var iepazīties ar Igaunijas 19. gadsimta atmodas laika dižvīra Kārļa Roberta Jākobsona dzīvi un darbu, ar viņa celtās lauku sētas ikdienas rūpēm. Tā kā lauku sētā līdz pat šodienai saimnieki nodarbojas ar lopkopību, var iepazīt liellopus, aitas un zirgus, ieskatīties restaurētajās palīgēkās – govju kūtī, klētī, dzirnavās un rijā. Lauku darbus var izmēģināt arī paši. Pēc pasūtījuma muzejā iespējams nobaudīt nacionālos ēdienus. |
||
Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī ierindojas kā lielākais botāniskais dārzs Latvijā un Baltijā ar 136 hektāru lielu teritoriju. Nacionālā botāniskā dārza augu kolekciju veido apmēram 14 tūkstoši dažādu šķirņu. Vairāk nekā 5000 augu atrodami dendrārijā, tāpat te atrodamas dažādas citas ekspozīcijas, piemēram, augļu dārzs, rozārijs, krāšņumaugi. Botāniskajā dārzā var rast iedvesmu sava dārza sortimenta papildināšanai ar jaunām augu dažādībām, kā arī gūt iespēju botānikas zināšanas apgūt dabā. Iespēja papildināt personīgo fotoarhīvu ar ekskluzīvu fonu fotogrāfijām un tuvplāniem. Botāniskā dārza teritorijā izveidota rotaļu vieta bērniem, ērti celiņi riteņbraucējiem, taciņas nūjotājiem, piknika iespējas. |
||
Pirmo dievnamu Vecpiebalgā uzcēla 1345. g., bet nākamo 1839. - 1845. g. lībiešu būvuzņēmēja Mārča Sāruma vadībā. To sagrāva 1944. g. rudenī un atjaunoja 1995. - 1997. g. (arhitekte A. Skujiņa). Baznīcas altārī novietota J. Jēgera altārglezna "Kristus staigā pa Piebalgas zemi". Baznīca apskatāma arī no iekšpuses. Pie dievnama novietots akmens politiski represēto piemiņai. |
||
Taarka Tarõ Köögikõnõ atrodas tradicionālajā setu zemnieku sētā, kur bez setu tradicionālajiem ēdieniem piedāvā arī citu somugru tautu un arī ukraiņu ēdienu garšas. |
||
Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 1912. gadā. Taisnstūrveida vienas halles ēka
ar laukakmeņu mūra pamatiem un mazu cekulveida tornīti virs altāra gala. Galvenā ieeja sānu fasādē.
|
||
Viļānu vecticībnieku draudzes dievnams celts 20. gadsimta 30-jos
gados, un tā projekta autors ir arhitekts P. Pavlovs. Viļānu vecticībnieku
baznīcas draudze ir viena no jaunākajām Latgalē, dibināta neilgi pirms
dievnama celtniecības. 2004. gadā notika 14 metrus augstā zvanu torņa
celtniecība. Līdz ar to plašākas kļuvušas lūgšanu nama telpas. Šobrīd
lūgšanu nams ir atjaunots un izskatās kā no jauna celts.
|
||
Ķemeru pilsētas iela, kur vislabāk saglabājusies un apskatāma pilsētas koka apbūve. Ja no Karogu ielas nogriezīsimies uz Durbes ielu, nonāksim līdz Miervalža Ķemera muzejam, kas veltīts pazīstamajam Latvijas kultūras darbiniekam (1902. – 1980.) – mācītājam un gleznotājam (Durbes ielā 21). |
||
Viens no vecākajiem lībiešu ciemiem, kas pieminēts jau 1387. g. Senais ceļš no Dundagas muižas uz Sīkragu pastāvējis jau viduslaikos. 17. gs. Sīkragā bija viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemē, kurā ienākuši kuģi no Anglijas, Holandes un Lībekas, vedot ogles, labību u.c. preces. Pirms Pirmā pasaules kara darbojās piecas ķilavu kūres, 20. gs. 20. - 30. gados ciemā zvejoja ap 55 zvejnieku. Sīkragā dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Hilda Grīva (Cerbaha, 1910 - 1984), tālbraucējs kapteinis Kārlis Anbanks (1884 – 1937), baptistu mācītājs Kārlis Lāceklis (1904 - 1970), lībiešu valodas un tradīciju zinātājs Pēteris Dambergs (1909 - 1987), dzimusi grafiķe Baiba Damberga (1957). Mūsdienās Sīkrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ciemu šķērso Mazbānīša velomaršruts ar piemiņas akmeni stacijas vietā. Sīkrags tāpat kā nākamie ciemi austrumu virzienā atrodas Slīteres Nacionālajā parkā. |
||
Mīlestības saliņas paviljons - rotonda –
celta klasicisma stilā 1928. g. Savulaik te bija
laivu piestātne. Līdz šim nolaisto un
apmeklēšanai bīstamo objektu plānots
atjaunot.
|
||
Lahemaa – the oldest and biggest national park in Estonia – is waiting to be explored. Experiences include a guided nature walk in the bog, a peaceful afternoon in a traditional fishing village, cooking with the local family, a traditional sauna, some farm work and taking part in the local social life. |
||
Ekskursijas laikā apmeklējiet dabas taku, kura izvijas augšup un lejup gar Pilsupes lejteces stāvajiem krastiem un atklāj skaistus skatus uz trīs balto smilšu atsegumiem, no kuriem vecākais ir 6000 gadu vecs. Pēc tam apmeklējiet Kubalu skolu - muzeju, kur redzēsiet, kādas izskatījās skolas 19 gs. Klasē Jūs sagaida senie skolas soli, tāfelītes, tinte un rakstāmspalva. Tālāk dodieties uz dabas parku, kurā izveidota Bišu taka. Iespēja kāpt kokā ar dzeiņa palīdzību, liet vaska sveces un iepazīt dažādos biškopības produktus. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz mini zoo, kur ir iespēja apskatīt dažādus dzīvnieciņus - pundurkaziņas, punduraitiņas, mandarīnpīles. |
||
Million star hotel ir videi draudzīgi namiņi, kas atrodas uz pontoniem Viļakas ezera krastā un aprīkoti ar visu nepieciešamo patīkamai atpūtai. Iespējams izvēlēties klasiskā jumta bungalo ar vinila plašu atskaņotāju vai stikla jumta bungalo, kas piedāvā zvaigžņu vērošanu caur teleskopu. Pieejama e-velosipēdu, SUP dēļu, laivu un velosipēdu noma, iespējams izbaudīt arī pirti. |
||
Veisieji reģionālais parks (Veisiejų regioninis parkas) veidots (1992.g.) Sudavas augstienes (Sūduvos aukštuma) ainavu, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Viena no parka bagātībām ir ezeri, kuru iegarenās formas liecina par ledāja darbības rezultātu. Pēdējā apledojuma laikā šeit atradusies ledāja mala. Ezerus (kopā – 37) ieskauj lielāki meža masīvi uz kontinentālām (iekšzemes) kāpām, kas piemēroti atpūtai dabā, dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Parkā ir iekārtotas peldvietas, kur patīkami gremdēties vasaras tveicē, izveidotas dabas takas, bet mazās upītes, kas savieno ezerus, ir piemērotas braucieniem ar kanoe laivām. Veisieji reģionālā parka teritorijā ir liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Šeit tiek aizsargātas arī tādas retas sugas kā Eiropas kokuvarde Hyla arborea (parka simbols), purva bruņurupucis Emys orbicularis, dažādas orhideju sugas u.c. |
||
Divstāvīgs skatu tornis pie Laikjula (Laiküla) – Hāpsalu ceļa, no kuras paveras plaša ainava uz Matsalu līcī ietekošo upīšu palieņu pļavām. Te var vērot migrējošās dzērves un zosis, bet pavasaros varbūt laimēsies redzēt vai dzirdēt ķikutu Gallinago media. Viens no retajiem torņiem, kas ir pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. |
||
Atrodas Ganību ielā 120. Celta (iesvētīta 2001. g.) mūsdienu modernās arhitektūras formās un interesanta ar faktu, ka sākotnēji bijusi Vatikāna paviljons Pasaules izstādē “Expo 2000” Hannoverē. To pārbūvēja un uz Liepāju pārcēla par Vācijas katoļu saziedotajiem līdzekļiem. Ēkā darbojas katoļu draudzes centrs. |
||
Kurzemes cietokšņa muzejā skatāma bagātīga un saistoša ekspozīcija par Otrā pasaules karadarbību Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem. Te apskatāma I un II Pasaules kara vēstures ekspozīcija ar novadpētnieciska un militāra rakstura priekšmetu kolekciju, YI-2 lidmašīna, bruņutransportieris, Sarkanās armijas tanks (viena no retajām vietām Latvijā, kur šāds objekts ir saglabājies) un izstaigājami restaurētie tā laika ierakumi un bunkuri. Kolekcijas veidotājs ir nozares entuziasts un vietējais novadpētnieks.
|
||
Pirmoreiz rakstos kā Domesnes minēta 1387. g. un ar šādu nosaukumu zināma līdz 20. gs. sākumam. Irbes – Ģipkas baznīcas grāmatā ir ziņas, ka 1770. g. Kolkā bija 4 sētas – Krogi, Ūši, Vecvagari un Kabriki. 1844. g. Kolkā ierīkoja ķesterskolu, kurā par skolotāju strādāja Nika Polmanis, bet Kolkas pirmo skolas ēku uzcēla 1881. gadā. Gandrīz pusgadsimtu par skolotāju tajā nostrādāja lībietis Kārlis Bernšteins (1881 - 1951). Par Dundagas dumpja, kas aizsākās 1859. g., vadoni uzskatāms Kolkas Sārnastu saimnieka dēls - lībietis Nika Šūbergs (1833 - 1884). 19. gs. beigās Kolkā bija 392 iedzīvotāji, bet 1935. g. no 343 iedzīvotājiem 145 ir bijuši lībieši. 20. gs. 80. gadu vidū lībiešu valodu Kolkā brīvi pārvaldīja 13 lībieši. Kolka ir vienīgais jūrmalas lībiešu ciems, kas turpinājis attīstīties arī padomju pierobežas režīma apstākļos, jo kļuva par zvejnieku kolhoza centru. 50. - 60. gados strauji auga iedzīvotāju skaits, tika celtas jaunas mājas, skola un tautas nams, bērnudārzs, zivju pārstrādes fabrikas. Tagad Kolka ar 700 iedzīvotājiem ir lielākais ciems Lībiešu krastā. Te strādā zivju pārstrādes fabrikas „Līcis-93” cehs, vietējie zvejnieki un zivju kūpinātāji, darbojas Līvu centrs „Kūolka” un lībiešu ansamblis Laula, bet Ūšos var degustēt lībiešu ēdienus. |
||
„Silene” – tas ir izklaides atpūtas parks, kas pieejams jebkurā gadalaikā! Atpūtas parks „Silene” piedāvā visu nepieciešamo neaizmirstamai atpūtai: dzīvošanu atpūtas namiņos vai labiekārtotos numuros, atslābinošās SPA procedūrās, restorāna „Silenes Terases” gardos ēdienus, aizraujošas atrakcijas un aktīvus pasākumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Nakšņošanai parkā tiek piedāvātas villas ar visām ērtībām, bezmaksas WiFi un individuālo stāvvietu. Līdzās villām atrodas arī viesnīca “Sila Villa” ar mājīgiem numuriem. |
||
Desmit minūšu brauciena attālumā no Tartu uz Narva pusi atrodas krodziņš Vedu. Vēsturiskajā krodziņā var nobaudīt garšīgus ēdienus no vietējām izejvielām. |
||
Ēka, kuru uzcēla 1933. g., ir
viena no Latvijas spilgtākajām nacionālā
romantisma celtnēm. Tā sākotnēji kalpoja kā
plašākā apkārtnē pazīstamais restorāns
“Jautrais ods”. Pēc 2. Pasaules kara ēkā tika
izveidota bērnu sanatorija “Meža māja”.
1997. g. līdz ar Ķemeru nacionālā parka
izveidi Meža māja kļuva par parka
administrācijas ēku un vienlaikus arī par
modernu parka apmeklētāju centru, un norises
vietu dažādiem vides izglītības pasākumiem.
|